Nedēļa vēsturē

2018. gada 30. oktobris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz oktobri
pilnīgi citā laikmetā.

1971. gada 25. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja (dalībvalstu pilnsapulce) pieņēma rezolūciju Nr. 2758, kurā tiesības pārstāvēt Ķīnu ANO piešķīra komunistiskajai Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR). Līdz tam šīs tiesības baudīja Ķīnas Republika (Taivāna), kas bija viena no ANO dibinātājvalstīm un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Kad 1949. gadā varu Ķīnā sagrāba komunisti, Ķīnas Republikas valdības pārvaldē palika tikai Taivānas sala. Pagājušā gadsimta vidū ASV un vairums tās sabiedroto uzskatīja, ka Taivāna ir likumīga visas Ķīnas teritorijas pārstāve – ĶTR bija PSRS sabiedrotā, un ASV interesēs bija nepieļaut vēl vienas komunistiskas valsts līdzdalību ANO Drošības padomē. Protestējot pret to, PSRS 1950. gadā vairākus mēnešus ANO darbību boikotēja. 1955. gadā Taivāna, izmantojot savas Drošības padomes pastāvīgās locekles veto tiesības, liedza ANO uzņemt Mongoliju, paziņojot, ka tās teritorija pieder Ķīnai. PSRS savukārt paziņoja – ja neuzņems Mongoliju, tā bloķēs ikvienas jaunizveidotas Āfrikas valsts uzņemšanu. Taivāna piekāpās.
Sākot ar 60. gadiem, ĶTR sabiedrotie ANO Ģenerālajā asamblejā ik gadus iesniedza rezolūciju, kurā pieprasīja atņemt Taivānai vietu ANO un piešķirt to ĶTR. Ilgu laiku ASV un tās sabiedrotajiem pietika balsu, lai šo rezolūciju bloķētu, bet jaunuzņemto valstu dēļ kopējais noskaņojums ANO mainījās, un ar 2/3 dalībvalstu atbalstu rezolūciju pieņēma. Kopš 1991. gada Ķīnas Republika atkal un atkal ir mēģinājusi iestāties ANO kā Taivānas salā dzīvojošo pārstāve, neizvirzot nekādas pretenzijas pret kontinentālās Ķīnas teritoriju un tās ļaudīm, bet ĶTR, kas uzskata Taivānu par savu atšķēlušos provinci, tam kategoriski iebilst. ĶTR diplomātiskā spiediena rezultātā arī Latvija ar Taivānu pārtrauca diplomātiskos sakarus vēstniecību līmenī un nodibināja tos ar komunistisko Ķīnu.

2005. gada 27. oktobrī Tokijas apgabaltiesa atzina vēl nesen pasaules bagātāko cilvēku (1987.–1990. g. viņš bija pirmais žurnāla “Forbes” sarakstā) 71 gadu veco dzelzceļu magnātu Jošiaki Cucumi par vainīgu liela mēroga krāpšanā. Par manipulācijām grāmatvedības dokumentos un atskaitēs un nelikumīgi iegūtas informācijas izmantošanu viņu notiesāja ar divarpus gadu ilgu brīvības atņemšanu (tiesa, sprieduma izpildi atliekot uz četriem gadiem), kā arī piesprieda naudas sodus 3,5 miljonu dolāru apmērā. Ar to miljardiera nepatikšanas vēl nebeidzās – viens no valsts lielākajiem pensiju fondiem, kas pārvaldīja vairāk nekā 10 miljonu japāņu personīgos uzkrājumus, iesniedza prasību par 36,7 miljoniem dolāru un pieprasīja kompensēt to, kas tika zaudēts kompānijas akciju kursa krišanas dēļ.

1533. gada 28. oktobrī Parīzē notika Francijas karaļa Anrī II un četrpadsmitgadīgās Marijas Mediči kāzas. Jaunā florenciete līdzi bija atvedusi arī savu šefpavāru Bentalenti; kāzu mielasta viesiem viņš servēja saldējumu – salda ledus maisījumu ar augļiem. Auksto desertu pirmo reizi nobaudījušiem, franču galma augstmaņiem tas ārkārtīgi iepatikās. Karaļa padomnieki pieprasīja, lai itāļu pavārs pagatavo saldējumu viņu klātbūtnē un, iepazinušies ar procesu, pat nolēma šai deserta receptei un gatavošanas veidam piešķirt valsts noslēpuma statusu, kas ļoti rūpīgi sargājams, jo sevišķi no vienkāršās tautas. Tomēr vēsais našķis ātri vien nonāca arī uz citu franču augstmaņu galdiem, bet pašā franču karaļa galmā saldējumu patērēja prātam neaptveramos daudzumos.

