Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Jaungulbenē klaiņojošu suņu dēļ cieš aitu ganāmpulks

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 9. novembris 00:00

1283
Jaungulbenē klaiņojošu suņu dēļ cieš aitu ganāmpulks

Nedēļas laikā jau otro reizi saimnieku nepieskatīti, klaiņojoši suņi ganībās Jaungulbenē ir uzbrukuši aitām.
3.novembrī publiski šo savu sāpi sociālajos tīklos darīja zināmu aitkope, zemnieku saimniecības “Jaungulbenes skola 18” īpašniece Ilva Šimone. Viņas ganāmpulks ir liels. Tajā ir aptuveni 100 aitas.
Saimnieces fotouzņēmumi rāda, cik ļoti cietis ir ganāmpulks, kā plosītas un mokas pārcietušas aitas. I.Šimone klāt bija pierakstījusi: “Zaudējumi mērāmi vairākos simtos eiro. Valsts policija ir informēta par notikušo. Suņu saimnieki Jaungulbenē, pieskatiet savus suņus! Jūs esat atbildīgi par tiem un to radītajām sekām, tiklīdz tie iziet ārpus jūsu privātās teritorijas un ienāk cita īpašumā.”

Cer uz Valsts policijas aktivitāti
“Dzirkstelei” I.Šimone stāsta: “Ir daudz darbu, par visu jādomā, kad, ko un kā vēl pirms saliem iespēt, un nu arī papildus aitu ārstēšana. Tas, ka sakoda, tā ir viena redzamā aisberga puse problēmai. Aitas ir vismaz divreiz dienā jāiet ķert un brūces ārstēt. Un tas nav fiziski viegli. Plus pārējie ikdienas darbi pie aitām, jēriem. Un vēl tie darbi, ko gribu paspēt līdz saliem izdarīt vienas ēkas atjaunošanā. Un ne tikai vēl ir novietņu sagatavošana ziemošanai, ložu labošana, jēru šķirošana, marķēšana. Bet dienas gaišais laiks, kad to visu iespēt, kļūst aizvien īsāks. Valsts policija lai darbojas, un ceru, ka saimnieki aizdomāsies un kaut nedaudz kļūs atbildīgāki.”
Šis gadījums izraisījis asu publisko diskusiju. Daudzi tādējādi pauduši nepatiku gan pret suņiem, gan jo sevišķi pret to saimniekiem, kuri ļauj saviem dzīvniekiem brīvi klaiņot. I.Šimone šajā sakarā saka: “Suņus apšaut, kā te daži komentētāji iesaka, nav ne risinājums, ne saprātīga pieeja. Drīzāk jautājums - kā likt saimniekiem kļūt atbildīgākiem un cienīt citus? Esmu milzīgu darbu ieguldījusi saimniecībā. Un pietiek ar vienu šādu nepieskatītu, klaiņojošu suni, lai rastos lieli zaudējumi. Man paveicās būt uzbrukuma epicentrā un paglābt pārējās aitas brīdī, kad haskijs plosījās aitu ganībās. Bet ja nu es tur nebūtu? Bail pat domāt, cik tad aitu aizietu bojā un cik tiktu ievainotas. Šobrīd aitas ir grūsnas, un tik milzīgs stress var atstāt negatīvu ietekmi uz jēru atnešanās laiku. Iespējams, suņu saimniekiem pat nav ne jausmas, ko nozīmē viens šāds suņa uzbrukums, cik lielus postījumus tas var nodarīt un kādas tam sekas, un cik daudz darba tas rada papildus, lai izārstētu, cik ir zaudējumu un papildu izmaksu.”

Situācija jārisina kompleksi
“Jāvēršas ir Valsts policijā! Ja vainīgi ir klaiņojoši suņi, jāziņo pašvaldībai, lai izķer,” “Dzirkstelei” situāciju komentē Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Viņa uzsver: “Aitu īpašniekam, protams, pašam ir jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka neuzbrūk meža zvēri vai kā citādi. Saprotu, ka šajā gadījumā tiek mēģināts kaut ko lietas labā darīt, sargāt aitas. Noskaidrot, kas par suņiem uzbrukuši, kādas šķirnes suņi tie ir, var tad, ja identitāte tiek pārbaudīta pēc konkrētā dzīvnieka mikročipa. Ja suns brīvi pastaigājas bez īpašnieka klātbūtnes, tad ir uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Apdzīvotā vietā šādi dzīvnieki ir jāizķer. Tā ir pašvaldības funkcija. Kā tas tiek risināts, vai sadarbībā ar pašvaldības policiju vai citādi, tas ir pašvaldības ziņā. Suns var būt vaļā no pavadas saimnieka acu skata attālumā. Ja īpašnieka blakus nav, tātad suns ir klaiņojošs, nepieskatīts. Ja šāda situācija tiek pieļauta vairākkārt, tad, loģiski, ir jābūt sadarbībai ar pašvaldību, lai atrisinātu situāciju. Aitkopei, kuras ganāmpulks ir cietējs, ir jādarbojas pašai, lai pasargātu aitas, lai vairāk tā nenotiek. Varbūt tās ir jāsadzen iekšā, ja jau tiek apdraudētas. Pirmkārt, ganāmpulks jāpasargā no jauniem uzbrukumiem, otrkārt, jānoskaidro vainīgie, kas ir atbildīgi par uzbrukumiem. Nevar turēt aitas ārā un gaidīt, kad atkal uzbruks.”
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” pauž, ka neredz citus veidus, kā atrisināt situāciju, kā vien aicināt palīgos medniekus. I.Šimones aitas ganoties ārpus apdzīvotas vietas.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka, ka šajā gadījumā runa ir par zaudējumiem, kas radīti aitkopei, tāpēc šīs situācijas izvērtēšana vispirms būtu Valsts policijas kompetence. Jāņem esot vērā, ka Jaungulbenē klaiņojošu suņu nav - visi pieder saimniekiem.
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” saka, ka notikušais ir suņa saimnieka atbildība. Taču būtu jānoskaidro visi apstākļi: kas par suni, kāpēc klaiņo, vai tas ir atsevišķs gadījums vai sistēma. Tad arī attiecīgi jāreaģē.
Martā “Dzirkstele” rakstīja, ka Tirzas pagastā nepieskatīti suņi nokoda un saplosīja deviņas aitas, kuras piederēja Romualdam Karpovičam, piemājas saimniecības “Virsaiši” īpašniekam. “Jau vasarā kaimiņiem teicu, ka ir redzēts – viņu suņi skrien pie aitām. Apgalvoja, ka tiks sieti pie ķēdes. Kur tad ir pie ķēdes, ja brīvi skraida? Ir nofotografēts, ka suns ir pie aitām, tāpēc tagad patiešām tas ir pie ķēdes. Bet cik ilgi tā būs? To neviens nezina. Varbūt naktīs palaidīs savā vaļā. Neko nevar garantēt. Būtu jāizliek videonovērošanas kameras,” viņš toreiz teica.

Kategorijas

Kategorijas