Nevēlas izdarīt tikai minimumu

2018. gada 9. novembris 00:00

1089

Renārs Biezais atgriezies no Rīgas, kur strādājis IT industrijā, uz Gulbeni un tagad uz laiku ir pieņemts darbā par jauniešu centra “Bāze” vadītāju. Lēmums mainīt dzīves un darba vietu esot bijis diezgan spontāns, lai gan tajā paša laikā viņš piebilst, ka iekšēji par to domājis ilgu laiku, tikai nevienam nav teicis. Viņš arī nenoliedz to, ja ir otrā pusīte, tad dzīves ceļš reizēm mēdz aizvīties tā, kā varbūt pirms tam nemaz nevarētu iedomāties. Tuvinieki gan esot bijuši pārsteigti par viņa lēmumu atgriezties, bet uztvēruši to saprotoši.

Aizrauj datorspēles
“Draugi lobēja Gulbeni. Ir klasesbiedri, kas pārcēlušies uz Gulbeni, kuriem ir uzsākti savi biznesi. Man ir prieks par tiem, kas atgriežas, dara un domā par savu nākotni. Pavilkos līdzi. Kopā ar draudzeni Agnetu, kura ir no Balviem, sākām domāt. Vēl viens no pamudinājumiem atgriezties bija tas, ka pieteicāmies Gulbenes pašvaldības organizētajā grantu konkursā “Starteris” ar viņas biznesa ideju, kas saistās ar video filmēšanu un kas, manuprāt, ir ļoti laba niša lauku reģionos. Izdevās iegūt finansējumu. Tas bija nesen, un tagad ideja ir biznesa izveidošanas procesā. Pavisam drīz taps “Agneta Bordāne Video”. Diezgan mērķtiecīgi abi divi strādājam, lai viņai bizness izdodas,” stāsta Renārs, kuram pašam arī ir diezgan lielas ambīcijas saistībā ar savu nākotni, izaugsmi un karjeru.
Viņš vēlas atstāt aiz sevis paliekošas lietas “Bāzē”, nevis “atsēdēt vai izdarīt tikai minimumu”. Piemēram, jau aktīvi tiek strādāts pie improvizācijas teātra kafejnīcas atdzīvināšanas, kura tagad notiek katra mēneša pirmajā sestdienā, kā arī vēlas realizēt savu nelielu sociālo projektu un izveidot “Bāzē” datorspēļu pulciņu, jo arī paša aizraušanās un sirdslieta jau kopš pamatskolas laikiem ir datorspēles. “Esmu liels datorspēļu spēlētājs, ne jau velti izvēlējos IT nozari. Patika datora tehniskās lietas un vēl joprojām patīk. Mēs bieži vien dzirdam, ka ir neaktīvie jaunieši, bet ir tāds teiciens – motivēti jau ir pilnīgi visi cilvēki, ir jāatrod tikai, kas viņus aizrauj, par ko viņi iedegas. Šajā kontekstā esmu pārliecināts, ka ir jaunieši, kuriem datorspēles ir viņu aizraušanās. Tad mans mērķis ir viņus savest kopā un attīstīt to, jo kopā taču ir jautrāk. Datorspēles ir interesanta industrija. Pasaules līmenī tās ir atzītas par sporta veidu (esports). Latvijā varbūt tas nav tik populārs, kaut gan Rīgā sāk veidoties savi klubi, savi turnīri. Tā ir populāra un plaukstoša nozare,” stāsta Renārs.
Viņam ir arī pavisam citāds skatījums un domas, ja tiek runāts par datorspēļu atkarību. “Cīnīties pret to, kas kādam ir lieta, par ko viņš deg un kas saista, kas motivē, nevajag. Jautājums ir - kā mēs varam to izmantot pozitīvā gaismā. Datorspēļu spēlētāji ir ļoti motivēti cilvēki, viņiem ir daudz labu īpašību, kuras darba devēji veiksmīgi var izmantot biznesa vidē. Nav tā, ka viņi tikai sēž pie monitoriem un spēlē. Datorspēles kaut kādā veidā veido to cilvēku. Mums, cilvēkiem, ir kaut kādas savas prasības, savi rāmji, kuros darbojamies, un vēlamies arī citus ielikt savos rāmjos, nepaskatoties, ko katrs cilvēks individuāli ir spējīgs izdarīt, paveikt ar savām superspējām,” savas pārdomas pauž Renārs.

