Atlantijas okeānā atklāj sevi no jauna

2018. gada 7. decembris 00:00

152

Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš pasauli aplidoja vēsts – divi latviešu puiši Kārlis Bardelis un Gints Barkovskis okeāna airu laivā šķērsojuši Atlantijas okeānu, veicot 6000 kilometru viļņoto ūdens ceļu no Namībijas līdz Riodežaineiro.
Daudzi ir lasījuši Ginta grāmatu “Okeāna saviļņotie” un skatījušies tāda paša nosaukuma dokumentālo filmu. Tomēr tikties ar Gintu ir pilnīgi kaut kas cits. Viņa atziņas ļauj paskatīties uz dzīvi un vērtībām no cita skatu punkta. Var tām piekrist vai nepiekrist, tomēr pēc tikšanās Gulbenes bibliotēkā, šķiet, daudzi ir tikpat saviļņoti kā okeāna braucēji. Trakie latvieši, kā okeāna šķērsotājus nereti dēvē, apliecina, ka sajust okeāna vareno dabas spēku var būt aizraujošs piedzīvojums. Tiesa, ne viegls! Uz laivas dzīvojot 142 dienas, ceļotāji varēja izjust, cik tas ir liels un plašs. “Iepriekš mums tas nebija ienācis prātā. Turklāt pieredzējām īstu nepiesārņotību – nekur nav ne elektrības vadu, ne pilsētas apgaismojuma, ir tikai un vienīgi daba. Okeāns nepārtraukti mainās, tas ir skaists vienmēr. Nekur citur nav simtprocentīgi brīva panorāma 360 grādos. Tā tas ir katru rītu un katru vakaru, tomēr okeāna vidi nevar izstāstīt, bet tie ir iedvesmojoši brīži, kas rosina vēlmi dzīvot,” secina Gints.

Aizraujoša ideja – doties uz olimpiādi laivā
Ideja šķērsot okeānu airu laivā radās Kārlim, kad viņš 2014.gadā bija devies labdarības velobraucienā uz Soču olimpiskajām spēlēm. Kā jokojot, tika izteikta doma doties uz nākamo olimpiādi Riodežaneiro. Kā? Ar airu laivu. “Ne es, ne Kārlis okeānu nebija okeānu citādi redzējis kā tikai no krasta. Ja viņam šī ideja nebūtu radusies, diez’ vai man tāda būtu. Sākumā tā likās apšaubāma, bet laiks gāja un Kārlis jau gatavojās,” atceras G.Barkovskis. Pirms katra ceļojuma draugi Kārlim sagatavo smieklīgu videoklipu, kurā uzaicināja Gintu piedalīties. Viņš tajā esot izpaudies par visu rubli. Vienā brīdī Gints pēkšņi secināja, ka arī viņš varētu braukt pāri okeānam. „Tas bija tik satraucoši! Tik interesanti! Tik fascinējoši! Man ideja iepatikās, un no tā brīža mana dzīve pārvērtās,” atklāj Gints. Bet galvenais iemesls, protams, bija Kārlis. “Kopā ar Kārli mēs bijām gājuši caur uguni un ūdeni, tāpēc zinājām, ka esam uz viena viļņa. Tiesa, abi okeānā devāmies kā balta lapa – nezinājām, no kā vajadzētu bīties,” pamato Gints.
Pirmais ir kultūršoks, jo, nonākot okeānā, jūties kā no citas planētas. “Vienīgais veids, kā izkāpt no laivas, ir sasniegt krastu vai arī zivis tevi apēdīs. Tas nozīmē – lai arī kas notiktu, ir jāairē. Visu laiku ir fiziska slodze un neesi izgulējies, tāpēc organisms ir nepārtrauktā stresā,” stāsta G.Barkovskis.

