Vairāki simti iedzīvotāju - tradicionālajā lāpu gājienā

Tradicionāli Lāčplēša dienu Gulbenē godina ar sveču un lāpu gaismu, zalvēm, kopīgi dziedāto Latvijas valsts himnu pie pieminekļa un lūgšanām. Edijs Frīdenbergs, kurš vadīja svinīgo pasākumu, savā uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka jau svētdien svinēsim Latvijas proklamēšanas 100.gadadienu un ne velti 100 gadu svinības notiks vēl kādu laiku, jo arī cīņa par iespēju veidot savu valsti latviešiem neatnāca vienā dienā. “1919.gada rudenī un ziemā latvieši vārda tiešā nozīmē izkaroja savu valsti. 11.novembris ir mūsu tautas varoņu diena, kad ikkatrs tiek mudināts neaizmirst vēstures notikumus,” teica E.Frīdenbergs.
Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Normunds Audzišs, pieminot vēstures faktus, uzsvēra, ka pirms 99 gadiem tika izcīnītas varonīgas cīņas pret Bermonta spēkiem, pret spēkiem, kas bija pārākumā, kas bija tehniski stiprāk bruņoti. “Tajās dienās karavīru varonība bija saistīta ar ticību Latvijai. Mūsu valsts, mūsu tauta nav skaitliski liela, bet mēs esam stipri garā, stipri savā ticībā. Mēs esam lepni par saviem Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem, par saviem zemessargiem, jaunsargiem, lepni par policiju, ugunsdzēsējiem, zemessargiem, visiem tiem, kas stāv aizsardzībā par mums, kas ikdienā mums nodrošina mieru,” teica N.Audzišs.
Svarīga ir iekšējā sajūta
Zemessardzes 25.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Ģirts Pintāns uzsvēra, ka tā ir mūsu svēta tradīcija 11.novembrī godāt varoņus, mūsu priekštečus, kuri atdevuši savu dzīvību, likuši uz spēles visu, lai spētu nosargāt savu valsti, tāpēc šobrīd esot tik svarīgi apzināt to, ka mūsu karavīri arī ir spējīgi turpināt šo ceļu un spējīgi aizsargāt Latvijas valsti. Mūsdienās esam daudz labākā situācijā, pateicoties mūsu senču karot prasmei un tautas stiprajam garam. “Mums ir pašiem sava valsts, un vēl jo vairāk, šo gadu gaitā mēs esam spējuši kļūt par pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsti, kuras sastāvā mūsu karavīri jau ir paspējuši pierādīt savu karot prasmi starptautiskās operācijās Bosnijā, Kosovā, Irākā un Afganistānā, bet vai tas ļauj mums gulēt uz lauriem? Domāju, ka ne. Mums nav tiesību kļūt par vāju valsti,” norādīja Ģ.Pintāns un skaidroja, ka gadu gaitā ir pierādījies, kas notiek ar vājām valstīm - tām ir tikai divas iespējas. Pirmā – tikt rūdītai caur kara liesmām, nesot milzīgus zaudējumus, atdzimt un kļūt par stipru valsti. Otrā iespēja ir daudz sliktāka - beigt eksistēt, palikt aizmirstiem vēstures mēslainē. “Valsts aizsardzība šajā gadsimtā tā nav tikai atsevišķu valsts iestāžu, tikai bruņoto spēku gatavība reaģēt krīzes situācijā, bet tā ir visas valsts, visu iedzīvotāju kopdarbība kopējiem mērķiem. Tas ir, kad visiem iedzīvotājiem ir sava loma valsts aizsardzībā, sākot ar attieksmi pret savu valsti, sākot ar stipru ģimeņu veidošanu, ar okupācijas režīmu nesadarbošanos. Miera laikā, lietojot sociālos tīklus, dažreiz pašiem to neapzinoties, var nokļūt reālā krīzes situācijā,” uzsvēra Ģ.Pintāns.
Ģ.Pintāns “Dzirkstelei” atzīst, ka svarīgs nav cilvēku skaits, cik ieradās uz Lāčplēša dienas pasākumu, svarīga ir iekšējā sajūta, atnākot pie pieminekļa, lai tas nav uzspiesti no skolas vai skolotāju puses. “Lai bērni, jaunieši paši vēlas nākt. Tas ir svarīgi. Cik varēja nojaust, šogad šķita, ka ir balstīts uz patiesām jūtām,” saka Ģ.Pintāns.
Uzņem jaunsargu rindās
Pirms Lāčplēša dienas gājiena, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā jaunsargu rindās svinīgi tika uzņemti 28 jaunieši. Visi topošie jaunsargi pirms tam bija izturējuši pārbaudes laiku. Kopumā svinīgajā pasākumā piedalījās aptuveni 60 jaunieši. Skanēja gan valsts himna, gan dzeja par Latviju. Tā jau ir izveidojusies tradīcija Lāčplēša dienā muzeja telpās uzņemt jauniešus jaunsargu rindās.
Jaunsargu vadības pārstāve Lāsma Gabdulļina “Dzirkstelei” stāsta, ka ar jaunsargiem katru gadu dodas uz Lāčplēšu dienas gājienu Gulbenē. “Neviens netika piespiests, tā ir viņu brīva griba doties. Paši pieteicās,” saka L.Gabulļina un piebilst, ka gājienā piedalījās aptuveni 70 jaunsargi. Varējis just jauniešu lielo atbildības sajūtu, patriotismu, piederību Latvijai un svinīgo noskaņu.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"