Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gaida apstiprinājumu Spārītes parka projektam

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 6. novembris 00:00

437
Gaida apstiprinājumu Spārītes parka projektam

Decembrī plānots Gulbenē rīkot atklātu pašvaldības darba grupas sanāksmi un apspriesties ar iedzīvotājiem par to, kādas būtu vēlmes pilsētas, arī tieši Spārītes parka attīstībā - “Dzirkstele” uzzināja administrācijā.
Pēc pašvaldības pasūtījuma SIA “Marten projekti” ir izstrādājusi Spārītes parka vienas nelielas daļas labiekārtošanas būvprojektu. Jau gatavs projekts bija obligāta prasība, lai ar ieceri varētu pieteikties dalībai pārrobežu projektā „Parki bez robežām” un pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Vai ideja tiks akceptēta, tas, visticamāk, kļūšot zināms ne agrāk par janvāri.
Pašvaldības administrācijā saka – galvenais uztraukums ir par nemitīgi pieaugošajām būvdarbu izmaksām. Brīvais tirgus diktē savus noteikumus. Tas nozīmē, ka neprognozējami var rasties liels sadārdzinājums. Tad var izrādīties grūti realizēt projekta ieceri.
Projekts paredz sakārtot Spārītes parku posmā no Blaumaņa ielas līdz Brāļu kapiem. Runa ir par gājēju celiņu seguma un gājēju tiltiņa atjaunošanu, apgaismojuma ierīkošanu, Asaru ezera tīrīšanu, apkārtnes sakopšanu, stādījumu un atpūtas vietu izveidošanu. Izmaksas plānotas līdz 200 000 eiro. No tām 90 procenti – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet 10 procenti – pašvaldības ieguldījums.

Būs skaists, mazs stūrītis
Saskaņā ar novada pašvaldības publiskoto informāciju Spārītes parkā šis projekts attiecināms uz 6,2 hektāru lielu platību. Projektēšanas uzdevumā esošā situācija aprakstīta šādi: “Gājēju celiņi ir nelīdzeni, neregulāri, segums ir nobrucis; parkā nav apgaismojuma, trūkst labiekārtošanas un aktivitāšu elementu.”  Kā projekta mērķis norādīts: “Nodrošināt parka pieejamību, vienlaicīgi, saudzējot vidi un palielinot parka pievilcību apmeklētājiem.”
Projekta realizācija paredz atrisināt virkni problēmu. Esošie celiņi jāatjauno ar dažādiem segumiem. Ezera tīrīšana iekļauj arī krastu un caurteku vietu, pieguļošo grāvju tīrīšanu, metāla gājēju tilta pieejamības nodrošināšanu. Ieplānoti labiekārtojuma elementi - soliņi, atkritumu urnas, laternas gar asfaltēto celiņu, norādes zīmes, informācijas stendi, mazās arhitektūras formas, velosipēdu novietnes. Paredzēta ainavas izkopšana, ainavas skatpunkti, jaunu kokaugu stādījumi. Domāts izplānot aktivitāšu zonas (spēles un zaļās klases). Paredzams, ka gar Blaumaņa ielu būs betona bruģakmens, ievērojot līmeņu pāreju, nodrošinot teritorijas pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā cilvēkiem ratiņkrēslā. Domāts, ka parkā būs arī ceļš mazajam apkalpojošajam transportam (elektrovilcieniņam) un vienota gājēju celiņu sistēma. Apgaismojuma risinājums paredzēts gar asfaltēto celiņu, izmantojot zemās dekoratīvās laternas, augstums - apmēram 4 metri, LED apgaismojums, pieslēgums pie Blaumaņa ielas.
Jau vēstīts ka Spārītes parka malas sakārtošanu novada pašvaldība plāno realizēt kopējā sadarbībā ar vēl sešiem partneriem no Latvijas un Krievijas. „Parki bez robežām” ir Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības iecere, kas realizējama programmā līdz 2020.gadam. Partneri ir no Daugavpils novada domes, Preiļu novada domes, Pleskavas apgabala, Kuņjas rajona, Veļikije Lukiem un Porhovas Krievijā.

Bet pārējie 150 hektāri?
Ja arī Spārītes parka neliela daļa tiks labiekārtota, par pārējās teritorijas reālu sakārtošanu ieceres pagaidām nav publiskotas. Uzsverams, ka Spārītes parks faktiski ir Emzes parka daļa, bet vēsturiski visai šai teritorijai bija dots Marijas parka nosaukums par godu barona Heinriha fon Volfa sievai. Jau 1923.gadā šis dendroloģisko stādījumu parks, kas toreiz aizņēma 222 hektārus, tika noteikts par valsts aizsargājamu objektu – vēsta Nacionālā botāniskā dārza 2008.gadā izstrādātais Emzes parka dabas aizsardzības plāns laika periodam līdz 2018.gadam. Plāns gatavots pēc pašvaldības pasūtījuma. Savukārt 2014.gadā tika izstrādāts šobrīd aptuveni 160 hektārus lielā Emzes parka rekonstrukcijas projekts, kura autore bija ainavu arhitekte Vineta Radziņa. Toreizējais pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis stāstīja, ka šāds projekts bija vajadzīgs tikai tālab vien, lai būtu juridiskas tiesības pacelt un izvākt kritušos kokus parkā, izcirst ar krūmiem aizaugušās takas. Turpmāk ar šāda veida aktivitātēm parkā nodarbojās pilsētas labiekārtošanas iestāde un tās nodarbinātie bezdarbnieki tā saucamajā “simtlatnieku” programmā.
Ainavu arhitekte savā projektā bija norādījusi, ka Emzes parka teritorijā ir iezīmēti divi biotopi, kuros nekāda cilvēka iejaukšanās nav pieļaujama. Viena šāda teritorija atrodas pie Emzes dīķa un otra nosacīti – pie Svētezera un pie Asaru dīķa. Projekta autore akcentēja, ka jau līdz šim Emzes parkā izdalītas trīs veidu takas: kultūrvēsturiskā, dabas un sporta taka. Projekts paredzēja gan kopt aizaugušo parku tur, kur tas ir atļauts, gan papildināt ainavu ar Emzes parkam raksturīgajiem dendroloģiskajiem stādījumiem, puķu pļavām un jaunām mazajām arhitektūras formām – tiltiņiem, laipām, soliņiem, šūpolēm, atkritumu urnām un, iespējams, pat skatu torņiem.

Kategorijas

Kategorijas