Mamma un meita – prāta spēļu varā

2018. gada 2. novembris 00:00

1850

Prāta spēles sāk piedzīvot arvien lielāku popularitāti. Arī gulbeniete Ineta Ivašenko kopā ar savu mammu Eviju Lisicinu ir prāta spēļu varā. Pozitīvā nozīmē. Ja vien ir iespēja, viņas tajās piedalās ar lielu azartu un interesi, kā arī izbauda tūrisma rallijus, tā paplašinot savu redzesloku un labi pavadot laiku. Pavisam nesen Gulbenes novada bibliotēka organizēja spēli “Pavedieni”, kur bija jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem, spēles ideja bija aktīvā veidā, apceļojot Gulbenes novadu un pilsētu, iepazīstināt spēles dalībniekus ar novada kultūrvēsturiskajām vietām, būvēm, notikumiem, dabas objektiem un cilvēkiem. Ineta un Evija ieguva 4.vietu, par ko abas ir ļoti priecīgas.

Viss sākās ar tūrisma rallijiem
Ineta ar savu mammu ir ļoti atraktīvas, viņās noteikti mājo pamatīgs sacensību gars, un tad, kad runa ir par prāta spēlēm un rallijiem, abām acis mirdz. “Es nezinu, vai tas ir hobijs,” saka Ineta un piebilst, ka šobrīd prāta spēles ir tāda kā modes lieta. “Un tas ir forši!” saka Ineta.
Savukārt viņas mammai kādreiz licies, ka labāk nekur nepiedalīties, sēdēt mājās, skatīties televizoru. “Bet Ineta man ir azartiska, tik pasaka: mammīt, tajā un tajā datumā mēs braucam. Man nav variantu,” atzīst Evija un piebilst, ka viss patiesībā sācies ar tūrisma rallijiem. Abas ir piedalījušās rallijā “Gulbja ligzdu meklējot”, šogad arī rallijā “Vidzemes pieturu piedzīvojums”. “Šis bija sarežģītāks, jo nenotika mūsu novadā. Ja rallijs notiek mūsu novadā, tad mamma zina visus ceļus, kā ātrāk un taisnāk izbraukt. Zina, kur ir slikti ceļi, kuri jāapbrauc apkārt,” saka Ineta, bet viņas mamma uzsver, ka piedalīties šādos pasākumos ir interesanti, jo tik daudz ko var uzzināt jaunu. “Domājam par ārzemēm, bet te taču ir tik daudz skaistu vietu! Uzdevumi, kas jāpilda, arī ir tik interesanti. Pat pupas ir bijis jāstāda! Bija arī jāatbild uz jautājumu, cik vidēji uz vienas zemenes ir punktiņu. Apmēram zinājām. Teicu, ka 250. Bija ap 300,” atceras Evija.
Abām rallijos un prāta spēlēs svarīgi ir ne tikai izbaudīt procesu. Mazsvarīga nav arī vieta. Piemēram, “Vidzemes pieturu piedzīvojumā” kopumā piedalījās 100 komandas, finišēja aptuveni 60. “Mēs bijām virs 20,” atminas Ineta, savukārt Evija rezumē, ka tas ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka rallijs notika citos novados, nevis savā, un komandas ir ļoti spēcīgas.
Ineta jau ir pārliecinājusies - ja nolikums, piemēram, ļauj komandā piedalīties sešiem cilvēkiem, tad tik lielu komandu arī vajadzētu izveidot. “Ja kāds no mums nevar izpildīt vienu uzdevumu, tad to var izdarīt cits no komandas,” saka Ineta. Viņas mamma piebilst, ka viens cilvēks ne visu var izdarīt un ne jau visu var arī zināt.
Abām spilgti prātā palicis kāds uzdevums, kurš joprojām liek pasmaidīt. Spēlē “Pavedieni” bija jāatrod Raganas akmens Daukstu pagastā. Bija dots apraksts, kur jābrauc. Mājiniekiem teikušas, ka aizbrauks, atradīs un ātri būs atpakaļ. “Ejam, meklējam to. Krūmi izbradāti, mežiņš, izpļauta taciņa un tā kā varētu būt tur tas akmens. Mēs jau nezinājām, kāds tas Raganas akmens patiesībā izskatās. Meklējām pa aptuveni 60 kvadrātmetrus lielu mežiņu to trīs stundas! Beigās pieslēdzām draugu palīdzību. Sazvanījām vietējos cilvēkus, kas tur ir, noskaidrojām cilvēku, kurš zina, kur tas atrodas. Izrādījās, akmens atrodas viņa apsaimniekoto lauku malā. Tas bija vēl puskilometru no tās vietas, kur mēs to trīs stundas meklējām,” ar pozitīvām emocijām abas joprojām atceras Raganas akmens meklēšanu.

Galvenais – ne pēdējā vieta
Evija atzīst, ka prāta spēlēs viņas klupšanas akmeņi ir jautājumi, kas saistās ar vēsturi un arī ar mūziku. Ineta piebilst, ka grūtības sagādā specifiski uzdevumi, piemēram, pilsētu ģerboņi. Reizēm kādos uzdevumos palīdz arī veiksme. Dodoties uz prāta spēlēm, pirms tam viņas negatavojas. “Ko mēs gatavosimies? Nezinām jau, kam gatavoties. Braucam tādas, kādas mēs esam. Ikdienā nelasām speciāli informāciju. Nezini jau, ko pētīt un meklēt. Ja tev galvā kaut kas ir, tad ir, ja nav, tad nav. Uztraukuma nav. Tam pieejam mierīgi. Nav par ko iespringt. Galvenais, ka nepaliec pēdējā vietā. Tas ir svarīgi,” saka Ineta.
Savukārt Evija novērojusi, ka ļoti erudīti un gudri ir cilvēki, kas risina krustvārdu mīklas. “Krustvārdu mīklu minēšana ir laba lieta, un, ja vēl meklē atbildes, tad daudz kas paliek prātā,” saka Evija. Pirms vairākiem gadiem ar krustvārdu mīklu minēšanu bija aizrāvusies arī Ineta.
Saturīgi pavadot kopā laiku, kā arī piedaloties prāta spēlēs, Evija atklājusi, ka meita patiesībā ir ļoti gudra. Reizēm viņu pārsteidzis, ka meita zina atbildes uz jautājumiem, uz kuriem pat neiedomājusies, ka kāds spēs atbildēt. “Bez viņas būtu grūti, jo viņa zina daudz,” par Inetu saka viņas mamma. Savukārt pati Ineta piebilst, ka tā varbūt nav pat gudrība, bet fakti, ko kādreiz ir lasījusi un kuri palikuši atmiņā.
Abas ir izbaudījušas arī izlaušanās istabas. “Stāmerienā mēs neizlauzāmies ne no vienas. Bet Rīgā, kad biju ar dēliem, tad gan tikām no tām ārā,” stāsta Ineta.
Ja kāds vēl šaubās, vai ir vērts piedalīties prāta spēlēs, tad Ineta ar mammu viennozīmīgi atbild - ir jāpiedalās, jo ir tā vērts! “Prāta spēles prasa tikai laiku, lai atnāktu, un, jo vairāk piesakās un iet uz konkursiem un dažādiem pasākumiem, jo lielāks atbalsts vietējiem, kas rīko un cenšas priekš tevis,” uzskata Ineta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mamma un meita – prāta spēļu varā

Kategorijas