Simts gadi Gulbenes novadā

2018. gada 30. novembris 00:00

396

Pateicoties sadarbībai ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju, “Dzirkstele” turpina iepazīstināt lasītājus ar pilsētas un novada vēsturi gan fotogrāfijās, gan zināmo faktu atspoguļošanā. Pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi Latvijā bija strauja uzplaukuma gadi, to var attiecināt arī uz mūsu pilsētu un apkārtējām lauku teritorijām.
Gulbenes novada bibliotēkas savāktajos materiālos atrodam faktus, ka uz 1930. gadu pilsētas teritorijā bija izdalīti 608 gruntsgabali, uzcelti 384 nami, pārsvarā koka apbūve- 326 ēkas, mūra - tikai 46. Tai laikā Gulbene bija Madonas apriņķa lielākā pilsēta. 1935.gadā pilsētas platība bija 8,75 kv. km. Tajā dzīvoja 3819 iedzīvotāji, no kuriem 53 procenti vīrieši un 47 procenti sievietes. Visvairāk latviešu - 3337, 204 krievi, 84 ebreji, 81 polis, 37 vācieši, 22 igauņi,19 baltkrievi, 9 lietuvieši un 26 citu tautību iedzīvotāji.
1936. gadā apraksta žanra aizsācējs latviešu literatūrā Vilis Veldre rakstīja: “Gulbenē ir gandrīz 2 reizes vairāk iedzīvotāju kā Balvos, taču lielāka par Balviem tā neizskatās. Patiesībā visi nami, kādi nu viņi te ir, novietojušies plašā izklaidā, starp dārziem, nelieliem lauciņiem un kupliem kokiem.” Līdz 1937.gadam tika sakopta Emzes parka daļa, kas tagad pazīstama kā Spārītes parks, kurš savu nosaukumu ieguvis lielā spāru daudzuma dēļ. Tur tika izveidoti celiņi, tiltiņi uz salām, deju placis un pat tirdzniecības paviljons.
Avīzē “Brīvā zeme” Nr. 30. (06.02.1937.) publicēts tā laika pilsētas galvas H. Gavara teiktais: “Gulbenes pilsētas budžets 1937.- 1938. gadam ir paredzēts 126 720 Ls. Un nodokļu likmes nemainīsies.” Zīmīgi, ka jau 1936. gadā Gulbenes pilsētas valdē figurēja pazīstami uzvārdi. Pilsētas valdes loceklis A. Caunītis un sekretārs R. Blūms. Interesanti, ka tolaik pilsētas valdes funkcijas bija daudzveidīgas, piemēram, 1936. gadā pilsēta noslēdz līgumu ar “Aiviekstes” spēkstaciju par elektrības piegādi.

Interesanti vēstures fakti par laika posmu no 1930. līdz 1939.gadam
1931.gada 19. februāris - 20. augusts - iznāk avīze “Vietējā dzīve”. 1933.gada 23. septembris - 24. novembris - iznāk neatkarīgais nedēļas izdevums “Vidzemes balss”.
1934. -1935. gads. Uzcelta jaunā pamatskolas ēka Līkajā ielā (tagad Gulbenes 2. vidusskola).
1935.gadā - atvērta bibliotēka pilsētas valdes ēkā, Pils ielā 2.
1935.gadā - Gulbenē notika aviācijas svētki un plaša lauksaimniecības izstāde.
1935.gadā - Gulbenē darbojas 5 ārsti, kā arī praktizē 3 zobārsti.
1937.gadā - atvērta pilsētas aptieka Tirgoņu ielā 12 (tagad Ozolu ielā 1b).
1938.gadā Gulbenē darbību uzsāk Latvijas Bankas nodaļa.
1938.gadā Gulbenes pilsētai piešķirts ģerbonis - uz melna vairoga peldošs sudraba gulbis. Sākotnēji gan heraldiskā komisija tika lūgta izstrādāt pilsētas ģerboni sekojošā veidā - zilā laukumā gulbis, kam katrā pusē zaļojošs ozols.
1938.gada gada maijā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apmeklēja Gulbenes atbrīvošanas 19. gadadienas atceres svinību pasākumu. Gulbenes stacijā noritēja prezidenta svinīgā sagaidīšana.

+ 6

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Simts gadi Gulbenes novadā

Kategorijas