Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darbs ir mans vaļasprieks

Inita Savicka

2018. gada 30. novembris 00:00

184
Darbs ir mans vaļasprieks

“Esmu pateicīga liktenim, ka mans darbs ir arī mans vaļasprieks,” saka sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa, kura Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā konkursā “Gada sporta skolotājs 2018” ir starp trim labākajiem skolotājiem.
Konkursa uzvarētājs - izcilākais Latvijas sporta skolotājs 2018.gadā - tiks nosaukts “Latvijas Gada balvas sportā 2018” apbalvošanas ceremonijā 21.decembrī.

Izdevās rast kopēju valodu
Pavisam nesen, izturot konkursa otro kārtu, Sarmīte atzīst, ka jutusies kā zvaigzne, jo saņēmusi tik daudz apsveikumu. Konkursa otrajā kārtā vērtēšanas komisija klātienē vēroja Sarmītes vadīto sporta stundu Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Tika vērtētas skolotāju iemaņas izmantot daudzveidīgas mācību metodes un līdzekļus, māka kvalitatīvi demonstrēt, iesaistīt skolēnus vingrinājumu demonstrēšanā. Tāpat liela vērība tika pievērsta emocionālajam fonam mācību stundās, drošības noteikumu prasību ievērošanai un citiem kritērijiem. Sarmīte atzīst, ka bijis liels satraukums, jo pirmo reizi mūžā vadījusi stundu trīsdesmit 8.klases skolēniem. “Tā bija mana pirmā stunda pie tik lieliem bērniem, jo es strādāju ar 1.līdz 6.klases skolēniem,” saka Sarmīte un piebilst, ka bērnus, kuriem bija jāvada sporta stunda, ieraudzījusi divas minūtes pirms mācību stundas sākuma. “Iekustināt šos skolēnus bija diezgan grūti, jo kā jau valsts ģimnāzijā viņi ir vairāk uz akadēmiskām zināšanām tendēti. Sports varbūt nav viņu aicinājums. Bet izdevās atrast kopēju valdu, izdevās viņus iekustināt. Sanāca. Ir gandarījums,” atzīst Sarmīte.

Vēlējās būt sporta ārste
Sarmīte nav gulbeniete, viņa ir Rīgas meitene, beigusi Salaspils 1.vidusskolu. “No 1990.gada esmu Gulbenē. Atnācu uz šejieni, pateicoties Gulbenes 1.vidusskolas direktoram Gatim Mezītim, kurš jau ir viņsaulē. Toreiz bija tā, kad pabeidzu sporta akadēmiju, bija norādītas darba vietas, kur varēji iet strādāt. Es atbraucu uz Gulbeni, man iepatikās direktors, kurš bija ļoti tendēts uz sportu, pats bija jauns. Tikai pateicoties viņam, šeit esmu. Bet nu jau sevi uzskatu par vietējo. Jau 29.gadu strādāju par sporta skolotāju,” stāsta Sarmīte. Viņas aicinājums patiesībā bija mācīties par sporta ārstu, bet, tā kā skolas laikā pati trenējās riteņbraukšanā un bieži nebija skolā, mācībās bija palieli robi. “Padomju laikos jau bija tā sistēma, bieži braucām uz treniņnometnēm arī skolas laikā. Reizēm pusgadā skolā biju tikai mēnesi. Sapratu, ka nevarēšu kļūt par sporta ārstu. Tajos laikos Latvijā nemaz nebija iespējas mācīties par sporta ārstu. Bija jābrauc mācīties uz Tartu. Un tad sapratu, ka par augstu man tas plaukts. Nekas cits man kā sportistam neatlika, kā doties studēt uz sporta akadēmiju. Tajā laikā saucās Latvijas valsts fiziskās kultūras institūts. To es beidzu veiksmīgi. Viena četrinieka bija par daudz, lai man būtu sarkanais diploms,” stāsta Sarmīte.

