Statistiskie tautieši – tapis unikāls Latvijas iedzīvotāju portrets 100 cilvēkstāstos

Indra Zomerovska, Latvijas Radio Komunikācijas daļas Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

2018. gada 7. novembris 10:26

Statistiskie tautieši – tapis unikāls Latvijas iedzīvotāju portrets 100 cilvēkstāstos

Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portāls LSM.LV ir radījuši unikālu projektu “Statistiskie tautieši”, kurā tiek multimediāli iedzīvināts dokumentāls 100 Latvijas iedzīvotāju portrets. Tie ir 100 Latvijas Radio Ziņu dienesta veidoti stāsti par "cilvēku parasto", kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma, tautības un citām pazīmēm, kas raksturo spilgto un dažādo Latvijas sabiedrību. Šis ir projekts, kas ļauj ikvienam no mums ieraudzīt, kādi esam šobrīd, cik atklāti un laimīgi ir mūsu līdzcilvēki. Tas lielā mērā var kalpot kā mūsdienu Latvijas nospiedums nākotnei.

Saskaņā ar statistiku Latvijā 55,7% iedzīvotāji laukos dzīvo savrupmājā, 29651 Latvijas iedzīvotājs ir asins donors, 20% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļiem, bet 17% par luterāņiem, 12,7 % Latvijas iedzīvotāju zina trīs vai vairāk svešvalodas, šogad Latvijā ir reģistrēti 137 iedzīvotāji, kuriem ir 100 gadi vai vairāk, bet 11083 ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni.

„Projekta idejas autore ir Rudīte Spakovska. Viņa izveidoja statistikas rāmi ar ļoti konkrētu īpašību kopumu 100 cilvēkiem. Un žurnālisti devās meklēt īstus cilvēkus, kas šim modelim atbilst. Es nezinu vai viņa nojauta, cik interesanti tas izvērtīsies. Šo stāstu unikalitāte slēpjas tajā, ka tie ir pavisam parasti, tie nav par supervaroņiem vai izņēmumiem, tie ir par cilvēkiem mums līdzās, par viņu ikdienu. Tie ir simts unikāli stāsti par cilvēku - parasto. Projekta laikā es arī sapratu, cik ekskluzīva un auglīga ir šī iespēja – žurnālistiem parunāties ar cilvēkiem vienkārši tāpat. Viņi satika cilvēkus, lai runātu, piemēram, par to, kā ir dzīvot privātmājā. Un cilvēki bieži vien atlīdzināja ar stāstiem par ko daudz vairāk – par to, kā ir dzīvot viņu ādā,” stāsta projekta vadītāja Justīne Savitska.

“Šis projekts ļauj mums apzināties, cik dažāda un raiba ir sabiedrība, kurā dzīvojam. Mums vienlaikus ir ļoti daudz atšķirīgā un arī kopīgā, un tikai sarunājoties varam atklāt to, kas mūs vieno. Svarīgi ir saprast, ka dažādība nav nekas nosodāms, un ja mēs to spētu, tas ļautu izvairīties no lieka naida ikdienā”, stāsta žurnāliste Annija Petrova

“Pie projekta ir strādāts astoņus mēnešus. Šie stāsti atklāj interesantas atziņas un pārdomas - tādas, kuras parasti no svešiem cilvēkiem sarunā iegūt neizdodas. Gatavojoties intervijām, nereti ar sevi pārrunāju: "Cik daudz es pats būtu gatavs atklāt žurnālistam?" Aizejot uz intervijām, secināju, ka katram no mums tas, ko esam un ko neesam gatavi atklāt pārējiem, ir krasi atšķirīgs. Nereti par kādu sensitīvu tematu runātājs man atklāja neiedomājami daudz, bet tajā pašā laikā, citā intervijā uz kādu jautājumu, kas man nešķita nekas slēpjams, cilvēks nebija gatavs atbildēt. Lai arī ko 100 statistiskie tautieši būtu runājuši, tas ir interesanti un pārdomas rosinoši un, kā teica vienas intervējamās - nepilsones, Marijas Ūbeles mazmeita savai vecmammai uz sarunu iedrošinot - "Tu kļūsi par daļu no vēstures!" Tā ir lieliska iespēja, būt un baudīt šo daļu no vēstures,” stāsta žurnālists Kristaps Feldmanis.

Vidzeme projektā ir pārstāvēta ar 10 saistošiem un personīgiem Latvijas iedzīvotāju portretiem.

Jānis Ence dzīvo Strenču novada Jērcēnos. Tāpat kā 33,5 % strādājošo Latvijā, arī viņš ir nodarbināts sabiedriskajā sektorā, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecībā. „Tie ir 30 gadi, un ar mežu esmu bijis saistīts šajā pagastā visu šo laiku. Kad vajag kādu padomu, konsultāciju, cilvēki izmanto to, ka esmu tepat, brīvi pieejams pagastā uz vietas. Viņi vienkārši zina, ja kas par mežu, tad vajag aizsūtīt pie Enču Jāņa parunāt,” stāsta mežzinis.

Santai Baumanei no Valmieras ir augstākā izglītība, līdzīgi kā 28,9% Latvijas iedzīvotāju. Viņa stāsta: „Es jau bērnībā zināju, ka vēlos kļūt par žurnālisti. Tas bija tikai loģisks solis, ka pēc vidusskolas beigšanas bija jāstājas augstskolā. Es tiešām zināju, ka gribu būt konkrēti televīzijas žurnāliste, un attiecīgi sameklēju sev studiju programmu un studēju žurnālistiku. Protams, esmu priecīga [par augstskolas pabeigšanu], jo jebkura izglītības programma cilvēku pilnveido. Augstskola ir patiešām lieliska vide kur būt, jo tur apkārt ir tiešām gudri cilvēki, un tu tiecies kļūt viņiem līdzīgs.”

LSM.LV galvenā redaktore Marta Cerava uzsver: „LSM lietotājus aicinām ne tikai izpētīt 100 statistiskos tautiešus, bet arī atrast sev līdzīgos. Ikvienam būs iespēja salīdzināt savu noskaņojumu un laimes sajūtu ar pārējiem un tiem, kam mazliet vai pat pamatīgi pietrūkst līdz lielai laimei, aicinām atstāt arī savu komentāru. Tādējādi ceram, ka mazliet labāk arī varēsim izprast viens otru.„

Visu „Statistisko tautiešu” stāsti ir apkopoti projekta lapā, kas atrodama sabiedrisko mediju portālā: tautiesi.lsm.lv. Projekts parāda kopējo ainu un fiksē to konkrētā brīdī un laikā, tas sniedz iespēju pēc 100 gadiem atskatīties un redzēt, ko domāja Latvijas iedzīvotāji, kas bija viņiem būtiski. Stāsti par „Statistiskajiem tautiešiem” būs dzirdami arī Latvijas Radio 1 ēterā, ka arī klausāmi podkāstā “Statistiskie tautieši”. Statistisko tautiešu projekta īstenošana Latvijas Radio ir iespējama, pateicoties Latvijas valsts simtgades finansējumam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Statistiskie tautieši – tapis unikāls Latvijas iedzīvotāju portrets 100 cilvēkstāstos

Kategorijas