Eiropas Parlaments iestājas par labvēlīgu nākotnes budžetu Latvijai
2018. gada 14. novembris 15:06
Šodien, 14. novembrī Strasbūrā, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja savu nostāju par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam.
EP budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP frakcija) skaidro: “Ir izdevies panākt vienošanos starp visām politiskajām grupām, kas vien jau ir sasniegums. Svarīgi ir saprast, ka mēs nerunājam tikai par budžetu. Tas ir ļoti politisks ziņojums, kurš ietver visas ES programmas un politikas jomas. Tāpēc ir pašsaprotami, ka dalībvalstis savā starpā mēģinās šo kūku sadalīt ar domu, kā tikt pie lielāka kumosiņa. Viennozīmīgi varu teikt, ka Eiropas Parlaments šobrīd ir dinamiskākais spēlētājs sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu finansējumu pēc 2020. gada.”
Šī gada 2. maijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu. EP ir izstrādājis trīs rezolūcijas šajā sakarā. 14. martā deputāti atbalstīja rezolūciju, kas ieskicēja EP pamatnostādnes, 30. maija rezolūcija ietver jau konkrētu EP redzējumu par ES programmu sadalījumu un to lielumu. Savukārt, šodienas rezolūcijā ir iekļauti skaitļi 2018. gada cenās, lai atvieglotu salīdzinājumus starp programmu finansējumiem šī brīža un nākamā daudzgadu budžetā.
Inese Vaidere uzsver: “Mums ir svarīgi trīs pamatprincipi, kuri ir nemainīgi kopš Eiropas Parlaments pauda savu pirmo reakciju. Pirmkārt, kohēzijas un lauksaimniecības politikas finansējuma saglabāšana vismaz tādā pašā līmenī, kā tas ir šobrīd. Būtu ļoti netaisnīgi samazināt šo līdzekļu pieejamību tām valstīm, piemēram, Latvijai, kurām iekšzemes kopprodukts un tiešmaksājumi vēl atpaliek no Eiropas Savienības vidējā. Otrkārt, tādām programmām kā Erasmus+ un Apvārsnis viennozīmīgi ir jāpieaug. No tām ir atkarīga Eiropas konkurētspēja, iespējas jauniešiem, mūsu zinātnes un inovāciju sasniegumi nākotnē. Treškārt, ir jāatrod līdzekļi jaunu jomu finansēšanai. Tādām jomām kā drošība un robežu stiprināšana, vairs nav šaubu, ka risinājums ir rodams tikai Eiropas līmenī. Attiecīgi esam stingri savā nostājā, ka dalībvalstu iemaksas ir jāpalielina līdz 1.3% no nacionālā kopienākuma. Nav cita efektīva veida, kā pēc Breksita īstenot visas Eiropas kopīgās programmas, dramatiski nesamazinot to finansējumu”.
Par to kāds galarezultātā izskatīsies ES daudzgadu budžets 2021. - 2027. gadam, tālāk spriedīs dalībvalstis. Eiropas Parlaments un Komisija ir ieinteresētas panākt vienošanos līdz nākamā gada EP vēlēšanām, kuras notiks 2019. gada maijā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"