Sporta skolotāja izciliem sportistiem
Viņa savu dzīvi Gulbenē raksturo ar vārdiem – kā pa spirāli. Sākumā strādājusi Gulbenes vidusskolā, tad 23 gadus – Bērzu sākumskolā, kuru uzskata par savu skolu, vēl tagad sāp sirds par tās slēgšanu, pēc tam atkal – Gulbenes vidusskolā, kura tagad ir Gulbenes sākumskola.
Sarmīte ir bijusi sporta skolotāja tādiem izciliem mūsu sportistiem kā Daumants Dreiškens un Didzis Gorbenko. Runājot par Daumantu, Sarmīte atzīst, ka tās ir sajūtas līdz asarām. “Daumanta medaļas ir izsēdētas naktīs pie televizora. Viņš bija mans pirmais pirmklasnieks. Atceros, kad atnācu 1990.gada rudenī, viņi bija tāda ņipra, sportiska klase. Didzim es biju gan klases audzinātāja, gan sporta skolotāja. Viņš ir malacis! Arī kādreizējais “Misters Latvija” Kārlis Karolis ir manējais. Priecājos par saviem skolēniem,” uzsver Sarmīte.

Orientēšanās kā relaksācija
Sarmīte strādā arī par orientēšanās treneri Gulbenes sporta skolā, bet pašai mīļākais sporta veids ir slēpošana, tāpēc ziema – mīļākais gadalaiks. Arī ar riteni patīkot braukt. Veterānu sporta spēlēs startējusi riteņbraukšanā, slēpošanā un arī orientējusies. “Tie visi ir izturības sporta veidi. Aizbraucot uz sacensībām, domāju ne jau par medaļu. Manos gados svarīgi izkustēties, jauki satikt vienādi domājošos, draugus un paziņas. Bet, kad ar bērniem braucu uz sacensībām, tad gan man ir satraukums, jo gribas medaļu, īpaši, ja esi ieguldījis darbu. Domāju, ka bērni iepriekšējo nakti noteikti guļ mierīgāk nekā es,” atzīst Sarmīte.
Viņa arī citiem dzīvē novēl atrast to, kas patīk, lai nav uz darbu jādodas ar sakostiem zobiem. Un tas nekas, ka skolotāja darbā katru dienu apkārt

kņada. “Pie tā ir pierasts. Bet ir reizēm, kad vajag atpūsties. Es mājās nekad neklausos mūziku un ļoti reti ieslēdzu televizoru. Reizēm trokšņa ir bijis par daudz, tad palīdz orientēšanās. Ieej mežā un tev nav laika domāt par kaut ko citu, jo jātiek galā ar distanci. Tā ir relaksācija! Radi un draugi aizrāda, ka man ir skaļa balss, bet nevar citādāk. Gandrīz 30 gadus esmu sporta zālē, kur bumbas skan. Ir taču kaut kā skolotājs bērniem jāsadzird,” smaidot saka Sarmīte.


Par Sarmīti
Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā konkursā “Gada sporta skolotājs 2018” noskaidroti trīs nominanti, starp tiem Gulbenes sākumskolas skolotāja Sarmīte Gobiņa. Konkursa uzvarētājs – izcilākais Latvijas sporta skolotājs 2018. gadā – tiks nosaukts “Latvijas Gada balvas sportā 2018” apbalvošanas ceremonijā 21.decembrī.
Gulbenes sākumskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa ar savu stāju un izturēšanos ir paraugs skolēniem un kolēģiem. Skolotāja ir stingra un prasīga, bet vienmēr taisnīga un ar labu humora izjūtu. Skolotājai piemīt izcilas pārliecināšanas un organizatora spējas, viņa spēj mobilizēt un iedvesmot jauniešus iecerētā mērķa sasniegšanai. Uz S. Gobiņas sporta stundām skolēni nāk ar prieku. Mācību procesā uzsvars ir uz to, lai skolēni saprastu, katra mācāmā sporta veida elementa pielietojumu reālajā dzīvē. Skolotājas sagatavotās komandas ļoti veiksmīgi startē pilsētas un novada sacensībās, mērojoties spēkiem un uzvarot pat vecāku skolēnu komandas.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija