ManaBalss: viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43% iedzīvotāju

2018. gada 5. decembris 15:13

101

ManaBalss: viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43% iedzīvotāju

Šis ir viens no fona faktiem starptautiskajai konferencei «Dezinformācijas un viltus ziņu izaicinājums demokrātijai», kas norisinājās 29. novembrī. Latvijas iedzīvotāju spēja atšķirt viltus ziņas no patiesām ir vidējas, salīdzinot ar citām sešām ES valstīm, kuru eksperti pulcējās Rīgā.

Augstākais rādītājs sabiedrības nespējai atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju ir Grieķijā – 56,1%. Savukārt vidējais rādītājs konferences dalībvalstu starpā šai ziņā ir 46,1%. Attiecīgi Slovēnijā tie ir 55,5%, Čehijā – 47,4%, Igaunijā – 38,3% un Francijā – 36,3%.

Konferences mērķis bija noteikt viltus ziņu izplatību, sabiedrības gatavību tām un efektīvākos veidus, kā pret viltus ziņām attiekties. Pirms konferences veiktais pētījums dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā, Čehijā un Francijā – cita starpā konstatēja, ka par efektīvāko veidu, kā stāties pretī viltus ziņām, tiek uzskatīti digitālās demokrātijas jeb e-demokrātijas rīki. Tie ietver īpašas viltus ziņu konstatēšanai un uzrādīšanai domātas mājaslapas un digitālās platformas un digitālās aplikācijas, kas atvieglo viltus ziņu atpazīšanu.

Galvenais uzsvars pētītajās dalībvalstīs tomēr tiek likts uz pašas viltus ziņu problēmas apzināšanos un mediju pratību, kas ir sabiedrības patiesas informētības un argumentētas rīcības pamatā.

Visvairāk viltus ziņas kā problēma savā sabiedrībā tiek uztvertas Čehijā, kur šādu vērtējumu uzrāda visu respondentu atbildes. Grieķijā un Latvijā viltus ziņu klātbūtnes problemātiskumam piekrita 75%, Slovēnijā – 62,5%, Francijā – 33% un Igaunijā – 25% aptaujāto.

Ticamas informācijas par migrāciju problemātiskums sevišķi izteikts ir Čehijā, Slovēnijā un Grieķijā. Ticamība vēlēšanu rezultātiem savukārt visvairāk no dezinformācijas ir cietusi Čehijā un Grieķijā. Grieķijā papildus tam dezinformācijas sevišķa klātbūtne ir uzrādīta ekonomikas un finanšu informācijas jomā.

Dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas avoti galvenokārt ir anonīmi interneta portāli, kuru īpašnieki nav skaidri zināmi. Tam aptaujāto ekspertu vērtējumā seko valstu politiķi un politiskās partijas. Anonīmi sociālie mediji kā dezinformācijas galvenais avots ir Igaunijā, ko nosauc 89% respondentu, kam seko Latvija (88%). Grieķijā viltus ziņu galvenie izplatītāji ir politiķi, ko nosauc 100% respondentu, un žurnālisti (89%). Politiķi kā nozīmīgs dezinformācijas avots tiek uztverti arī Čehijā, Latvijā un Slovēnijā, bet Francijā 83% atbilžu par dezinformācijas nozīmīgāko avotu norāda politiskās partijas. Igaunijā un Francijā 67% atbilžu par nozīmīgu dezinformācijas avotu uzrāda biznesa korporācijas un nevalstiskās organizācijas.

Risinājums patiesības noskaidrošanai un informētām, argumentētām sabiedrības rīcībām viltus ziņu un dezinformācijas ievērojamā klātbūtnē informatīvajā telpā pirmām kārtām ir informācijas un apziņas vairošana sabiedrībā, ka šī tiešām ir problēma. Konferences diskusijās vairākkārt izskanēja vārdi «informācijas higiēna», atsaucoties uz personisko higiēnu, kas mūsdienu cilvēkam ir norma un profilaktisks līdzeklis pret daudzām saslimšanām. Salīdzinoši nesenā pagātnē mikrobu esamība nebija apzināta, un higiēnas neievērošana noveda pie daudzām saslimšanām un augstas mirstības.

Konferencē pulcēto akadēmisko ekspertu, mediju, nevalstisko organizāciju un valsts ierēdņu ieskatā līdzīgi ir arī ar mūsdienu informatīvo telpu. Tajā ir jāattīsta izpratne un kritiska attieksme pret piedāvāto un uzņemamo informāciju. Tas tad arī ir efektīvākais veids, kā stāties pretī dezinformācijai un viltus ziņām.

Otrs efektīvākais veids ir pašregulējoši kvalitātes mehānismi informācijas un ziņu radītāju vidē. Tas nozīmē lielāku atbildību par publiskojamo informāciju, kā arī kolektīvās zināšanas un spējas uzraudzīt un kontrolēt dezinformācijas klātbūtni publiski piedāvātajā informācijā.

Visneefektīvākais veids dezinformācijas apkarošanā konferences dalībnieku vērtējumā ir represīvās metodes. Tiesisku ierobežojumu uzlikšana noteikta veida informācijai var izraisīt dažādus efektus, un tie ne obligāti būs efektīvi dezinformācijas iegrožošanai.

Tā kā viltus ziņu izplatības lielākais kanāls ir digitālā vide, arī digitālie instrumenti tika atzīti par visefektīvākajiem, kā pret dezinformāciju iestāties un tikt galā. Par visefektīvākajiem e-demokrātijas rīkiem attiecīgi ir atzīti:

- digitālie rīki ziņošanai par dezinformāciju (100% Latvijā, 56% Igaunijā);

- īpašas platformas informācijai pirms balsošanas (63% Latvijā, 56% Igaunijā);

- satura uzticamības reitingi saskaņā ar žurnālistikas principiem (83% visu aptaujāto);

- uzticamas faktu pārbaudes organizācijas un akadēmiskie eksperti digitālās platformās (83% visu aptaujāto);

- īpašas platformas vēlēšanu monitoringam (67% Francijā).

Konferenci Rīgā rīkoja sabiedrības iniciatīvu platforma «ManaBalss» ar ES programmas «Eiropa pilsoņiem» (Europe for Citizens) atbalstu projekta «Viedā e-demokrātija pret viltus ziņām» (Smart eDemocracy Against Fake News) jeb SMARTeD ietvarā.

Konferences informatīvais partneris ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

ManaBalss: viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43% iedzīvotāju

Kategorijas