Nedēļa vēsturē

2018. gada 13. novembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz novembri pilnīgi citā laikmetā.

1895. gada 8. novembra vakarā Vircburgas (Vācijā) Universitātes rektors fiziķis Konrāds Vilhelms Rentgens strādāja ar katodstaru lampu – stikla cauruli ar izsūknētu gaisu un diviem augstsprieguma elektrodiem. Pēc darba izslēdzis gaismu, viņš pamanīja, ka spīd iekārtas tuvumā esošais luminiscējošais ekrāns, ieinteresējās un sāka pētīt jaunatklāto parādību, vairāk nekā mēnesi ieturot maltītes un guļot turpat laboratorijā.
Kad viņš beidza, citiem šajā jomā vairs faktiski nebija, ko darīt. Rentgens bija atklājis ārkārtīgi caurspiedīgu starojumu, ko šodien plaši izmanto medicīnas diagnostikā, metālisku izstrādājumu un citu materiālu iekšējas struktūras pētīšanā. Mediķi izmanto starojuma kaitīgo iedarbību uz dzīvām šūnām – ar tā palīdzību likvidē ļaundabīgos audzējus. Rentgens šo iedarbību nepamanīja, tā parādās tikai pēc ilgāka laika, un viņa pētījumi atstāja negatīvu iespaidu uz paša veselību. 1901. gadā Rentgens saņēma pirmo Nobela prēmiju fizikā.

1885. gada 10. novembrī gar Nekāras upi no Bādkannštates uz Untertīrhaimu (Štutgartes piepilsētas), trokšņojot un lēkājot ceļa grambās, ar nepieredzētu ātrumu – 12 kilometriem stundā – joņoja pasaulē pirmais motocikls, veicot veselus trīs kilometrus. Tam bija koka rāmis, iespēja pārslēgt ātrumus, bremzes, divi mazi atbalsta riteņi braucamā sānos un ar siksnas pārvadu ar pakaļējo riteni saistīts benzīna dzinējs. Tā seglos lepni sēdēja Ādolfs Daimlers, Gotlība Daimlera (viņam un Kārlim Bencam pieder pirmo reālo auto konstruktoru gods) dēls.
Daimlers vecākais motocikla ideju bija patentējis jau pirms gada, bet uzskatīja ierīci par komerciāli bezperspektīvu. Daimlers jaunākais savukārt pēc brauciena ar satiksmes līdzekli bez amortizatoriem paziņoja, ka uz šī “kaulu laužamā” vairs nekad mūžā nesēdīsies.

1919. gada 11. novembrī zvanīja Rīgas baznīcu zvani – Rīga bija atbrīvota no vāciešu un krievu algotņu vienībām.
Pēc Pirmā pasaules kara Latvijā palika vācu karaspēks, kas kopā ar Latvijas armiju cīnījās pret iebrukušo Sarkano armiju. Tomēr drīz kļuva skaidrs, ka galvenais vāciešu mērķis ir Latvijas sagrābšana. Vācu ģenerālis fon der Golcs vienojās ar krievu avantūristu Pāvelu Bermontu, un vācu daļas formāli iekļāva Krievijas Rietumu armijā. Golcam un Bermontam tagad bija 30 000 labi apbruņotu vīru Kurzemes dienvidos un Zemgalē. 8. oktobra rītā bermontieši no Jelgavas sāka uzbrukumu Rīgai, lai gāztu Latvijas valdību. Mūsu armija cīņai spēja savākt 11 500 vīru, no tiem tikai 5000 bija kaujas gatavībā. Bermonta vienības lauzās uz Rīgu, 10. oktobrī ieņēma Pārdaugavu, bet Daugavas labo krastu latvieši noturēja. Ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotisma vilni, rīdzinieki un apkārtējie iedzīvotāji brīvprātīgi stājās armijā, dažu dienu laikā Latvijas armijā jau bija 50 tūkstoši karavīru. Pēc mēnesi ilgām kaujām ienaidnieku izdevās padzīt.
Pēc gada 11. novembrī dibināja augstāko Latvijas militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni un šī diena kļuva par Lāčplēša dienu.

