Dāvanā saņem unikālu sagšu

Stāmerienas pagasta iedzīvotāji Latvijas valsts simtgades dāvanā saņēma autentisku villaini, kāda nav atrodama nekur citur pasaulē. Stāmerienas villaine ir iekļauta 100 Latvijas vēstures relikviju sarakstā.
Stāmerienas villaini auž gandrīz gadu
“Tā ir ļoti liela dāvana Latvijas simtgadē. Nevaru pat iedomāties, kas būtu vēl labāka dāvana. Paldies Gulbenes novada domei par finansiālu atbalstu. Bija pēdējais laiks dot iespēju villaini skatīt Stāmerienā. Tagad ar to varam lepoties radiem un draugiem, tūristiem un viesiem. Būs arī iespēja ar skaisto sagšu nofotografēties. Mēs to varam apmīļot, ne tikai skatīt internetā, kā tas bija līdz šim. Nākamā gada budžetā tiks paredzēts finansējums villaines stāsta iedzīvināšanai. Pagaidām, kamēr Stāmerienas pils tiek atjaunota, sagšu var skatīt pagasta bibliotēkā,” stāsta Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa.
Latgaļu cilts villaines ir darinātas daudz un dažādas, bet tajās nav tik daudz ugunskrustu kā Stāmerienas villainē. “Tāda ir vienīgā! 24 ugunskrusti ir dažādos veidos. Villainē ir ieausti 6970 bronzas gredzentiņi. Māksliniece Dagnija Pārupe villaini auda gandrīz gadu,” stāsta G.Vīksniņa. Viņa atzīst, ka lielais un sarežģītais darbs nav lēts, bet ir pašsaprotami, ka oriģinālas un skaistas lietas citādi nevar tapt.
Lepojas ar kultūrvēsturisko sagšu
Kad G.Vīksniņa par sagšas aušanu runāja ar mākslinieci, tautas tērpu darinātāju un eksperti Dagniju Pārupi, viņa uzsvēra, ka Stāmerienā tai ir jābūt autentiskai, tādai, kādi tās gabaliņi ir redzami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. “Pie mums bieži brauc viesi no citām valstīm, kuriem varam parādīt šo kultūrvēsturisko mantojumu. Arī mūsu pagasta ģerbonī ir ugunskrusta zīme no šīs sagšas. Atceros, kā Heraldikas komisijā par to cīnījāmies. Tagad mums ir, kur atvest savus bērnus un mazbērnus, lai pastāstītu par sagšu, tās rašanos un simbolisko nozīmi. Senās vēstures posms kļūst saistošāks un saprotamāks, ja ir, ko redzēt,” atzīst G.Vīksniņa. Viņa nolēmusi vairāk un pamatīgāk izzināt vēstures posmu, kurā senā villaine tika lietota, lai par to stāstītu.
“Villaine liek vietējiem iedzīvotājiem apzināties, ka tā ir atrasta viņu teritorijā, tāpēc ir īpašas izjūtas un asociācijas. Savukārt tūristiem un viesiem būs interesanti skatīt visgreznāko villaini, kāda Latvijā ir atrasta. Tādu ir tehniski sarežģīti noaust. Stāmerienas pagastā jau sen tā bija vajadzīga, lai gan, manuprāt, tās vieta būtu muzejā, kur to varētu redzēt vairāk cilvēku. Tā ir ļoti īpaša, jo izgatavota precīzi pēc oriģinālā materiāla,” vērtē Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere. Viņa uzskata, ka villaini vajadzētu eksponēt vienu pašu, jo nav zināms, ar kādu apģērbu tā tika valkāta.
Par Stāmerienas sagšu
Stāmerienas sagša ir sevišķi krāšņa villaine, kas iegūta senkapu arheoloģiskajos izrakumos pie Ludza ezera netālu no “Skolu” mājām. Sagšu atrada 1898.gadā Kalna muižas ārsts Ernests Putniņš, atrokot kapu uzkalniņu, kuru sedza īpatnējs akmeņu krāvums, iespējams – rituāls veidojums. Arheologi Stāmerienas sagšas izcelsmi datē ar Dzelzs laikmeta vēlīno posmu (13.gs.), kad ugunskrusts parādās kā audumu rotājošs elements.
Sagšai ir latgaļu villainēm raksturīgais izmērs (112x76 cm). Tā austa no zilas parupjas vilnas dzijas trīsnīšu tehnikā. Ievērojams ir sagšas greznais rotājums – tā izrakstīta ar zeltainiem bronzas gredzentiņu ornamentiem. Katrs gredzentiņš ir audumā ielocīta neliela (7x3 mm) stīpiņa.
Atrastie sagšas fragmenti ļāva identificēt 34 ornamentus, no kuriem 24 ir dažādu veidu ugunskrusti, savukārt no tiem 14 ornamenti parādās vienu reizi, bet 5 atkārtojas divas reizes. Ugunskrusti ieausti simetriski visā villaines garumā. Katrā villaines stūrī ir ugunskrusta ceturksnis, no kura uz abām pusēm gar villaines malām iet trīsstūrīšu rindas, no kuriem katrs trešais ir rotāts ar dubultjumtiņu. Villainei gar malām piešūta 2,5 centimetrus plata apauda, kurā ieausti grezni ugunskrustu rotājoši elementi. Villaines galos pie šaurākās apaudas piestiprinātas bārkstis.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"