Iespēju ir daudz, tikai jāmeklē
Nākotnē viņš sevi redz mazpilsētā. Renārs ir pārliecināts, ka Latvija ir ideāla vieta jauniem uzņēmējiem, jo lielākā daļa tirgus ir brīva, viss atkarīgs no darīšanas. Iespēju esot daudz, ir tikai jāmeklē. Bet lielākā problēma mums visiem esot tieši tā darīšana. “Runājam daudz, bet darām maz, un tā daudziem pietrūkst arī biznesa vidē. Trūkst darītāju. Bet es neredzu šķēršļus, lai Latvijas lauku reģionos nodarbotos ar savu biznesu,” saka Renārs, kurš atzīst, ka arī viņš nākotnē vēlas uzsākt savu biznesu, tāpēc lēmums aiziet prom no IT industrijas, atvērt acis un paskatīties plašāk esot pat ļoti labs. Viņš atzīst, ka pārtraukt darba attiecības pēc sešiem gadiem nav bijis viegls lēmums. “Ir uzkrāta pieredzes bagāža, zināšanas par IT. No vienas puses varbūt vajadzētu turpināt tur strādāt, ļoti labi apzinoties, ka reģionos nekas tāds nepastāv, bet varbūt arī labi,” prāto Renārs.
Aizejot prom no IT industrijas, Renārs paņēmis sev brīvo laiku, lai sakārtotu domas un izpētītu, kas šeit notiek un kādas ir iespējas tuvējos reģionos. Aktīvi darbu nemaz nav meklējis. Bet pēc otrā atpūtas mēneša viņam jau likās, ka vajadzētu kaut ko darīt un arī gribējās kaut ko darīt. Bija apnicis atpūsties. Pamazām sācis skatīties, kādas te ir iespējas. Pieteicies uz vairākām vakancēm Gulbenē un Alūksnē. “Uz gadu bija vajadzīgs aizvietotājs “Bāzes” vadītājai. Kaut gan, kad biju Rīgā, nevarēju iedomāties, ka kādreiz te strādāšu. Tas nebija nemaz tik sen, kad kādam savam nu jau bijušajam kolēģim teicu, ka es nekad nestrādāšu valsts sektorā, apzinoties, kāda tur ir birokrātija. Jauniešu centri ir tāda kā radošā industrija, kuru nebūtu vēlams ielikt stingros rāmjos, un es ceru, ka tas nākotnē arī nenotiks. Citādāk būs grūti strādāt. Jauniešu centri radās, jo bija un vēl joprojām ir jaunieši, kas grib kaut ko mainīt un realizēt savas idejas,” uzsver Renārs.
Lai arī vēl ir iedzīvošanās periods, ar dzīvi mazpilsētā Renārs ir apmierināts. Darbs viņam ir Gulbenē, bet dzīvo kopā ar draudzeni Balvos. Viņš atzīst, ka Rīgas kņadas esot bijis nedaudz par daudz. Viņš nepiekrīt tam, ka Rīgā iespēju ir vairāk, arī mazpilsētā aktivitāšu netrūkst, bet, ja gribas uz teātri vai kino, tad uz to var arī aizbraukt. “Es nejūtos te, mazpilsētā, apdalīts. Mani pat pārsteidz aktivitāšu pieejamība Gulbenes novadā. Kas grib kaut ko darīt, tas atradīs,” uzskata Renārs.

Iziet no saviem rāmjiem
Renārs ir ļoti mērķtiecīgs. Skolas laikā bijis teicamnieks, loģiskais domātājs un klasē viens no labākajiem matemātiķiem. “Mums bija spēcīga klase. Spēcīgi matemātiķi. Pamatskolas laikos piedalījos matemātikas olimpiādēs, bet nekāds monstrs matemātikā nebiju,” par sevi pieticīgi saka Renārs, kurš veiksmīgi pabeidzis studijas, šopavasar ieguvis arī profesionālo maģistra grādu “Uzņēmumu un organizāciju vadībā” Rīgas Biznesa skolā, RTU.
“Mani saistīja biznesa vadība. Ģimenē gandrīz visi bija vadītāji, arī māsa un brālis savulaik izvēlējās studēt vadību. Tas viss tā loģiski arī aizgāja – ja visi, tad visi. Bakalaura laikā uz pusgadu devos arī “Erasmus” studijās uz Zviedriju,” saka Renārs, kuru darbam “Bāzē” sagatavojusi tieši iegūtā izglītība, īpaši maģistra grāds, tāpēc no vadības viedokļa, kā Renārs uzsver, lielu izaicinājumu viņam nav. Lielākais izaicinājums viņam ir pašam iziet no saviem rāmjiem, bet tam viņš ir gatavs.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Renārs Biezais.
◆ Vecums: 29.
◆ Izglītība: Galgauskas pamatskola, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Rīgas Biznesa skola, Rīgas Tehniskā universitāte - profesionālais maģistra grāds (oficiāls MBA) organizāciju un uzņēmumu vadībā.
◆ Darba gaitas: “Air Baltic”, “Baltijas Informācijas tehnoloģijas”, “Adaptive”, jauniešu centrs “Bāze”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nevēlas izdarīt tikai minimumu

Kategorijas