1886. gads 29. oktobrī Ņujorkas iedzīvotāji svinēja svētkus par godu Brīvības statujas atklāšanai, kad negaidīti no ēku logiem uz ielas sāka lidot garas, šauras papīra strēmeles. Kantoru darbinieki sajūsmā meta ārā nevajadzīgās “ticker tape” – telegrāfa lentes ar biržas kursa uzskaitījumu. Nejauši sācies, papīra lietus pārvērtas tradīcijā. Līdz pat mūsdienām amerikāņi ar “ticker tape” parādi Brodvejā godina savus varoņus – karavīrus, sportistus, politiķus, kosmonautus. Atlantijas okeāna pārlidotājam Čārlzam Lindbergam 1927. gada 13. jūnijā veltītā parāde bija uz ilgiem laikiem pati lielākā – tikai 1951. gadā to pārspēja svinības par godu Korejas kara varonim ģenerālim Duglasam Makarturam. 1936. gadā pirmo reizi tika godināts melnādains amerikānis – Berlīnes olimpisko spēļu četru zelta medaļu ieguvējs Džeims Klīvlends (saukts par Džesiju) Ouens. Tiesa, lai ierastos vieglatlētam veltītājā svinīgajā pieņemšanā viesnīcā “Waldorf Astoria”, viņam nācās izmantot kravas liftu – rasistiskie likumi neļāva melnādainajam izmantot baltajiem paredzēto liftu.

1938. gada 30. oktobrī ASV pārņēma rakstnieka Herberta Velsa romāna “Pasauļu karš” radiouzveduma izraisīta panika. Romāns attēlo marsiešu desanta nolaišanos uz Zemes; ar varenu ieroču palīdzību tie sāk mūsu Zemes iekarošanu. Režisora Orsona Velsa uzvedums bija veidots maksimāli reālistiskā manierē un pēc formas neatšķīrās no īstas reportāžas. Tūkstoši, kas nebija lasījuši radiopārraižu programmu vai arī neklausījās uzvedumu no paša sākuma (raidījums tiešām tika pieteikts kā radiouzvedums), dzirdēto pieņēma par vistīrāko patiesību un sāka gatavoties evakuācijai, lūgt Dievu glābt viņus, meklēt radus un draugus. Policija nemitīgi saņēma zvanus ar saucieniem pēc palīdzības. Pēc kāda laiciņa viss noskaidrojās. Bet ASV Federālā sakaru komisija izvirzīja jautājumu par radiocenzūras ieviešanu.

1794. gada 31. oktobrī 28 gadus vecais anglis Džons Daltons, viens no atomu (ķīmiskās atomistikas) teorijas pamatlicējiem, bet tobrīd vēl tikai pašmācības ceļā zināšanas apguvis iesācējs, Mančestras literāri filozofiskajā biedrībā uzstājās ar ziņojumu “Izmeklēti fakti un novērojumi, kas attiecas uz krāsu redzi”, kurā pirmo reizi aprakstīja savu nespēju atšķirt zaļo krāsu no sarkanās. Daltonisma atklāšana sākumā tika uztverta kā kuriozs, interese par šo parādību radās tikai tad, kad noskaidrojās, ka krāsu aklums piemīt vien vīriešiem – izskaidrojumu tam tikai pēc gadsimtiem deva ģenētika. Ikdienas dzīvē daltonisma problēma cilvēkus sāka nodarbināt, kad attīstījās transports, parādījās luksofori un semafori, un daltoniķi kļuva par potenciāli visai bīstamiem satiksmes dalībniekiem.

1966. gada 26. oktobrī Londonā, Bekingemas pils troņa zālē, Anglijas karaliene Elizabete II pasniedza Britu impērijas ordeņus Džonam Lenonam, Polam Makartnijam, Ringo Stāram un Dzordžam Harisonam. Lielbritānijas parlamentā sakarā ar to izcēlās gigantisks skandāls: “Ordeņu piešķiršana grupas “Beatles” muzikantiem ir apvainojums visiem agrāk apbalvotajiem!”
Kopš tiem laikiem sabiedrības noskaņojums ir mainījies, un tagad Britu impērijas ordeņus saņem ne tikai karavadoņi vai zinātnieki, bet arī arvien vairāk sportisti, mūziķi, aktieri un līdzīgu profesiju pārstāvji, tai skaitā aitas Dollija klonētājs biologs Tens Vilmots, futbolists Dāvids Bekhems, dziedātājas Kailija Minoga un Enija Lenoksa, aktrises Keita Vinsleta, Ketrīna Zeta-Džonsa un Helēna Bonema-Kārtere. Viens no apbalvojumiem ir saistīts ar Latviju – Elizabetes II 60 gadu valdīšanas jubilejā par Britu impērijas ordeņa virsnieku kļuva Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Karels Marks Šišons.
Britu impērijas ordenis dibināts 1917. gadā, tam ir piecas šķiras, katrai divas klases (militārā un civilā), un to piešķir par nopelniem Britu impērijas labā.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas