Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Administratīvi sodīs par ziedošiem un nenopļautiem latvāņiem

Diāna Odumiņa
Vietējās ziņas

2013. gada 12. jūlijs 16:00

384
Administratīvi sodīs par ziedošiem un nenopļautiem latvāņiem

Zied latvāņi. Šis augs bojā arī Gulbenes novada ainavu, kaut te tas ir vēl salīdzinoši mazāk saviesies nekā citviet Latvijā. Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem novadā latvānis kopumā izplatījies vairāk nekā 150 hektāru platībā. Pašvaldībā ir zināmi konkrēti zemes īpašumi, kur šī problēma ir aktuāla, taču ir vēl arī neapzinātais. Ja iedzīvotājiem ir šāda informācija, var zvanīt novada domes nekustamā īpašuma speciālistei Ritai Cinkusei uz tālruni 64474919.

Vakar, 10.jūlijā, novada domē kopā sanāca latvāņu apkarošanas komisija, kura vienojās tuvākajā laikā apsekot visas apzinātās latvāņu izplatības vietas, fiksēt situāciju, fotografējot un rakstot aktus. Novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne "Dzirkstelei" stāsta, ka apkopoto informāciju domes komisija nodos Valsts policijai administratīvo protokolu gatavošanai, jo pašvaldības darbinieki paši nav tiesīgi rakstīt šādus protokolus.  

"Izvērtēsim katru gadījumu individuāli. Situācijā, kur zeme pieder pensionāram, kurš pats ar latvāņiem neko nespēj izdarīt, protokolu rakstīt nebūs lietderīgi. Tur jāmeklē cits risinājums. Protokols jāraksta tad, ja skaidri redzams, ka viss notiek pēc principa "es negribu un nedarīšu"," saka S.Krišāne.

 

Likums paredz naudas sodus

Ja latvāņa ierobežošanas pasākumi netiek veikti, tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51,2 pantu - par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām - no 200 līdz 1000 latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 400 līdz 2000 latiem.

S.Krišāne piebilst, ka šodien, 11.jūlijā, novada domē būs sanāksme pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem, saplānojot, kādā secībā notiks ar latvāni aizaugušo platību apsekošana.

 

Ideja par to, ka pašvaldībai šis problēmas risināšana ir jāņem savās rokās, pieder beļavietei Ilzei Mezītei, kura bija novada domes deputāte iepriekšējā sasaukumā. Pirms savu pilnvaru beigām viņa vēl paspēja paust bažas, ka komisija strādā pārāk gausi.

 

"Ja latvāņi netiek nopļauti līdz ziedēšanai, sēklas nogatavojas pat tad, ja tagad pļausim ziedošus augus. Turklāt tagad jau daudzviet latvāņi ir pārziedējuši un sēklas sāk nogatavoties," atzīst novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. "Daudzviet redzu, ka latvāņi ir pļauti. Bet nav mazums vietu, kur tie tomēr zied. Jāņem arī vērā, ka šis augs pat nopļauts sezonas laikā ataug vismaz pāris reizes. Tas nozīmē, ka latvāņi jāpļauj vasarā vismaz trīs reizes," "Dzirkstelei" saka I.Mezīte un atgādina, ka pašvaldībai ir jārāda iedzīvotājiem labais piemērs, vispirms ar šo problēmu tiekot galā pašiem savos īpašumos.

 

Cer, ka jaunie deputāti tiks galā

I.Mezīte bilst, ka ļoti cer uz jaunajiem novada domes deputātiem un to, ka viņiem labāk veiksies ar šīs problēmas risināšanu. Viņa norāda, ka starp tagadējiem tautas kalpiem ir tādi, kuri dzīvo laukos latvāņu tuvumā un personiski izjūt šo psiholoģisko spiedienu.

 

"Varbūt vairāk cīnīsies, meklēs dažādākus risinājumus. Es pati dzīvoju tālu no latvāņiem. Man tuvumā tie neaug. Beļavā pati lielākā problēma ir latvāņi bijušās atkritumu izgāztuves teritorijā," viņa stāsta.

 

I.Mezīte piebilst, ka daudzi novada iedzīvotāji ir saņēmuši vēstuli no pašvaldības ar atgādinājumu, ka viņu privātajos zemes īpašumos ir latvāņi. Iedzīvotājiem tas neko nedod, ja vienlaikus nav sniegti arī padomi, kā cīnīties ar šo augu, un nav arī izskaidrots, cik ļoti šāda cīņa ir nepieciešama.

"Lielā mērā šī problēma ir nogrūsta uz pašvaldības pleciem. Varbūt tas arī ir pareizi. Bet arī pārējie varētu būt aktīvāki," "Dzirkstelei" saka Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.

 

Viņa informē, ka pilsētā uz pašvaldības zemes latvāņi šogad ir nopļauti. "Mums ir maz šā auga, bet tas diemžēl izplatās tālāk," viņa atzīst.

 

Tas ir specifisks augs, kas arvien ataug. Tas ir augs, ka maskējas vidē. Piemēram, pirmajā gadā, kad tas parādās virs zemes, latvānis vēl nezied. Tieši tāpēc augu Gulbenē atrod arvien jaunās vietās. Pagaidām latvānis pilsētā nav pārņēmis plašas teritorijas, ir tikai šā auga puduri, kuri šogad pļauti jau divas reizes. Tajā pašā laikā L.Miezīte atzīst, ka ir pilnīgi iespējams, ka kaut kur tas palicis neizdarīts. Uzzinot par šādām vietām, arī tur, protams, augu nopļaus.

 

Var pļaut, kapāt, indēt, bet...

L.Miezīte saka, ka latvānis, kas pirms 30 gadiem apzināti ievests Latvijā kā bitēm, lopbarībai un floristikai derīgs augs, ir kļuvis par sērgu.

 

"Pilnībā neesam spējīgi tikt no šā auga vaļā. Cīnīties ar latvāni vajadzētu ne tikai pašvaldībām un iedzīvotājiem. Vajadzētu varbūt izveidot brigādi, kura šo darbu darītu, braucot visur pa Latviju. Taču tīri mehāniski problēmu atrisināt nevar. Vajadzīga zinātnieku palīdzība. Ja kādreiz varēja izdomāt raundapu nezāļu iznīcināšanai, var taču radīt arī kaut ko speciāli latvāņa apkarošanai. Jāsaprot, ka raundapu lielās koncentrācijās tieši šā auga iznīcināšanai izmantot sabiedriskās vietās nedrīkst lietot. Tā tomēr ir inde," uzskata L.Miezīte.

 

Pagaidām, secina viņa, pret šo augu notiek "cīņa ar vējdzirnavām". Jāņem vērā esot faktors, ka latvāņa sēkla saglabā dīgtspēju septiņus gadus. Turklāt šī sēkla dīgst nevis zemē, bet augsnes virskārtā. Vējš šo smago sēklu pacelt nevar, to pārnēsā putni.

 

Pagaidām vienīgais veids, kā cīnīties ar šo augu, ir pļaut ar krūmgriezi, ar izkapti, ar sirpi, ar lāpstu pārdurt sakni. Jādara tas ir uzmanīgi, lai cilvēks negūtu ādas savainojumus no auga sulas.

 

L.Miezīte norāda, ka arī šajā ziņā latvānis ir ļoti viltīgs. Tā augšanas laikā ir periodi, kad auga sula itin nemaz nav kaitīga, nonākot kontaktā ar cilvēka ādu. Bet tad vienā brīdī situācija mainās. Tas ir laiks, kad augs gatavojas ziedēt un zied. Šajā latvāņa apkarošanas stadijā cilvēkam kaitīgi ir pat tvaiki, kuri plūst no nopļautās masas. Arī tā var dabūt elpceļu apdegumus.

Kategorijas

Kategorijas