Ko var viens, to var visi?
Vai kāds ir kaut ko tādu darījis? Izrādās, ka 1984.gadā brazīlietis Amirs Klinks airu laivā pārbrauca Atlantijas okeānu no Luderitzas līdz Salvadorai. Ginta definīcija – ja kaut ko var izdarīt viens, tad to var ikviens. “Ja var ikviens, tātad varu arī es. Ja kāds ir pārairējis pāri okeānam, tad arī es to varu. Tas nozīmē, ka nevajag gudri muldēt, bet darīt. Ja tev kaut kas šķiet neiespējams, tad tas nav priekš tevis. Ja tev kaut kas šķiet iespējams, tad tas ir priekš tevis. Ja domā, ka vari, vai domā, ka nevari – abos gadījumos tev ir taisnība,” ir pārliecināts Gints.
Abi ceļotāji rēķināja, ja Amirs viens pats varēja pārairēt 100 dienās, tad arī viņi to spēs. Olimpiāde sākās 5.augustā, tāpēc ceļojumu sāka 100 dienas iepriekš – tātad 4.maijā. Tā bija klusa un mierīga diena pēc vējaina laika, kad Gints un Kārlis devās okeānā. Pārtika viņiem bija sagatavota pietiekami. “Bija izrēķināts, ka mums katru dienu vajadzētu uzņemt 6000 kalorijas. Spiedām uz cukuru, nevis taukiem. “Laimas” sponsori bija sagādājuši vairāk nekā 100 kilogramus šokolādes. Diemžēl izrādījās, ka cukurs padara asinis skābas, turklāt arī muskuļu darbības atkritumi ir pienskābes. Ja ir normāls 8 stundu miegs, tad aknas un nieres palīdz atbrīvoties no skābēm, taču mēs mainījāmies ik pēc 2 stundām. Nācās piedzīvot lielāko pārbaudījumu – augoņus. Tas nozīmē, ka šokolāde mums palīdzēja ne labākajā virzienā,” skaidro G.Barkovskis. Augoņu dēļ nebija vairs iespējams airēt sēdus, tāpēc Gints atklāja jaunāko airēšanas tehniku – stāvus. Kad trešo reizi sametās augoņi (Kārlim brauciena laikā bija 80 augoņi), divu kursu antibiotikas bija izlietotas. “Mēs sapratām, ka tā nevar turpināt. Ārsti uzsvēra, cik tas ir nopietni, jo draud asins saindēšanās. Tika ieteikts mums evakuēties. Tanī brīdī noskaņojums vairs nebija saulains,” atzīst Gints. Tomēr ar to pārbaudījumi nebeidzās. Kad Kārlis atpūtās, bet Gints airēja, pēkšņi viņam sejā triecās mežonīgs vilnis. “Tās bija dažas sekundes, kad ielidoju laivas bortā. Nenormāli sāpīgi! Man pirmo reizi mūžā bija sāpju šoks, no kura apmēram stundu vibrēju. Bija salauztas četras vai piecas ribas, tāpēc nevarēju vairs airēt,” atceras Gints.

Komandas brauciens – Ginesa rekordu grāmatā
Ne tikai fiziskas sāpes, kuras abi vīri laivā spēja pārvarēt, bet arī okeāna straumes neļāva laivotājiem sasniegt mērķi – Riodežaineiro. Kad laiva nedēļu bija riņķojusi gandrīz pa apli, nespējot nokļūt pie krasta, kas bija tik tuvu, Ginta nervi beidzot neizturēja. “Tad es Kārlim teicu – gribu krastā kaut vai tāpēc, lai parādītu dakteriem savas ribas un saprastu, vai nav vajadzīga operācija. Tajā brīdi nervu stīgas bija uzvilktas,” atzīstas Gints. Kārlis teica: “Pamēģinām vēl vienu dienu! Lēmumu par evakuāciju pieņemsim pēc tam.” Ejot gulēt, Gints lūdzās, lai notiktu brīnums. Un pēc divām stundām, ieslēdzot navigāciju, varēja redzēt – brīnums ir noticis – laiva griezās uz krastu, jo okeāns bija nomierinājies. Varēja spert pirmos soļus uz sauszemes, kur abus neprātīgos ceļotājus sagaidīja. Viņš pateicas okeāna airu laivai, kas iznesa cauri visiem 4 un vairāk metru augstiem viļņiem. Bet visvairāk – Kārlim, kas izdomāja šo ceļojumu un spēja tik pāri visām kritiskām situācijām.
“Secinājām, ka esam par mēnesi nokavējuši olimpiskās spēles, par nedēļu – paraolimpiskās spēles. Tomēr palika tas salmiņš, kas nesa mūsu ideju pāri okeānam – pārairēt saviem spēkiem. Un tas izdevās,” uzsver Gints. Ginesa rekordu grāmatā ir ierakstīts Kārlis Bardelis un Gints Barkovskis – pirmā komanda, kas šķērsojusi Dienvidatlantijas okeānu airu laivā. “Nav labāka mērķa, kā pieredzēt šo realitāti – pasauli. Tā ir ļoti interesanta! Man šķiet, ka šī pasaule neko daudz neatšķiras no sapņu pasaules. Mans hobijs ir no rīta atcerēties, ko es esmu sapņojis naktī. Kad pamostos, mēģinu pārkopēt failus no sižeta, ko esmu redzējis, lai varētu atcerēties. Tad mēģinu salīdzināt, kāda ir atšķirība vai līdzība sapņu pasaulei un realitātei. Neko labāku, kā izbaudīt pieredzi šajā pasaulē, es nevienam nevaru ieteikt. Kad aizejam uz citu pasauli, mēs līdzi paņemam savu pieredzi. Jo tā ir interesantāka, jo interesantāk ir dalīties ar radiem un draugiem, kas mūs tur sagaida. Tur ir ballīte nepārtraukti! (smejas). Šeit mēs esam tikai komandējumā,” tā Gints skaidro ceļojuma mērķi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atlantijas okeānā atklāj sevi no jauna

Kategorijas