Valsts uzņēmums skaidro savu rīcību

2018. gada 7. decembris 00:00

2972

“Dzīvoju vietā, ko ieskauj valsts mežu masīvi, iegādājoties īpašumu, to uzskatīju par plusu, domājot, ka tas garantēs dzīvi mežā, ne izcirtumā; netālu Beiriņu silā (Jaungulbenes un Galgauskas pagastā) atrodas medņa riesta vietas liegums, kas šo pārliecību tikai pastiprināja.
Līdz šajā rudenī mežā pamanījām oranži apzīmētus kokus... izspraustu ceļa trasi,” tā savu vēstuli “Dzirkstelei” sāk iedzīvotāja Herta Pugača.
Viņa pauž satraukumu par to, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” plāno nākamgad Beiriņu silā izbūvēt meža ceļu, kas sniegsies līdz pat medņa riesta vietas liegumam un, kā uzsver H.Pugača, “sarkastiskā kārtā sauksies “Ogotāju ceļš””.

Uzskats: kaitējums dabai un iedzīvotāju mieram
H.Pugača norāda, ka medņa riesta vietas liegumu ieskauj valsts mežu “Ekomeži dabai”, kas skanot cēli, tomēr realitātē nozīmē, ka šajā medņa un Eiropas mērogā nozīmīgu augu dzīvotnei (dabas skaitīšanas ekspertu vērojumi) piegulošajā mežā tiks veiktas kailcirtes. H.Pugača akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mājaslapā ir izlasījusi: lai noskaidrotu, kā medņus ietekmē mežizstrādes, kā arī sēņotāju, ogotāju klātbūtne mežā, plānots putnus aprīkot arī ar raidītājiem. Pētījumu plānots pabeigt līdz 2019. gadam. “Laikam tāpēc tāda steiga Beiriņu sila ceļa trasi izzāģēt vēl šogad,” secina H.Pugača. Viņa uzskata, ka “Ogotāju ceļa” būvniecība ir jāpārtrauc, jo tā nedrīkst notikt.
Viņa norāda - medņu riesta vietas liegums Beiriņu silā ir dabisks skuju koku mežs. “Vai ceļa būvniecība un mežizstrāde ir tie paņēmieni, kas uzlabo un saglabā medņa dzīvotni?” vaicā H.Pugača. Viņa pētījusi akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” publiskoto informāciju un noskaidrojusi, ka uzņēmumam ir PEFC (pasaulē vadošā mežu sertifikācijas organizācija) piešķirtā meža apsaimniekošanas sertifikācija. Tā paredz “mežizstrādes procesu veikt meža platībās, kurās netiek pārkāptas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās cilvēku tiesības” un “neveikt mežizstrādi aizsargājamās meža platībās, kurās meža apsaimniekošanas aktivitāšu rezultātā var tikt apdraudētas aizsargājamās dabas vērtības”. “Saimnieciskā darbība Beiriņu silā ir tieši pretrunā ar šiem sertifikāta punktiem, jo tas, ka plānotie darbi ietekmēs medņa dzīvotni, ir skaidrs. Arī tuvējās apkaimes iedzīvotāju miers un tiesības uz dzīvi bioloģiski daudzveidīgā, tīrā vidē netiek ņemtas vērā,” uzsver H.Pugača.

