Sausuma dēļ trūkst ūdens

Kopš pavasara valdošā sausuma dēļ daudzviet akās trūkst ūdens. Tā tas ir visā valsts teritorijā un, protams, Gulbenes novadā. Līdz ar āra gaisa temperatūras pazemināšanos un salu šī problēma jūtama vēl vairāk.
Pieved ūdeni no avota
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs atzīst, ka daudzu māju akas ir patukšas. Tomēr nav tā, ka nāktos meklēt palīdzību pašvaldībā. “Ūdens apgādes patēriņa normatīvi nosaka, ka diennaktī katram cilvēkam ir nepieciešami 20 litri dzeramā ūdens. Ja tik daudz nav, tad pašvaldībai šis daudzums būtu jānodrošina kaut vai no centralizētā ūdensvada. Cilvēkiem tā var palīdzēt, bet ne lopiem. Lielāko zemnieku saimniecību īpašnieku ganāmpulkiem ir nodrošināts ūdens no artēziskajiem urbumiem. Savukārt mazākām saimniecībām ar mucu ūdeni ved no avota, kas arī ziemā neaizsalst. Anatolijs Rusaks pieved ūdeni gan saviem lopiem, gan citiem, kam tas ir nepieciešams,” stāsta A.Vasiļjevs.
A.Rusakam ir piemājas saimniecība “Imanti”, kurā ir neliels zīdītāju govju ganāmpulks ar bulli. Protams, arī tiem tiek piegādāts ūdens no avota, taču ar mucu tiem pietiek vairākām dienām. Savukārt A.Rusaka kaimiņiem avota ūdens ir vajadzīgs galvenokārt pašiem, jo akas ir gandrīz sausas. “Šogad ir pavisam traki, dažai ģimenei nav pat tik daudz ūdens, lai varētu nomazgāties. Labi, ka mums ir avots. Tas tur ir jau sen, kopš baronu laikiem. Pie tā ir padziļinājums, kur sakrājas ūdens, tomēr laiks paiet, līdz var iesūknēt pilnu mucu,” stāsta A.Rusaks. Ūdens piegāde tiem, kam tas nepieciešams, ir pakalpojums. Mucu ūdens vešanai A.Rusaks iegādājās, kad bija tā saucamais Breša zemnieks.
Pagastos gatavi palīdzēt
Pie daudzām lauku mājām ir dīķi, taču tajos ūdens līmenis ir ļoti zems. Pagastu dīķos ir ierīkotas ūdens ņemšanas vietas ugunsgrēku dzēšanai. “Protams, tās var izmantot, taču var gadīties, ka arī šajos dīķos pietrūkst ūdens. Tas nozīmē, ka kritiska situācija var rasties ugunsgrēka gadījumā,” atzīst A.Vasiļjevs. Viņš secina, ka šīs nedēļas lietus un sniega kušana situāciju maz ietekmē.
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis stāsta, ka katrs saimnieks dara visu, lai nepaliktu bez ūdens. Daži ir padziļinājuši akas, citi pieved ūdeni, ja tuvumā nav dīķa vai citas ūdenskrātuves. “Pagasta pārvaldei nav tādas tehnikas, kas būtu piemērota ūdens pievešanai. Tad būtu jāmeklē kāds, kas to dara. Protams, var izmantot ugunsgrēku dzēšanai izveidotās ūdens ņemšanas vietas, taču ūdeni no dīķa var sūknēt jebkurā vietā,” spriež J.Graumanis.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis uzsver, ka situācijas ir ļoti dažādas, grūtības ir mazajām saimniecībām, ja nav dīķa. “Labi, ka otrdien lija, kaut nedaudz tika pustukšajiem dīķiem,” atzīst J.Duļbinskis. Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš uzskata, ka lielākas problēmas varētu rasties, kad sāks salt. “Pagaidām viss darbojas normāli, tāpēc nevar teikt, ka trūktu ūdens. Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Ja nebūs kārtīgas ziemas, tad ir cerība, ka zeme piemirks. Ja kādam trūks ūdens, tad pašvaldībai būs jāpalīdz. Pagasta pārvaldei ir traktors un muca ūdens vešanai, ko var izmantot kritiskā situācijā. Tiesa, pagaidām tā nav sagatavota šim mērķim,” stāsta A.Rakstiņš.
Rosina taupīt ūdens resursus
Vairākās zemnieku saimniecībās, kurās ir lielāki lopu ganāmpulki, ir ierīkoti dziļurbumi. Pirms vairākiem gadiem šim mērķim varēja saņemt finansiālu atbalstu, un tas tika izmantots. Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Straumes” īpašniece Inese Kļaviņa par ūdens trūkumu neraizējas, jo viņas govju ganāmpulks to saņem pietiekami no dziļurbuma. Savukārt Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Stīgas” īpašnieks Artūrs Ceļmillers atzīst, ka vienīgā problēma ir naudas trūkums. Tikai tad, ja tās ir pietiekami, var ierīkot dziļurbumu. Viņaprāt, nav citu iespēju šo problēmu risināt. Par laimi viņa saimniecībā ūdens gan esot mazāk kā citkārt, tomēr pietiekami.
Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis norāda, ka dziļurbuma ierīkošana atmaksājas, ja saimniecībā notiek ražošana. Tomēr ne pensionārs, ne mazāk situēta ģimene to nevar atļauties. “Tagad ūdens aiziet vēl dziļāk, jo rudenī nokrišņu gandrīz nebija, turklāt piesala. Nokrišņi sniega veidā paliek virs sasaluma. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jādomā, kā taupīt ūdens krājumus,” saka G.Ciglis. Viņš secina, ka Litenes pagastā problēmām nevajadzētu būt, jo 80 procenti iedzīvotāju dzīvo pagasta centrā, kur ir pieslēgums ūdensvadam. Ar laiku tam varētu pieslēgt visus. Turpretim Galgauskas pagastā, kur ir daudz attālāku lauku māju, tas nav iespējams.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"