Dzirkstele.lv ARHĪVS

Triumfē Lietuvas čempionātā

Inita Savicka

2018. gada 6. novembris 00:00

2063
Triumfē Lietuvas čempionātā

Gulbenietis Gints Šķenders turpina nodarboties ar bodibildingu, piedalīties sacensībās un gūt vērā ņemamus panākumus. Pavisam nesen notika Lietuvas atklātais čempionāts, kurā viņš triumfēja.
Ir sākusies jauna sezona, un Lietuvas atklātais čempionāts bija šīs sezonas pirmās sacensības. “Sāku sagatavošanās posmu 20.augustā. Devos uz čempionātu bez īpaša mērķa – vienkārši nostartēt un paskatīties, kā es izskatos,” stāsta Gints, kurš uzvarējis ne tikai savā kategorijā, bet arī absolūtajā vērtējumā, līdz ar to viņš ir arī visa turnīra uzvarētājs. “Parasti jau uzvar vietējie. Bet sakrita tā, ka labāks tajā dienā biju es. Mans konkurents bija lietuvietis, kuram ir 50 gadi un kurš vairāk nekā 30 gadus nodarbojas ar bodibildingu. Par uzvaru biju pārsteigts. To nemaz nebiju gaidījis! Tā ir lielākā uzvara. Pirms tam pirmā un vienīgā uzvara bija, kad startēju iesācējos. Par absolūto uzvaru es vispār nedomāju,” atzīst Gints, kuram, esot uz skatuves, tiesnešu priekšā uztraukuma nav nemaz. “Par ko gan uztraukties? Par to, ka tu vairs neko nevari mainīt? Kāds esi, tāds esi. Parādi sevi dotajā brīdī,” saka Gints.
Sacensībās pirmā ir salīdzināšana. Ir obligātās pozas, kuras salīdzina. Tad skatās labākos, kurus pēc tam liek centrā un atkal salīdzina. “Atpozējam. Tas brīdis ir īss - minūtes piecas. Tad sākas individuālā programma, kura ilgst minūti. Mūzikas pavadībā, kuru izvēlas pats, notiek pozēšana. Un tad rādu savus trumpjus – mans trumpis ir bicepss no sāna un tagad, kad mugura palikusi labāka, tās ir aizmugures pozas. Būtībā milzīgu trūkumu man vairs nav,” saka Gints.
Viņš piekrīt, ka bodibildings ir nežēlīgs sporta veids, un arī viņam ir brīži, kad uznāk lūzums un domas - kam viņam tas viss vispār ir vajadzīgs. Tā noticis arī pirms šī čempionāta. “Kad aizbraucu uz šīm sacensībām, bija sajūta – vai man vispār to vajag? Tas ir tik nenormāli morāli grūti. Nav spēka nekam, esi izsmelts. Bet viss izvērtās tā, ka pēc sacensībām biju spārnos. Uzvara iedvesmoja! Esmu saņēmis tik daudz apsveikumu, nedomāju, ka tik daudz cilvēku vispār zina par mani. Cilvēku atbalsts ir tik svarīgs!” pozitīvās emocijas atceras Gints.
Viņš ir arī diezgan kritisks pret sevi, uzsverot, ka šajās sacensībās forma bija laba, bet vēl zem ādas bijis ūdens. “Vajag dabūt tā, lai es to maksimāli varu izdzīt ārā. Nianšu ir daudz, pie kā vēl piestrādāt,” saka sportists.

Progress ir acīm redzams
Gintam joprojām nav trenera. Viņš visu turpina apgūt tikai pašmācības ceļā. Plāno savus treniņus un pārtiku. Kā pats atzīst, progress ir. Tie, kas viņu bija redzējuši pagājušajā gadā, tie viņu šogad nepazina. “Bet tas ir nebeidzamais process. Vienmēr ir, pie kā vēl piestrādāt un vēl ko uzlabot. Sliktākās lietas, kas man bija, piemēram, mugura, tieši apjoms, tur ir vismilzīgākais progress, bet vēl jāpiestrādā pie muskuļu dziļuma,” stāsta Gints.
Galvenais, gatavojoties sacensībām, ir patērēt vairāk kaloriju, nekā uzņem. Protams, nedrīkst aizmirst par ūdens dzeršanu. Šajā brīdī Gints dzer 7 līdz 8 litrus ūdens dienā. “Tā ir pirms sacensībām, bet ikdienas patēriņš man ir apmēram 5 litri dienā. Izdzert tik daudz ūdens man nav problēma. Varu izdzert arī 10 litrus. Ēšana ir visu laiku stingri jāievēro. Atvaļinājums no tā visa ir tad, kad ir beigusies sezona,” stāsta Gints.
Pirms sacensībām viņš ogļhidrātus nelieto. Viņa dienas ēdienkartē ir pusotrs kilograms vistas gaļas, 5 olas, 2 proteīna kokteiļi, 200 grami biezpiena uz nakti un apmēram kilograms vai pusotrs zaļo salātu. “Ja gribas, ēdīšu vēl, jo no salātiem un gaļas nekad resns nevar kļūt. Kad sāku gatavoties sacensībām 20.augustā, tad dienu pirms tam es vēl ēdu halvu un zefīrus. Ar 20.augustu tas viss ir kā ar nazi nogriezts. To var izturēt, bet beigās jau tomēr salūsti. Ir grūti. Ēšana ir 80 procenti no tava rezultāta. Pārējais – treniņi, kā arī svarīgs ir miegs. Vēlams ir gulēt 8 stundas, bet man ir slikti ar miegu, īpaši pēdējā mēnesī. Neguļu. Un pie vainas ir ogļhidrātu trūkums - nav cukura asinīs. Pamostos pēc stundas vai divām un liekas, ka esmu izgulējies. Pēc sezonas gan varu gulēt kā lācis visu dienu,” stāsta Gints.

Pieredzi gūst arī no kļūdām
Ar bodibildingu Gints nodarbojas jau trīs gadus. Lietuvas atklātais čempionāts, kurā viņš uzvarēja, bija tikai viņa astotās sacensības. “Ir daudzi, kas pamēģina vienu reizi uzstāties un pasaka - nē, tas nav domāts viņam. Bet tas “negribu” atkal pāriet, kad paēd, ko vēlies. Atkal jūties priecīgs. Bet, ja es jūtos slikti un tukšs, tad uztaisu sev brīvdienu nedēļas vidū, nav sevi jāmoka. Nevajag darīt savai veselībai pāri,” saka Gints, kurš neslēpj, ka pieļāvis arī kļūdas, bet no tām tikai guvis mācību. “Ko es darīju pēc sezonas? Ēdu un neko nedarīju nedēļu. Organisms nesaprata, kas tagad notiek. Pampu ciet, ūdens krājās organismā. Šogad esmu apņēmies, ka arī pēc sezonas treniņi tiks atstāti, protams, ne tādā intensitātē. Un nekādas “musuru” (saldumu – red.) ēšanas. Pirmās divas nedēļas ir sevi jākontrolē, jo vielmaiņa ir tik lēna, ka organisms sāk krāt nevajadzīgo,” zina teikt Gints, kurš pagājušās nedēļas nogalē Baltijas čempionātā, kuras bija otrās sacensības pēc kārtas divu nedēļu laikā, izcīnīja 1.vietu savā kategorijā. Priekšā viņam vēl citas sacensības, un sezona beigsies pēc sacensībām Vācijā. Pēc tam būs brīvs, bet jau ar jauno gadu Gints sāks gatavoties jaunajai sezonai, jo vēlas startēt pasaules čempionātā, kas notiks Polijā.