Iepazīstam konkursa dalībniekus

2018. gada 13. novembris 00:00

256

Šoreiz iepazīstinām ar konkursa “Mis un Misters Gulbene 2018” puišiem. Jums ir iespēja izvēlēties savas simpātijas gan starp meitenēm, gan starp puišiem, aizpildīt anketu un sūtīt to uz laikraksta redakciju, lai noteiktu laikraksta lasītāju simpātiju. Divi veiksmīgākie no anketu iesūtītājiem saņems ielūgumu uz konkursu.
No dzīves jāņem viss, ko tā dodKristers Kanaviņš mācās Rīgas Stradiņa universitātē. “Šai skolai ir laba reputācija, tāpēc arī tāda izvēle. Mācos mārketingu, ir interesanti. Kad pabeigšu skolu, visticamāk, būšu mārketinga speciālists. Ceru, ka dzīvē darīšu to, ko būšu iemācījies. Dzīvošu Latvijā. Mani ārzemes nesaista. Esmu savas zemes patriots, bet, ja nu gadījumā tomēr būs kādas labas iespējas ārzemēs, es tās apdomāšu,” par sevi saka Kristers, kurš ir tipisks mazpilsētas cilvēks, jo viņam patīk klusums un miers. Rīgas kņada viņu nemaz nesaista, tāpēc brīvdienās cenšas atbraukt mājās.
Kristers ir aizrāvies ar volejbolu. Mēdz spēlēt arī vietējā čempionātā. Arī viņa ģimenē šis sporta veids ir iecienīts. “Lai arī esmu garš, basketbols mani nesaista. Man prasa, kāpēc es to nespēlēju, bet tas nav man. Man to patīk skatīties, bet ne spēlēt,” skaidro Kristers. Viņam patīk arī taisīt mājaslapas, nodarboties ar dizaina lietām, kas savā ziņā arī ir saistīts ar mārketingu. Jaunietis sevi raksturo kā komunikablu, harizmātisku un enerģisku cilvēku. Atnācis uz konkursu “Mis un Misters Gulbene” tāpēc, ka uzskata - no dzīves jāpieņem viss, ko tā dod. “Labāk nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā nožēlot to, ko neesi izdarījis. Cenšos visu, ko man dzīve dod, izmantot,” saka Kristers.

Mērķis ir uzvara
Ralfs Skopāns, gatavojoties konkursam, atzīst, ka sevi ieraudzījis no pavisam citas puses. “Nekad nevarēju iedomāties, ka man iepatiksies dejas. Pirms tam man nav bijusi nekāda saistība ar dejošanu. Man patīk būt arī uz skatuves,” saka Ralfs. Viņš mācās Gulbenes 2.vidusskolā un pēc skolas absolvēšanas plāno studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, jo sports ir viņa sirdslieta. Sports viņam sniedz enerģijas lādiņu. Ralfs ir aizrāvies ar motosportu jau kopš bērnības. Tā ir viņa kaislība. Motobraucēja karjeru uzsācis septiņu gadu vecumā. Lai arī tagad norit intensīvi mēģinājumi, gatavojoties konkursam, Ralfs saka, ka par motociklu nav aizmirsts. “Gaidām nākamo sezonu,” saka jaunietis.
Viņš nenoliedz, ka šajā konkursā viņam svarīga ir uzvara. “Nācu ar mērķi uzvarēt. Tas ir tāpat kā sportā - ja dodies uz sacensībām, mērķis ir uzvara, un ir jātiecas uz to,” uzskata Ralfs.
Vienmēr gatavs jauniem izaicinājumiem
Lauris Avotiņš viennozīmīgi ir Latvijas patriots, jebkurā mirklī ir gatavs aizstāvēt gan savu dzimteni, gan fiziski vājākos, gatavs pieņemt arī jaunus izaicinājumus, piemēram, dalību konkursā “Mis un Misters Gulbene”. Lauris ir izvēlējies militāro karjeru. Viņš studē Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Sauszemes spēku nodaļā un uzskata, ka Latvijai ir nepieciešami inteliģenti un spēcīgi virsnieki. “Ir interesanti to visu apvienot – skolu, mācības, mēģinājumus. Pēc dabas esmu tāds – ja, ko daru, cenšos izdarīt uz visiem simts procentiem. Bet es neesmu ieradies piedalīties konkursā tikai uzvaras dēļ, kaut gan iekšējs azarts ir. Ja sanāks uzvarēt - ļoti labi, ja ne, tad paņemšu zināšanas un pieredzi,” saka Lauris. Viņu ļoti saista arī sports. Pamatskolas laikā spēlējis futbolu, tagad aizrāvies ar boksu, kuru uzskata par cienījamu un cēlu sporta veidu, un, kā uzsver Lauris, tā nebūt nav kaušanās, jo, līdzko sāc kauties, jau esi zaudējis. Nākotnē viņš sevi redz savā dzimtajā vietā.

Tagad pienākusi viņa kārta
Ričards Deksnis strādā par bārmeni Rīgā, bet pirms tam apguva zinības Gulbenes 2.vidusskolā. Viņam patīk lielpilsētā, jo tur ir, ko darīt vakaros – var aiziet uz boulingu, baseinu, bet te tādu iespēju nav, kaut gan tajā pašā laikā viņš atzīst, ka dzīvot tomēr gribētu mazpilsētā, jo te ir mierīgi un nav izjūtams lielpilsētas stress.
Kad bijis mazs, vēlējies būt burvis gluži kā Harijs Poters. Visas Harija Potera filmas daļas viņš ir noskatījies vairākkārt, bet “skolotāja visas klases priekšā pateica, ka tā nevar, tā nav profesija”, tā sagraujot viņa bērnības sapni. Pāris gadus Ričards apmeklēja arī modeļu skolu, kādu brīdi domājis, ka varētu mācīties par aktieri, bet pagaidām izvēlējies strādāt, un tad jau laiks vēl rādīšot, kas un kā būs. Viņš neatmet domu arī par sava biznesa uzsākšanu. Konkursā “Mis un Misters Gulbene” vēlējies piedalīties, jo savulaik tajā piedalījies viņa brālis un arī brāļa sieva, tāpēc tagad esot tikai likumsakarīgi, ka ir pienākusi viņa kārta. Brīvajā laikā Ričards labprāt spēlē futbolu. Pirms tam apmeklējis arī brīvo cīņu, kikboksu, vieglatlētiku, pat uz mākslas skolu aizgājis. Tiesa gan ar salauztu roku, bet sapratis, ka tas viss nav domāts viņam. “Man vajadzēja asumu, tāpēc ir futbols,” saka jaunietis.
Ričardam ir divi vecāki brāļi, un, kā viņš atzīst, būt par jaunāko brāli nemaz nav viegli. “Citi domā, ka es bez brāļiem neko nevaru izdarīt. Man visu laiku ir bijis jāpierāda, ka es varu arī bez viņiem kaut ko. Es tam tērēju laiku, lai kaut kam kaut ko pierādītu. Bet tagad brāļi man ir visforšākie draugi, kas var būt. Man ir prieks vienmēr ar viņiem satikties,” saka Ričards.

Skatuve nav sveša
Dāvis Poļaks mācās Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolā par elektriķi, jo viņu saista gaismotāja darbs. Izvēle nākotnes profesijai kļuva skaidra, kad pamatskolas laikā organizēja diskotēkas, kurās viņš pats spēlēja kā dīdžejs un bija arī gaismotājs. Tas viņam ļoti iepatikās. “Pabeidzu Stāmerienas pamatskolā 9.klasi un aizgāju uz Cēsīm. Sākumā bija bailīgi. Nezināju, kā ir dzīvot kopmītnēs,” atceras Dāvis, kuram tagad ir prakses laiks uzņēmumā “Čivix” Balvos, kas nodarbojas ar skaņas un gaismas tehnisko nodrošinājumu.
Pašmācības ceļā, tieši tāpat kā skolas laikā pasākumu apskaņošanu un apgaismošanu, Dāvis apguvis arī videomateriālu veidošanu. Viņš sakrājis naudu un pirms trim gadiem nopircis savu pirmo dronu. Viņš filmē video un pēc tam tos montē, tā ļaujot paskatīties uz skaistām vietām mūsu novadā no putna lidojuma. Ainaviski pašu visvairāk iedvesmo Stāmeriena, īpaši ezers, baznīca, pils, lauki. Šī aizraušanās viņam joprojām ir sirdij tīkama, kā arī patīk uzspēlēt futbolu, saistošs ir bokss, bet savulaik trenējies kikboksā. Dāvim patīk arī dejot. Viņš ir jauniešu deju kolektīva “Poga” dalībnieks. Vēl pat līdz šim brīdim neesot aizmirsusies īpašā Dziesmu un Deju svētku gaisotne un emocionālais pacēlums, kuru labprāt izbaudītu vēl. Savukārt piedalīties konkursā “Mis un Misters Gulbene” viņu rosinājusi mamma. “Sākumā domāju, vai esmu tam gatavs, bet uz skatuves jūtos labi. Tā kā esmu dīdžejs, tad skatuve man nav sveša,” saka Dāvis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iepazīstam konkursa dalībniekus

Kategorijas