Dzirkstele.lv ARHĪVS

Manas dvēseles attīrīšanās laiks

Inita Savicka

2018. gada 30. novembris 00:00

1883
Manas dvēseles attīrīšanās laiks

Ir klāt adventes laiks. Jau svētdien iedegsim pirmo sveci adventes vainagā. Beļavietei Lūcijai Tilgasei šis ir pārdomu laiks, saruna pašai ar sevi.
“Cilvēki ir ļoti dažādi un adventi arī katrs izjūt dažādi. Vienam tā ir dziļi reliģiska lieta, citam tikai mirgojošas svecītes adventes vainagā. Darinot savus mīlestības darbus - adventes vainagus, rokas dara darāmo, bet prāts un domas kavējas pārdomās,” saka Lūcija.

Visa pamatā jābūt mīlestībai
Adventes laiks ir viņas dvēseles attīrīšanās laiks - prieks par labi padarīto, savukārt sāp sirds par neizpildīto un vēlme to vērst par labu. “Mēs visi kaut kādā veidā esam materiālā labuma guvēji, lai uzturētu sevi, savu ģimeni. Līdzās var būt vienkāršs sava darba veicējs ar čaklām rokām un labu sirdi, kā arī varens saimniekotājs, bet ar zemu morāli, kas dzīvo melu pasaulē, apkrāpj un pazemo savus tuvākos. Un, iespējams, ka šādi manis raksturoti cilvēki Ziemassvētkos satiksies baznīcā un viens otram pasniegs roku miera sveicienam, bet ar kādu dvēseles starojumu būs šie cilvēki?” retoriski vaicā Lūcija.
Viņa uzskata, ka visam, ko dari, pamatā ir jābūt mīlestībai, kā arī svarīga ir savas ģimenes mīlestība, cilvēku mīlestība, kas ir apkārt un svarīga ir arī mīlestība uz Dievu. “Svarīgi ir būt atvērtam un neturēt ļaunumu dvēselē,” uzskata Lūcija, kura pati ļoti tic Dievam un paļaujas uz Dievu. Šī ticība palīdz viņai dzīvot. Viņa neslēpj, ka dzīvē ir piedzīvoti daudzi smagi brīži. “Un tikai ar Dieva palīgu es šodien braucu uz tirgu (Lūcija pārdod savu laukos izaudzēto produkciju - red.). Esmu daudz dubļu saņēmusi uz galvas, tas bija brīdī, kad uzticējos neīstajiem cilvēkiem. Bet nekad nevajag padoties. Galvu augšā! Es eju un daru!” optimistiski saka Lūcija.
Viņasprāt šajā pārdomu laikā jālūdz piedošana un jāpiedod, bet ne visi māk piedot, jo tas ir ļoti grūti. Viņa ir pārliecinājusies, ka brīdī, kad esi pateicis šo vārdu “piedod”, pašam paliek tik viegli un labi. “Vēl ir grūti pateikt otram to, ko domā. Vismaz man tā bija. Es daudzus gadus neuzdrošinājos pateikt to, ko domāju. Bet, kad vienu reizi to izdarīju, pēc tam pašai palika tik viegli. Nevajag turēt sevī to, ko gribi pateikt otram, ir jāmāk uzdrošināties ne tikai piedot, bet arī pateikt, ko patiesībā domā,” prāto Lūcija.

Bauda dvēselei
Jau otro gadu viņa ir aizrāvusies ar adventes vainagu izgatavošanu, ko apguvusi pašmācības ceļā. Tajos tiek ieliekta visa Lūcijas mīlestība. Adventes vainagu gatavošana saviem mīļajiem un tuvajiem Lūcijai sniedz dvēselisku baudu. Tas ir laiks būt kopā pašai ar sevi. Viņa priecājas, ja var savas pensionāra brīvās dienas aizpildīt ar interesantu un sirdij saistošu nodarbi.
“Labi, ja dienas ir aizpildītas. Kad nav tā, nezini, ko darīt, un sēdi četrās sienās. Labāk ir, ja darbs dzen darbu. Es eju un daru. Un arī citiem to novēlu,” saka Lūcija.
Viņa stāsta, ka klikšķis gatavot adventes vainagus nostrādājis mirklī, kad ieraudzījusi bērza ripu, tad jau domās vizualizējusi un sapratusi, kāds izskatīsies adventes vainags. “Tas nav rūpnieciskais variants. Man tie ir mīļi, jo, veidojot tos, vairāk domāju par bērniem un mazbērniem,” stāsta Lūcija, kura, gatavojot adventes vainagus, pamatā izmanto priežu zarus, kuri tiek ietonēti ar baltu krāsu, lai ir ziemas sajūta. Ir sūnas, iepīti arī brūklenāji, melleņu mētras. Lūcija uzskata, ka adventes vainagam jābūt zaļam, jo tas simbolizē mūžību.
“Slikti, ka adventes laiks un Ziemassvētki tiek pārvērsti par komerciju. Dvēseliski šajā laikā ir satikties vienam ar otru, pasēdēt un parunāties,” uzskata Lūcija.