Nedēļa vēsturē

2018. gada 21. novembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz novembri pilnīgi citā laikmetā.
1969. gada 15. novembrī Barenca jūrā 61 metra dziļumā pirmā PSRS kodolzemūdene K-19 sadūrās ar ASV zemūdeni “Gato”. Šī bija viena no neveiksmēm, kuras vajāja K-19.
“Sērija” sākās 1956. gadā, kad zemūdenes iesvētībās pret bortu mestā šampanieša pudele nesaplīsa – to uzskata par sliktu zīmi. Zemūdenes būvniecības laikā dzīvību zaudēja desmit cilvēku. Pirmajā braucienā K-19 devās 1961. gadā, un, piedaloties mācībās pie Grenlandes, sākās noplūde kodoldzinēja dzesēšanas sistēmā. Sabojājās arī tālās darbības radiosistēma – apkalpe nevarēja paziņot par problēmām. Pārkarsētais reaktors draudēja uzsprāgt, kodolsprādzienu ASV varētu uztvert kā PSRS mēģinājumu uzbrukt – sekas būtu neprognozējamas. Jūrniekiem bez atbilstošas aizsardzības nācās uzstādīt jaunu dzesēšanas sistēmu, radioaktīvie tvaiki iekļuva ventilācijas sistēmā. Visi astoņi, kas strādāja pie dzesētāja, nomira nedēļas laikā, vairāk nekā 20 – tuvākajos gados. Zemūdeni remontējot, radioaktivitātes dēļ saindējās strādnieki, tika piesārņota vide. Pēc remonta K-19 atgriezās ierindā, bet gadījās vēl citi incidenti – 1972. gada ugunsgrēkā bojā gāja 32 cilvēki. 2003. gadā K-19 sagrieza lūžņos.

1717. gada 16. novembrī piedzima nākamais izcilais franču matemātiķis, fiziķis, mehāniķis un filozofs apgaismotājs Žans Lerons d'Alambērs. Aukstajā un lietainajā dienā mežģīnēs un dārgā sedziņā “iesaiņoto” mazuli atrada pie Parīzes Svētā Žana Lerona baznīciņas sliekšņa. Drīz noskaidrojās, ka tas ir rakstnieces Klodinas Gerenas de Tansengas un ģenerāļa Luija Kamī Detušē ārlaulības dēls. Sameklējis savu dēlu, tēvs viņu nodeva par audžubērnu stiklinieka Ruso ģimenē, bieži to apmeklēja, devīgi palīdzēja audžuvecākiem. Zēns auga kā īsts apdāvināts brīnumbērns un jau no deviņpadsmit gadu vecuma sāka publicēt zinātniskus rakstus fizikā, matemātikā, astronomijā un filozofijā. 1754. gadā viņu ievēlēja par Francijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekli, viņam bija ļoti nozīmīga loma slavenās “Zinātnes, mākslas un amatu enciklopēdijas” izdošanā – kopā ar filozofu Denī Didro viņš bija viens no enciklopēdijas redaktoriem, pats sarakstīja tai vairāk nekā tūkstoš rakstu. Miris 1783. gadā.

1558. gada 17. novembrī kronēja pēdējo Tjūdoru dinastijas pārstāvi Elizabeti I. Sākās 45 gadu ilgs laika posms, ko daudzi dēvē par Anglijas Zelta laikmetu. Augot izolēta no galma intrigām, spējīgā un saprātīgā Elizabete ieguva brīnišķīgu izglītību – labāko, kādu saņēmuši angļu monarhi pirms viņas. Būdama pārliecināta protestante, viņa tomēr iestājās par reliģisko iecietību valstī. Veicināja uzņēmējdarbību, likvidēja šķēršļus brīvai tirdzniecībai un kuģu būvei, ārpolitikā spēja iedragāt Spānijas varenību jūrās. Par spīti daudziem precību piedāvājumiem – tai skaitā Spānijas karaļa Filipa un Krievijas cara Ivana Bargā –, Elizabete tā arī neapprecējās, apgalvojot, ka ir precējusies ar Angliju. Cars, pārskaities par atteikumu, viņai rakstīja: “Bet tu paliec savā jaunavības “činā” kā īsta nelāga skuķe.”

1996. gada 19. novembrī pabeidza Konfederācijas tilta, kas savieno Prinča Edvarda salu ar kontinentālo Kanādu, celtniecību. 13 kilometru garais un 65 metrus augstais tilts kļuva par rekordistu tiltu, kas uzbūvēts atklātā jūrā. Prinča Edvarda sala Kanādas konfederācijai pievienojās tikai 1875. gadā, centrālajai valdībai solot nodrošināt drošu satiksmi ar kontinentu – tajā laikā pasažieru un kravu pārvadāšana ziemā cauri ledus laukiem un peldošiem ledus kalniem bija ne tikai nedroša, bet pat dzīvībai bīstama. Tagad ceļš pa tiltu aizņem 10–12 minūtes. Valdības solījuma izpilde saliniekiem gan bija jāgaida 120 gadu...
Ilgi tiltu reitinga priekšgalā Konfederācijas tilts neatradās. Jau 2008. gadā pāri Hangčžouvaņas jūras līcim Ķīnā uzbūvēja 36 kilometrus garu tērauda milzeni, bet 2018. gadā atklāja 55 kilometrus garu jūras tiltu, kas savieno Honkongas salu un Makao ar kontinentālo Ķīnu.

1783. gada 21. novembrī Parīzes pievārtē pacēlās gaisa balons ar pirmajiem pasažieriem – karaļa galminiekiem, kuri interesējas par zinātni, Žanu Pilāru de Rozjē un marķīzu Fransuā Lorēnu d' Arlandu. Balons virs Buloņas meža pacēlās vairāk nekā 25 metru augstumā, veica deviņus kilometrus un veiksmīgi piezemējās pēc apmēram 20 minūšu lidojuma.
Brāļi Etjēns un Žozefs Mongolfjē bērnībā ievēroja, ka, dedzinot papīrus, sakarsētais gaiss to pelnus ceļ augšup. Ap 1782. gadu viņi sāka eksperimentus, lai noskaidrotu, vai tā nevar pacelt arī cilvēku. Pēc mazu baloniņu izmēģināšanas brāļi no ar papīru pārvilkta auduma izgatavoja balonu 11 metru diametrā. Karstā gaisa iegūšanai dedzināja sienu un vilnu. 1783. gada 5. jūnijā netālu no Lionas balons pārsteigtās publikas acu priekšā 10 minūšu laikā pacēlās apmēram 1800 metru augstumā.
Uzzinājis par lidojumu, karalis Luijs XVI pieprasīja to atkārtot Versaļā. Brāļi uzbūvēja vēl lielāku balonu, tam piestiprinātā grozā ievietoja aitu, gaili un pīli. 19. septembrī, karalim vērojot, balons startēja un apmēram 450 metru augstumā nolidoja vairāk nekā trīs kilometrus. Aita un pīle nolaidās dzīvi, gailis no trieciena pret zemi esot lauzis sprandu – bija pierādīts, ka dzīvie organismi var pacelties augstu gaisā, nekaitējot veselībai. Nekas vairs nestāvēja ceļā pirmajam cilvēka lidojumam.

1992. gada 20. novembrī Vindzoras pilī, 30 kilometru no Londonas, izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās apslāpēt tikai pēc deviņām stundām.
Vindzoras pils ir tradīcijām bagāta. Precīzs pirmās pils ēkas būvniecības laiks nav zināms, to cēla pirms 1020. gada, pēc Vilhelma Iekarotāja kļūšanas par Anglijas karali. Karalis Henrijs I to izvēlējas par savu rezidenci, pēc viņa to izmantojuši vairāki monarhi, un tā ir Eiropā visilgāk kā valdnieka rezidence izmantotā pils. Tā ir karalisko vizīšu norises vieta, karalienes Elizabetes II brīvdienu mājas – tur viņa ik gadus pavada mēnesi pēc Lieldienām –, arī iecienīts tūrisma objekts.
Ugunsgrēks izcēlās otrajā stāvā, karalienes personīgajā kapelā, visticamāk, pārāk karsts radiators aizdedzināja portjeru. Sienu koka apšuvumi veicināja liesmu izplatīšanos. Pēc neilga brīža tās aptvēra Sentdžordža kapelu – telpu, kurā karaliene pieņem oficiālas vizītes. Sadega plāksnes ar Anglijas augstākā apbalvojuma Bikšu lences ordeņa kavalieru ģerboņiem, tika bojāts Brunsvikas tornis. Gleznu kolekcija – viena no vērtīgākajām pasaulē – cieta maz: tika bojātas četras, ne pašas vērtīgākās gleznas. Pils atjaunošana prasīja desmit gadu.

1918. gada 18. novembrī Rīgas 2. (Nacionālajā) teātrī notika Latvijas Republikas proklamēšanas akts. Tagad, pēc simts gadiem, tas dažreiz liekas kā pats par sevi saprotams notikums, bet toreiz tā bija liela uzdrīkstēšanās un arī veiksme. Pēc tikko notikušas revolūcijas Vācijā vācu armijā un okupācijas iestādēs valdīja diezgan liels sajukums, paredzamais Sarkanās armijas iebrukums vēl nebija sācies. Netrūka neskaidrības un ķīviņu arī tepat Latvijā: sociāldemokrāti vēl 17. novembrī bija gatavi izstāties no Tautas padomes un “noraut” proklamēšanu, vācbaltieši sapņoja par Latviju kā Vācijas provinci, viņu izveidotā Kurzemes Pagaidu zemes padome 1919. gada martā Kurzemi pasludināja par hercogvalsti. Kuriozā kārtā Latvijas neatkarību sekmēja sarkano uzvara Krievijā – Anglija un Francija bija cariskās Krievijas sabiedrotās un nekādi nepieļautu Baltijas atšķelšanos no impērijas, bet tagad, atbalstot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, ieguva sabiedrotos cīņā pret boļševikiem.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas