#ManaEiropa un «Dialogi par Eiropas nākotni» atspēko mītu — Latvijas iedzīvotājiem ir, ko teikt par Eiropas nākotni!

Māris Jonovs, #ManaEiropa platformas vadītājs

2018. gada 8. novembris 12:01

#ManaEiropa un «Dialogi par Eiropas nākotni» atspēko mītu — Latvijas iedzīvotājiem ir, ko teikt par Eiropas nākotni!

No oktorbra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā https://manaeiropa.manabalss.lv tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošans noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotaiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm. Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norāda: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»Savukārt tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova komentē, ka iesniegtās idejas manāmi atbalsta ES Sociālā pīlāra izvirzītos principus: vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Daudz ideju viņasprāt būtu vērts apspriest Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, ļaujot dažādajiem politiskajiem spēkiem likt priekšā savu redzējumu, kā panākt ES labklājību.

Dace Akule, rīcībpolitikas un pilsoniskās sabiedrības jautājumu konsultante, ierosinājumos un balsojumos saredz tendenci — «ir stabils atbalsts iekļaujošākai izaugsmei un virzībai uz aprites ekonomiku, kas prasa daudz pārdomātāku un gudrāku resursu izmantošanu. Ideju vidū ir gan atbalsts uzņēmējiem, kuri ražo pēc bezatkrituma ražošanas principiem, gan aicinājums ES vairāk ražošanā izmantot ilgstpējīgas izejvielas un, piemēram, izveidot sistēmu, kā izmantot, nevis izmest atkritumos, pārtikas pārpalikumus.»

Sociologs Jānis Daugavietis secina, ka skaidri iezīmējas Latvijas iedzīvotāju norūpētība par apkārtējās vides ekoloģisko situāciju un nākotnes izredzēm. Tas ir signāls, ka zināma sabiedrības daļa atbalsta ES iniciatīvas šajā jomā un ir gatava arī turpmākiem, varbūt arvien radikālākiem, soļiem vides aizsardzības politikā. Viņš norāda, ka ierosiājumus snieguši ir cilvēki ar dažādām vērtībām un attieksmēm, tādēļ priekšlikumi ir pretrunīgi, brīžiem pat utopiski, un tomēr tā ir informācija, kas norāda uz to, kas iedzīvotājiem rūp un kas viņiem šobrīd šķiet pieņemams.Edmunds Cepurītis, vides politikas eksperts, secina, ka kopumā iedzīvotāju prasības vides jomā ir ļoti atbilstīgas mūsdienu svarīgākajām problēmām. Vides aizsardzība ir joma, kurā Eiropas lēmumu pieņēmējiem ir labas iespējas tikt pamanītiem — tā ir iespēja ar izlēmīgiem lēmumiem parādīt Eiropas projekta noderīgumu vienkāršajam iedzīvotājam. Prasības pēc depozīta sistēmas, atkritumu samazināšanas un citādas lauksaimniecības politikas parāda Eiropas Savienību kā sabiedroto zaļi domājošajiem — tiek sagaidīts, ka Eiropas saprātīgā politika ierādīs īsto ceļu pasīvajiem Latvijas politiķiem. Klimata politikas ieteikumu zemo popularitāti viņš skaidro ar katastrofāli īstenoto zaļās enerģijas politiku Latvijā, kā arī mītu, ka klimata pārmaiņas Latvijā neradīs tik negatīvas sekas.
Savukārt mediju eksperte Rita Ruduša uzskata, ka apkopotais norāda uz relatīvi augstu iedzīvotāju izpratnes līmeni par kvalitatīvas informācijas pieejamības un mediju pratības līmeņa ietekmi uz sabiedrības noturību pret ārējiem un iekšējiem draudiem, kā arī par Latvijas demokrātijas briedumu. Rezultāti parāda arī iedzīvotāju izpratni par sociālo tīklu atbildību par manipulatīvas vai nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Ar ekspertu komentāriem iespējams detalizētāk iepazīties #ManaEiropa mājaslapā: https://manaeiropa.manabalss.lv/eksperti.
Pēc 9. novembra, kad noslēgsies ideju vākšana un balsošana, sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni kļūs par pamatu Latvijas nacionālajam ziņojumam, kas ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā tiks iesniegts ES valstu un valdību vadītājiem un tiks apspriests Eiropadomes sanāksmē šogad decembrī.

Dialogs par Eiropas nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās iniciatīvas, lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus par Eiropu. ES pilsoņus ir aicināti paust savu viedokli par to, kādas pārmaiņas vajadzīgas Eiropā, lai ES varētu palīdzēt piepildīt cilvēku cerības, lai tā nodarbotos ar lietām, kas cilvēkiem patiešām svarīgas, un piedāvātu labākus risinājumus nekā spēj dot katra dalībvalsts atsevišķi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

#ManaEiropa un «Dialogi par Eiropas nākotni» atspēko mītu — Latvijas iedzīvotājiem ir, ko teikt par Eiropas nākotni!

Kategorijas