Apspriešana – pēc scenārija

2018. gada 23. novembris 00:00

1493

Otrdien iedzīvotāji bija aicināti uz tikšanos Gulbenes novada domē, lai izteiktu savas vēlmes par to, ko viņi vēlētos redzēt plānotajā daudzfunkcionālajā atpūtas kompleksā Gulbenē iepretim lielajam stadionam.
Pirmā šāda tikšanās jau notika oktobrī, kad bija ieradušies apmēram 40 cilvēki. Arī šoreiz sapulcē piedalījās apmēram tikpat cilvēku. Pirmajā sapulcē sanākušie izteicās, ka Gulbenē kaut kas jauns ir vajadzīgs, bet diskusijas raisījās par to, kurā vietā un kas tieši. Šoreiz šādas diskusijas tika izslēgtas, jo viss notika pēc sagatavota scenārija un piedāvājums jau bija konkrēts.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs bija gandarīts, ka “kārtējo reizi, kad mēs varam izrunāties no sirds”, apmeklējis tik kupls iedzīvotāju pulks. “Iespējams, ka esat sadzirdējuši un sajutuši, ka tiešām mums viedoklis ir svarīgs, lai mēs visi kopā domātu vienā virzienā, lai nebūtu tā plaisa, kas ir administrācija un iedzīvotāji - tā nedrīkst būt, tas nav normāli!” viņš teica.

Ideja radusies jau 2013.gadā
Pašvaldības projektu vadītāja Liena Kazāka pastāstīja, ka ideja par atpūtas vietu radusies jau 2013.gadā. Esot veiktas dažādas aptaujas dažādās iniciatīvu grupās, izrādīta interese un uzsvērta vajadzība pēc brīvā laika pavadīšanas iespēju daudzveidības. Pēdējā aptaujā, ko organizēja Gulbenes novada pašvaldība, 44 % procenti esot atbildējuši, ka ir nepieciešams daudzveidīgāks piedāvājums. Pirmais šīs idejas koncepts tika piedāvāts šaurākā lokā pašvaldībā, veidota pirmā idejas skice un prezentēta pašvaldības darbiniekiem. “Guvām atbalstu, tam sekoja arī lēmumprojekts, kas tika apstiprināts domes sēdē 21.septembrī - par ieceres atbalstīšanu un finansējuma nodrošināšanu,” sacīja L.Kazāka.

Piedāvājumi ir kā magnēts
Kopš iepriekšējās tikšanās pirms mēneša, esot notikušas trīs mērķa grupu tikšanās, lai noskaidrotu, kāds piedāvājums iedzīvotājiem ir nepieciešams. L.Kazāka informēja, ka pirmsskolas vecuma grupā vēlas vietu, kur visu var aiztikt, jo mazus bērnus ne visur gaida; lai būtu dzīvās sajūtas, kā lietas funkcionē, iespējas radoši darīt; moderna strūklaka; traumas mazinošs pārklājums; dažādas socializēšanās iespējas. Jaunieši vēlētos skeitparka telpas ar porolona bedri; tenisa un biljarda galdus, arī ziemā; alpīnisma sienu; batutus; slidotavu; sniega kalnu ar pacēlāju. Pieaugušie izteikušies, ka peldvieta, dīķis nav nepieciešams, kādu kultūras pakalpojumu varētu īstenos Jaunatnes parkā, bet vajadzētu sniega kalnu ar pacēlāju, nodrošinot kalnu slēpošanas apmācību mazajiem bērniem un vizināšanās iespējas. L.Kazāka piebilda, ka par vietējo produktu tirgu arī bijusi maza ideja, ņemot vērā, ka iedzīvotāji ilgstoši sūdzējušies par to, ka iespējas realizēt savus produktus ir tikai vakara un Zaļajā tirdziņā. “Šī būtu lieliska iespēja visas aktuālās lietas salikt kopā. Visi šie piedāvājumi ir kā magnēts tam, lai mūsu iedzīvotāji būtu ieinteresēti braukt uz Gulbeni un nopelnīto naudu atstātu Gulbenes novadā, nevis Alūksnē, Valmierā vai Rīgā. Un arī - lai piesaistītu kādu no malas,” viņa teica.

Iedzīvotāji ir noteicēji
Tālāk sekoja “prāta vētra”, kurā darba grupās vajadzēja izvērtēt iepriekš izskanējušās idejas. Protams, varēja arī pievienot kādu savu jaunu ideju, jo tika uzsvērts, ka iedzīvotāji ir noteicēji tam, kam būtu jābūt šajā kompleksā. Tiesa, diskusijā gan piedalījās tikai neliela saujiņa no visiem iedzīvotājiem. Tika izveidotas iedzīvotāju darba grupas atbilstoši dažādu vecumu interesēm un iedoti gatavi piedāvājumi, kuri jāsaliek prioritārā secībā. Atlika tikai izvēlēties savām vēlmēm atbilstošāko. Pieci cilvēki atteicās darboties grupās un aizgāja no sapulces, jo neatbalsta šo projektu vispār.
“Prāta vētras” rezultātā pirmsskolas vecuma grupā tika izteiktas vēlmes par mūsdienu strūklaku; sniega kalnu ar pacēlāju; batutiem; ZINOO centru; piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī socializēšanās iespējām, jo liela daļa cilvēku vispār neprot strādāt komandā, spēj tikai pakļauties masām. Izskanēja arī doma par mototrasi, jo tuvākā tāda esot Igaunijā un daudzas ģimenes turp braukā trenēties, īpaši ziemā.
Jauniešus vairāk interesēja tikšanās vietas mazās kabīnēs; āra lasītavas; lielgabarīta spēles zem jumta, virtuālās realitātes spēles; BMX trase un skeitparks ar bedri zem jumta; teniss, skvošs; radoša vide, piemēram, mūzikas centrs; ZINOO centrs; visa veida inventāra noma; sniega kalns ar pacēlāju; dīķis ar piknika zonu; tirdzniecības vietas; inventāra noma.
Pieaugušo un senioru viedoklis - lokatoru kalnus jau sen vajadzēja sataisīt, lai bērni ziemā varētu braukāt. Ne vienmēr pietiek sniega, bet ir iespēja to papildināt, ko vajadzētu arī darīt, lai kalnu varētu izmantot ilgāk. Runājot par peldvietu, kas ir liela problēma Gulbenē, izskanēja, ka agrāk bānītis kursēja biežāk un ik pēc stundas bija organizēts transports uz Stāmerienas ezeru. Tika atzīts, ka idejas jau ir ļoti labas, bet, ja vēlas sataisīt visu infrastruktūru: kanalizāciju, ūdensvadu, ceļus, bruģi, būves, tad pusotra miljona eiro ir par maz un varbūt tad tomēr jāskatās uz to, kas vēl ir jāizdara, piemēram, jāpabeidz stadions, slidotava. Vajadzētu arī telpu, kura pasargātu no lietus un kuru varētu izmantot arī novembrī, decembrī, janvārī, februārī, martā un aprīlī. Izskanēja versija, ka piknika zonas varētu būt pie Dzirnavu dīķa, ko varētu iztīrīt un kurā varētu ielikt laivas, katamarānus utt. arī tad, ja tur nevar peldēties. Uzņēmēji izteica gatavību iesaistīties.

Viss attīstās?
Kāda reemigrante, kura ilgus gadus esot nodzīvojusi ārzemēs un nu jau gadu dzīvojot Gulbenē, uzsvēra, ka “viss attīstās un nevajag dzīvot tajā ģenētiskajā nabadzībā, kādā mēs esam pieraduši dzīvot”. Kad pie viņas atbraucot ciemiņi, neesot, kur Gulbenē aiziet, un viņi trīsreiz nedēļā braucot uz Alūksni. Savukārt kāds uzņēmējs piebilda, ka viņam ir četri bērni un viņš ar ģimeni divas reizes mēnesī braucot izklaidēties ārpus novada, kur atstājot 100, 200 300 eiro, jo Gulbenē tos nav, kur tērēt. Uz to izskanēja replika: “Tici man, brauksi tāpat.”
Vairākkārt tika uzsvērts, ka visur vairāk vajadzētu iesaistīties pašiem iedzīvotājiem. Decembrī, ja būs atbilstoši laikapstākļi, varētu noorganizēt talku Spārītes parkā, lai iesāktu labo iniciatīvu. Izskanēja arī iebildumi par nesavāktajām lapām Spārītes parkā, bet pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš paskaidroja, ka Spārītes parkā lapas tiek atstātas apzināti, jo ir, kam patīk pabradāt pa lapām, un Spārītes parks nebūs tas parks, kurš būs “izlaizīts”, jo tāds nav uzstādījums.
Izskanēja arī priekšlikums, ka Blaumaņa ielā gar parka malu varētu būt mašīnu stāvlaukums.
N.Audzišs rezumēja, ka šī tikšanās bijusi ļoti auglīga un labs variants ir iespēja strādāt darba grupās. “Tiešām visi viedokļi ir svarīgi, un mums jāskatās tas labākais, vērtīgākais un jāsaprot, ko tad īsti mums vajag,” viņš teica.
“Nākamā gada budžetā tiek paredzēts 50 000 eiro finansējums, kas saistīts ar pirmo tehnisko dokumentu sagatavošanu. Kad šī ideja tiks vizualizēta, būs metu konkurs noslēdzies, noteikti arī iesaistīsim iedzīvotājus, sabiedrību,” solīja L.Kazāka un aicināja iedzīvotājus vēl iesniegt savas idejas līdz nākamā gada februārim.
Projektu varētu īstenot ne agrāk kā 2021.gadā, bet 2021.gadā jau notiks nākamās pašvaldības vēlēšanas, tāpēc atklāts paliek jautājums, vai nākamā dome turpinās iesākto.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apspriešana – pēc scenārija

Kategorijas