Interese par Krievijas medijiem – pietiekami liela

2018. gada 29. novembris 07:00

1405

Interese par Krievijas medijiem – pietiekami liela

“Krievijas televīzijas fenomens” - vajag vai nevajag to translēt? Cik daudzi to skatās un kā vērtē tur rādīto? “Dzirkstele” centās noskaidrot, cik daudz cilvēku lieto Krievijas medijus, cik daudzi tos uzskata par ticamu informācijas sniedzēju. Pirmo reizi mēģinājām noskaidrot, kāds ir Gulbenes novada iedzīvotāju noskaņojums šajā jautājumu un ko par Krievijas medijiem saka mediju eksperti, mediju uzraugi, kā arī mūsu novadnieki.

Ar skatītājiem manipulē
Mediju eksperte Gunta Sloga uz jautājumu, vai Krievijas televīzijas vajag vai nevajag translēt, atbild, ka uz to nevar tā viennozīmīgi atbildēt. Viņa skaidro, ka grūtības ierobežot vai slēgt galvenokārt rada Krievijas kanālu darbības principi. Piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir konstatējusi, ka kanāls “RTR Rossija”, iespējams, ir nodarbojies ar naida kurināšanu, taču tas ir reģistrēts Zviedrijā un bauda visas Eiropas Savienības priekšrocības. Līdzīgi ir ar citiem kanāliem, kas reģistrēti Lielbritānijā. Latvijas varas iestādes ir vērsušās gan pie Zviedrijas, gan Lielbritānijas regulatoriem, lūdzot rūpīgāk vērtēt šo kanālu izplatīto saturu, taču ne vienmēr arī ir iespējams runāt par skaidri konstatējamu naida kurināšanu, un šie arī nav citvalstu medijiem primāri jautājumi.

“Vienmēr arī pastāv jautājums, cik lielā mērā, ja vien tā nav atklāta naida kurināšana, mēs kā demokrātiska valsts varam ierobežot vienu vai otru mediju. Vēl arī tīri tehniski - interneta laikmetā, ja vien nedzīvojam Ķīnā vai citā režīmā, kas ierobežo iedzīvotāju piekļuvi noteiktām vietnēm, pilnībā nobloķēt informācijas plūsmu nebūtu iespējams,” saka G.Sloga.

Tāpat esot jāņem vērā fakts, ka vairums cilvēku, īpaši krievvalodīgie, izvēlas skatīties šos kanālus izklaidējošā satura dēļ, ne ar primāru mērķi pievērsties Kremļa politikai. Taču arī šeit pastāv bīstamība, jo Krievijas propagandas mašīna nereti izmanto koncertus, seriālus vai cita veida programmas slēptai prokremlisko stāstu nodošanai. Piemēram, kādā romantiskā komēdijā “iepinot” stāstu par labo Krievijas prezidentu un tamlīdzīgi.

“Šajā kontekstā ir svarīgi pašam skatītājam apzināties, ka šie kanāli pat pavisam “nevainīgās” programmās var ietvert slēptos, Maskavai izdevīgos vēstījumus. Taču mana pašas pieredze rāda, ka skatītajiem ne vienmēr ir augsta medijpratība un izpratne par to, ka ar viņiem tiek manipulēts. Piemēram, šobrīd Krievijas propagandas “mašīna” dara visu iespējamo, lai diskreditētu Lielbritānijas valdības izmeklēšanu spiega Skripaļa lietā. Tā ne vienmēr izmanto klaji melīgu informāciju, nereti daļēji patiesa informācija tiek pasniegta sagrozīti. Te galvenais mērķis pat nav pārliecināt par vienas vai otras puses taisnību, bet sēt šaubas. Tā man ir nācies pieredzēt gadījumu, kad cilvēks, Krievijas kanālu satura izmantotājs, izsaka šaubas par to, vai Lielbritānijas varas iestāžu veiktā izmeklēšana ir “tīra”. Secinājums viens: cilvēkiem, kas izvēlas skatīties šos kanālus, būtu jābūt ļoti kritiskiem un vērtējošiem attiecībā uz to pausto vēstījumu,” saka G.Sloga.

Viņa uzskata, ka viens no problēmas risinājumiem, protams, ir kvalitatīva un daudzveidīga Latvijas mediju satura nodrošināšana gan latviešu, gan krievu valodā, kas varētu kļūt par alternatīvu šiem kanāliem. Taču šis ir ilgtermiņa darbs, kas prasa arī pamatīgu līdzekļu ieguldīšanu, un līdz šim ir maz darīts šajā jomā.

Savukārt Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norāda, ka viena vai otra medija translēšanas ierobežojumi, kamēr tā pārraidītajā saturā NEPLP nav fiksējusi naida runu, ir pret demokrātijas vērtībām.

Galvenais Kremļa rupors RT nav uzticams
Novadnieks Ivars Drulle, dzirdot jautājumu - vajag vai nevajag atļaut translēt Krievijas TV kanālus, atceras savu padomju bērnību, kad bija virkne aizliegto kanālu. Bija aizliegtās radiostacijas un radiotraucējumu tornis Rīgas centrā. Bet par spīti tam viņa vectēvs katru dienu piecos vakarā ieslēdza radio un īsviļņos meklēja “Amerikas balsi” vai “Brīvo Eiropu”.

“Šņākoņa bija liela, bet viņš noklausījās visas ziņas. Tagad, dzirdot domas par aizliegumu, man jāsāk spriest, vai tik mēs neatgriežamies Padomju Savienībā, kur bija izdomāts viens un vienkāršs risinājums - aizliegt. Turklāt jāņem vērā, ka Krievijas ziņu kanāli publicē materiālus internetā, un ko darīt tad? Cenzēt internetu, kā to dara komunistiskajā Ķīnā?! Un, tālāk domājot, mēs varētu saprast, ka ir jāaizliedz arī kādi citu valstu TV kanāli, piemēram Baltkrievijas, Polijas, bet tad mēs paši sevi sākam pārveidot par totalitāru valsti,” saka I.Drulle.

Viņš uzskata, ka galvenais Kremļa rupors “Russia Today” (RT) noteikti nav vērtējams kā uzticams.

“Atcerēsimies kaut vai Skripaļa indēšanā aizdomās turamo specdienestu darbinieku interviju, kurā viņi stāstīja, ka ir vienkārši tūristi, kuri braukuši divas reizes uz Solsberiju skatīties slaveno katedrāli. Turpretī TV kanāls “Doždj” ir interesants un tur bieži vien ir uzticama informācija. Protams, ka daudzi cilvēki skatās TV kanālus krievu valodā, bet manā skatījumā ir svarīgi, lai krievu valodā būtu labi, kvalitatīvi kanāli, kas konkurētu ar Krievijas propagandas kanāliem. Šeit es saskatu zināmu līdzību ar to, kā strādā britu raidsabiedrība BBC. Šī kompānija sniedz labu, uz faktiem un pierādījumiem balstītu žurnālistiku. BBC raida daudzās valodās - krievu, spāņu, arābu, ukraiņu, es saskaitīju, ka viņi raida 44 pasaules valodās. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka Latvijas televīzijai ir labs un interesants kanāls krievu valodā, kas var piesaistīt krieviski runājošo auditoriju. Protams, šāds kanāls nevar nest peļņu, un tajā ir jāiegulda līdzekļi. Tomēr šādā gadījumā cilvēki varēs izvēlēties - skatīties Kremļa ruporu vai ieslēgt kanālu, kas ir ne mazāk interesants, bet ar Latvijas vērtībām atbilstošām ziņām,” saka I.Drulle.

Vairāk uzticas vietējiem medijiem
NEPLP locekle Gunta Līdaka “Dzirkstelei” skaidro, ka NEPLP viedoklis ir balstīts uz analīzi, pētījumiem, un tie rāda, ka Latvijas valstī interese par Krievijas medijiem, nenoliedzami, ir pietiekami liela.

Ja skatās pētījumu, kādi ir populārākie informatīvie mediji, tad saistībā ar vietējiem notikumiem pirmajā piecniekā Krievijas mediju nav, bet sešniekā jau ir 1. Baltijas kanāls.

G.Līdaka piebilst, ja runā par notikumiem pasaulē, tad 1. Baltijas kanāls jau parādās pirmajā trijniekā. Ja runā par notikumiem Krievijā visās auditorijās, tad populārākie mediji, kas stāsta par notikumiem Krievijā, ir 1. Baltijas kanāls, kā arī dīvainā kārtā “Delfi.lv”.

“Ja runa ir par notikumiem Krievijā, tad auditorija lielākoties izvēlas gūt informāciju no Krievijas medijiem,” uzsver G.Līdaka.

Ja runā par uzticamākajiem medijiem, tad pēdējais pētījums, kas veikts pēc NEPLP pasūtījuma, rāda, ka pirmajā piecniekā no Krievijas medijiem ir 1. Baltijas kanāls.

“Varam būt mierīgi, ka pirmajā desmitniekā uzticamāko mediju sarakstā nav Krievijā reģistrētu mediju, secinām, ka nav tik traka situācija. Protams, šie avoti tiek izmantoti, tie tiek patērēti, bet pētījums rāda, ka uzticamība vairāk vai mazāk ir mūsu vietējiem Latvijas medijiem. Uzticamība Krievijas medijiem nebūt nav tik liela,” saka G.Līdaka.

To pierāda arī portālā “www.dzirkstele.lv” veiktā aptauja. Portāla lietotāji skatās Krievijas televīziju, bet tajā pašā laikā priekšroku vairāk dod kinofilmām un seriāliem, ļoti maz skatās tieši ziņu raidījumus, savukārt gandrīz trešdaļa atzīst, ka skatās tikai Latvijas televīzijas kanālus un Krievijas televīzijas kanāli nemaz neinteresē. 14 procenti norāda, ka neskatās Krievijas televīziju, jo apšauba informācijas ticamību.

Jauni cilvēki sāk lietot BBC
G.Līdaka skaidro, ka NEPLP monitorē situāciju, kas šobrīd notiek ar Krievijas medijiem un to lietojumu.

“Negribas pārspīlēt Krievijas mediju ietekmi uz auditoriju. Protams, ka ir auditoriju grupas, kas uzticas vairāk. Jauni cilvēki tik ļoti neuzticas Krievijas medijiem un arī tos nelieto vairs tik daudz, jaunie cilvēki (krievvalodīgie) vairāk orientēti uz latvisko mediju vidi. Ja runā par krievu produktiem, lielāko uzmanību izpelnās izklaides raidījumi, šovi. Savukārt jaunie cilvēki ir orientēti uz anglisko, parādās tendence, ka jauni cilvēki sāk lietot BBC, vairāk informācijas iegūšanai izmanto angļu avotus. Vecāka gadagājuma sabiedrībai tas nav raksturīgi. Svarīgi tas, cik ļoti mēs paši ar savu saturu spēsim noturēt šo auditoriju savos medijos. Tāds ir arī “Dzirksteles” secinājums, kad ielu aptaujās tika vaicāts gados jauniem cilvēkiem, vai lieto Krievijas medijus. Atbilde bija, ka krievu valodu pārzina slikti, līdz ar to vairāk skatās raidījumus angļu valodā, turklāt arī ziņu raidījumus, ne tikai filmas vai šovus.

Vai skatāties Krievijas televīziju un kā vērtējat tur rādīto?

Iveta no Gulbenes ◆ Jā, es skatos, un man piemīt kritiskā domāšana. Skatos detektīvfilmas un raidījumu par talaantīgiem bērniem, kuru vada Maksims Galkins. Ziņas gan neskatos.

Jolanta no Gulbenes ◆ Es krievu valodu slikti zinu. Ja skatos, tad filmas, bet tādas, kur ir subtitri. Es izvēlos Latvijas kanālus, kā arī skatos kanālus, kur informācija ir angļu valodā, piemēram, sporta raidījumus vai tādus, kas saistīti ar mākslu.

Jolanta no Gulbenes ◆ Jā, es skatos. Parasti tie ir izklaides raidījumi. Nevar visam ticēt, ko stāsta Krievijas televīzijā, ir jāizvērtē. Ja skatos ziņas, tad izvēlos TV3 vai “Eiroziņas”.

Aina no Gulbenes ◆ Nē, neskatos. Es astoņus gadus nodzīvoju Krievijā, un man pietiek. Es neticu tam, ko stāsta Krievijas televīzijā, un ziņas skatos tikai Latvijas kanālos.

Herberts Balodis no Gulbenes ◆ Labprāt es neskatītos Krievijas televīziju, bet tomēr paskatos gan ne tikai Krievijas TV ziņas, bet arī “eiroziņas”. Krievijas televīzija nav ticams informācijas sniedzējs. Diezin vai var ticēt desmitajai daļai. Ir jāizvērtē, ko stāsta. Viņi taču griež visu ar kājām gaisā. Ko tik viņi nestāsta! Viņiem visu laiku ir tikai viens arguments – “vi dokažiķe” (jūs pierādiet! - no krievu val.). Prasa tikai pierādījumus, un tā ir Putina valoda. Krievi notrieca lidmašīnu virs Ukrainas. Atkal saka - “vi dokažiķe”! Holandieši pierādīja, ka krievi notrieca. Tad viņi atbild – “mi ņeverim” (mēs neticam - no krievu.val.) šiem rezultātiem. Krievu presi gan nelasu.

Ilona Deksne no Gulbenes ◆ Vīrs skatās filmas pa Krievijas televīziju, es skatos “Brīnumu lauku”. Ziņas es neskatos. Arī ziņas Latvijas kanālos es skatos maz. Tik daudz melo politiķi, ka paliek šķērmi ap dūšu. Tik daudz sola un nepilda. Laikam aizmirst, ko solījuši. Nepatīk negatīvais. Es skatos to, kas man liek smaidīt. Internetā reizēm izlasu ziņas, kas ieinteresē. Bet iedziļināties īsti negribu. Negatīvā apkārt jau pietiek. Žurnālus gan krievu valodā lasu, bet lasu tādus, kur ir kādi praktiski padomi. Pati gan tos nepērku. Kaimiņi, radi, kad paši izlasa, tad arī man iedod.

Jānis Krīnbergs no Galgauskas ◆ Es Krievijas televīziju neskatos. Varbūt tikai kādreiz kādu filmu noskatos. Arī manu paziņu lokā, cik zinu, Krievijas televīziju neviens neskatās. Arī Latvijas televīziju neskatos. Neko labu nerāda. Arī to, ko rāda pa kanāliem latviešu valodā, ir jāizvērtē. Reizēm ir sajūta, ka ir samaksāts par sižetu, tāpēc nav jēgas skatīties.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Interese par Krievijas medijiem – pietiekami liela

Kategorijas