Ir vajadzīgie saskaņojumi, medņi nebūšot traucēti
Nekādi būvdarbi nenotiks medņu mikroliegumā, kas atrodas “Ogotāju ceļa” veidojamajā meža masīvā - “Dzirkstelei” apgalvo akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Kaspars Spirks. Viņš arī skaidro, ka meža ceļa izveide plānota tāpēc, lai šim masīvam tiktu nodrošināta tiesiska piekļuve. Gatavojot tehnisko projektu “Ogotāju ceļa” izveidei, kā norāda K.Spirks, ir saņemts sugu un biotopu eksperta atzinums attiecībā par ietekmi uz medņu mikroliegumu. Saņemti arī tehniskie noteikumi no Madonas reģionālās vides pārvaldes. Par to, kas jau šobrīd notiek plānotajā ceļa būvniecības vietā, viņš stāsta: “Sākumā ir jāatbrīvo ceļa trase. Pašlaik notiek šīs te ceļa trases apauguma novākšana. Mums ir noslēgts servitūta līgums ar pierobežnieku par to, ka iedzīvotājam nav iebildumu sadarboties ceļa būvniecības sakarā. Darbi, ko veicām līdz šim, notika privātīpašnieka teritorijā,” viņš stāsta. Reāli “Ogotāju ceļa” klātnes būvdarbi notikšot tikai nākamgad.
K.Spirks norāda, ka minētajā teritorijā nav pieļaujami darbi laikā no 1.marta līdz 31.augustam. “To mēs ņemam vērā. Mums ir pieredze, kā nodrošināt, lai netiktu traucēts medņu riests. Apsaimniekošanas darbi ir veicami tikai laikā no 1.septembra līdz 1.martam. Tāpēc dotajā brīdī tur mēs darbojamies,” viņš skaidro. Svarīgi esot saprast, ka “Latvijas valsts meži” respektējot gan dabas aizsardzību, gan sociālos jautājums, gan ekonomiskās intereses.
Veidojamā “Ogotāju ceļa” teritorijā apauguma novāršanu pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pasūtījuma veic SIA “R grupa”, bet “Ogotāju ceļa” būvnieks vēl tiks noskaidrots izsludinātā publiskā iepirkuma izvērtēšanā.

Runa visdrīzāk ir parcilvēcisko faktoru
Ornitologs Elvis Kantāns no Litenes “Dzirkstelei” saka, ka sociālajs tīklos ir pamanījis satraukumu par medņu populācijas tālāko likteni Beiriņu silā esošajā mikroliegumā sakarā ar “Ogotāju ceļa” izveidi. “Tur jau, protams, papīri noteikti ir kārtībā, jo akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir nopietns uzņēmums. Pa mikroliegumu “Ogotāju ceļš” nevedīs. Viss atbilst likumam,” viņš dalās pārdomās. E.Kantāns uzskata, ka drīzāk te ir runa par tuvējo iedzīvotāju noskaņojumu, jo viņiem ir tiesības uz savu skatījumu par to, kas ir vai nav labi. Ornitologs atzīst, ka mednis Latvijā ir putns, kura izplatība iet uz leju. Samazinājums nav ļoti redzams un jūtams, tomēr ir. Tāpēc E.Kantāns pozitīvi vērtē akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pretimnākšanu mikroliegumu veidošanā. Tas liecina, ka uzņēmums nedomā tikai par ekonomiskajiem rādītājiem un peļņas gūšanu. Ievērojot visas prasības “Ogotāju ceļa” izveidē un izmantošanā, medņu dzīve Beiriņu silā netiks traucēta – tic E.Kantāns. Līdzīgu viedokli “Dzirkstelei” pauž ornitologs Gaidis Grandāns no Druvienas. Viņš saka: “Mednis, protams, ir īpaši aizsargājama suga Latvijā un Eiropā. Mednis ir arī viena no sugām, kuru dzīvotnēs ir izveidoti mikroliegumi. Bufersona - līdz 500 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) ap medņu riesta centru. Tā ka medņu populācija, kopumā ņemot, ir samērā labi aizsargāta, jo absolūti lielākā daļa šo putnu ligzdo valsts mežos.” G.Grandāns akcentē, ka “Latvijas valsts meži” veic arī medņu riesta vietu kopšanu, ja nepieciešams. “Ne vienmēr dabai ir labi, ja tur nekas netiek darīts. Medņa situācijā neder aizaudzis pamežs, kurā putni vairs neredz cits citu. Tāpēc jāveic izciršana. Turklāt Gulbenes novadā medņa riesta vietu ir ļoti daudz. Runājot par “Ogotāju ceļa” izveidi, G.Grandāns saka: “Celt paniku nevajag.” Tajā pašā laikā esot skaidrs – ja tiek būvēts ceļš, uzņēmumam ir saimnieciskas intereses. Taču tas neesot pretrunā ar dabas aizsardzību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valsts uzņēmums skaidro savu rīcību

Kategorijas