Diskusijā skaidro, ar kuru parku sākt

2018. gada 21. novembris 00:00

546

Pāris desmiti interesentu 15.novembra vakarā bija atnākuši uz novada domes galveno mītni, lai kopā ar administrācijas darbiniekiem, deputātiem diskutētu par Gulbenes parkiem.
Izskanēja informācija par parku izpētes dokumentiem, par šobrīd realizācijas procesā esošajiem pašvaldības projektiem, kas skar pilsētas parku. To sniedza novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vecākā projektu vadītāja Vita Lāčkāja-Krūmiņa un projektu vadītāja Baiba Trifane. Klātesošie dalījās ar savām subjektīvajām pārdomām, izteica gan kritiku, gan priekšlikumus.
Deputāts Anatolijs Savickis akcentēja vēstures aspektu un to, ka kādreiz Gulbenē bija viens vienots parks, kas vēlāk laika gaitā ir sadalīts. Viņš arī pauda, ka ir jābūt pietātei pret tradīcijām un nevar parku labiekārtošanu veikt bez apdomas, jo visam ir jāiederas un vajadzīga dabu saudzējoša pieeja.
Diskusiju vadīja pašvaldības vides un dizaina labiekārtošanas speciāliste Laima Šmite-Ūdre, kura aicināja iedzīvotājus izteikt priekšlikumus prioritāšu sadalē – ar kuru parku pilsētā jāsāk sakārtošana. Daudzi piekrita, ka tas ir tieši Jaunatnes parks.

Jāmaina nosaukums Jaunatnes parkam?
Aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko ierosināja, ka deputātiem būtu jāizskata un jāizlemj jautājums par nosaukuma maiņu Jaunatnes parkam, jo tautā tas jau sen tiek saukts par gulbīšu parku. Tūrisma jomā tāpēc bieži vien esot sajukums, kā tad nosaukt parku, lai visi saprastu, par ko ir runa. Arī A.Savickis uzsvēra, ka tas būtu pareizi.
L.Šmite-Ūdre piebilda, ka pašvaldībā ir doma izsludināt skiču konkursu Jaunatnes parka tālākajai pilnveidei un attīstībai. “Šis parks ir mums vizītkarte. Un, lai mēs saliktu kopā visu, ko mēs vēlamies, organizēsim metu (skiču – red.) konkursu, lai mēs dabūtu vienu, divus piedāvājumus un varbūt kaut ko pat tādu, ko mēs neiedomājamies. Tālāk noskaidrojam sabiedrības viedokli un skatāmies, kā to izpildīt,” viņa sacīja.
Gulbenietis Vladimirs Bleidels un citi ieminējās, ka parkā aktuāla ir ūdeņu novadīšana, jo tur bieži vien ir lieks mitrums. Pašvaldības darbinieki iebilda, ka ir veikti darbi ūdeņu novadīšanai.
Kāda gulbeniete pauda, ka Ziemassvētku un gadumijas gaidīšanas laikā vēlētos krāšņāk izgaismotu Jaunatnes parku. Līdzšinēja pieredze liecina, ka līdzekļi netiek taupīti centrālā skvēra noformējumam, bet Jaunatnes parkā tas vienmēr ir pieticīgs.

Grib mainīt asfaltēto celiņu Spārītē
L.Šmite-Ūdre pauda, ka pašvaldība uztur savus parkus un, saskaņojot viedokli ar iedzīvotājiem, var veidot šos parkus tādus, kā vēlas. “Es no savas puses redzu, ka mums ir liels darbs jāizdara Emzes un Spārītes parkā. Tieši Emzes daļā, jo tai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns,” viņa sacīja. Spārītes paka mala ir kopta, L.Šmite-Ūdre domā, ka ir jāiet dziļāk iekšienē un jādomā, kā tur veidot un kopt parku.
Novada pašvaldības administrācijas speciālisti iztaujāja klātesošos, kādu viņi gribētu redzēt projekta realizācijas gaitā pārveidojamo celiņu, kas Spārītes parkā ved no Blaumaņa ielas uz Brāļu kapiem. Latvijas-Krievijas kopprojekts “Parki bez robežām” paredz sakārtot šo Spārītes parka daļu. Sadarbības programma aktuāla līdz 2020.gadam. Šobrīd šis parka celiņš ir faktiski sabrucis asfalts. Kādam tam būt turpmāk – asfaltētam, bruģētam, grants vai šķembu seguma celiņam? Cilvēku viedokļi bija dažādi. Gulbenietis Gunārs Rubenis pauda, ka pa šo celiņu cilvēki ne tikai iet kājām, bet arī brauc ar velosipēdiem, skrituļo. A.Savickis atgādināja, ka nevajadzētu aiziet projām no Spārītes parka vēsturiskā veidola, kurā asfalts itin nemaz neiederas. Viņaprāt, nevietā atrodas arī latvju zīmju vēstījuma taka. G.Rubenis gribēja precizēt, vai tiešām projekts aprausies pie kapiem un tur beigsies arī parka celiņa rekonstrukcija. B.Trifane sacīja, ka pašvaldībā tiek meklēti risinājumi, kā varētu pabeigt visa šā celiņa atjaunošanu līdz pat Ozolu ielai.

Iedzīvotājus uztrauc vecie, bīstamie koki
Uz tikšanos bija ieradušies Gulbenes seniori, kuri dzīvo pilsētas parku tuvumā un kurus uztrauc vecie bīstamie koki, piemēram, Emzes parka malā. Viņi aktualizēja, ka šādi koki, kaut vai simtgadīgi, bet savu laiku nokalpojuši, ir jānozāģē. Tāpat izskanēja izbrīns par nenofrēzētiem celmiem pilsētas parkos. Tādi esot pat Gulbenes centra skvēros. L.Šmite-Ūdre bilda, ka pašvaldībā ir pieprasīts finansējums celmu frēzēšanai. Tika akcentēts, ka Emzes parks ir īpašs, jo daļā no tā ir dabas liegums, daļā – dabas parks un daļā – kultūrvēsturiskais parks. Tāpēc ne visur ir atļauts darīt jebko, ko iedzīvotāji gribētu.
Diskusija bija arī par bērziem centrālajā skvērā, par to nepieciešamību. L.Šmite-Ūdre sacīja, ka tiekot izvērtētas arī egles pie ieejas novada pašvaldības administratīvajā ēkā.
G.Rubenis atgādināja, ka Spārītes un Emzes parkus aktīvam sportam – skriešanai, nūjošanai, slēpošanai - izmanto gan skolēni, gad pilsētas visu vecumu iedzīvotāji, treniņu grupas un sporta nometnes. Ir zināmas iemītas takas, kur vajadzētu aizbērt vienu otru bedri un noņemt kādu izvirzījušos koku sakni. Regulāri ir jāaizvāc arī takām pārkritušie vēja lauztie koki.
Arī gulbenietis Nikolajs Brīvība akcentēja, ka parki vajadzīgi ne tikai tūristiem, bet galvenokārt vietējiem iedzīvotājiem.
Izskanēja arī priekšlikums organizēt talkas, saucot iedzīvotājus palīgā, lai vāktu sadzīves atkritumus, ar kuriem ir piemēsloti pilsētas parki.

Uzziņai

◆ Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības projekts “Dārza pērles” paredz Sarkanās pils teritorijas un Klēts ielas sakārtošanu laika posmā līdz 2020.gadam.
◆ Latvijas-Krievijas kopprojekts “Parki bez robežām” paredz sakārtot Spārītes parka daļu no Blaumaņa ielas līdz Brāļu kapiem. Sadarbības programma aktuāla līdz 2020.gadam.
◆ Gulbenes novada attīstības programmā 2018.-2024.gadam ir nosaukti visi pilsētas parki un objekti, kas minēti Gulbenes vēsturiskā centra attīstības stratēģijā.
◆ Dabas piemineklis-dendroloģiskie stādījumi Emzes parkā pieder pie vecākajām Latvijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām - dabas pieminekļa statuss tam piešķirts 1923.gadā. Parks toreiz vēl nebija mehāniski sadalīts divās daļās un tajā ietilpa gan tagadējais Emzes, gan tagadējais Spārītes parks. Emzes parka platība pašlaik, pēc robežu precizēšanas, ir 166,8 hektāri.
(No Nacionālā botāniskā dārza 2008.gadā izstrādātā “Emzes parka” dabas
aizsardzības plāna)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Diskusijā skaidro, ar kuru parku sākt

Kategorijas