1929. gada 12. novembrī Filadelfijā (ASV) piedzima Holivudas zvaigzne “Oskara” ieguvēja Greisa Kellija. Izcilais režisors Alfrēds Hičkoks teicis, ka labprāt viņu filmētu katrā filmā. Viņai netrūka slavas, pielūdzēju un romānu, kurus prata skaisti sākt un skaisti beigt – gandrīz visi partneri ar Greisu saglabāja draudzīgas attiecības.
1955. gadā aktrise satika Monako princi Renjē – vienu no bagātākajiem cilvēkiem Eiropā. Uzliesmoja jūtas, princis lūdza viņas roku. Kāzas notika 1958. gada 19. aprīlī. Abu laulība bija iecienīta dzeltenās preses tēma, pāra fotogrāfijas rādīja laimīgu ģimenes dzīvi. Dzima bērni – Karolīna, Alberts (tagadējais Monako valdnieks) un Stefānija. Tikai retais nojauta, ka Greisas dzīve nebija saulaina. Renjē izrādījās īsts princis – kaprīzs, egocentrisks un greizsirdīgs, viņš pat aizliedza savā valstī izrādīt Greisas filmas. Ar laiku attiecības kļuva vēsas, Greisa laiku pavadīja galvenokārt Parīzē. Šķirties viņa nevarēja – laulību līgums noteica, ka bērni kā Monako troņa mantinieki paliktu pie tēva, bet zaudēt viņus Greisa negribēja. 1982. gada 14. septembrī līkumotā kalnu ceļā Greisa nenovaldīja stūri un mašīna ielidoja aizā. Pēc viņas nāves atrada dienasgrāmatas, kurās viņa bija rūpīgi aprakstījusi savu vētraino dzīvi gan pirms, gan pēc laulībām. Fakti izrādījās visai skandalozi – laulības laikā Monako valdniece bija nomainījusi ap simts mīļāko. Princis dienasgrāmatu īstumu kategoriski noliedza.

1967. gada 14. novembrī pulksten sešos virs jūras pie Liepājas parādījās “klasisks” NLO. Padomju laikos par ko tādu informācijas līdzekļi klusēja, bet šoreiz Liepājas laikraksts “Komunists” publicēja rakstu “Ja nu tie ir marsieši?”. Tajā stāstīts, ka liepājnieki novērojuši mīklainu fenomenu – spilgtu sarkanu gaismu izstarojošu ķermeni, ko nevarēja sajaukt ar mākoni, lidmašīnu vai “sputņiku”, – lielu puslodi (daži to vērtēja četrstāvu mājas lielumā), kas sākumā karājusies zemu virs ūdens. Pēc dažām minūtēm objekts strauji aizlidojis ziemeļrietumu virzienā, mirdzot tik spoži, ka uz to bijis grūti skatīties ar neaizsargātām acīm. Pēc vairākām dienām līdzīga parādība novērota virs Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas.
Liepājas hidrometeostacijas darbinieki sākumā parādību uzskatījuši par Zemes atmosfērā neparastā veidā lūzušu austošās saules staru radītu optisku ilūziju (aiz matiem pievilkta hipotēze – novembra vidū saule Liepājā aust tikai pēc pulksten astoņiem, un žilbinošā puslode atradās zemu rietumos), bet vēlāk atzina: “Kad mēs uzzinājām par NLO virs Sofijas, nodomājam, ka mūsu skaidrojums bijis pārsteidzīgs.”
Vēlāk kļuva zināms, ka dīvaino parādību fiksējuši armijas pretgaisa aizsardzības lokatori un ka kaut kas līdzīgs karājies arī virs Sasnavas ciema Marijampoles rajonā Lietuvā. Ja pieņemam lidojošā šķīvīša versiju, tad to varēja interesēt PSRS kara flotes Liepājas bāze – NLO bieži apciemoja militārus objektus.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas