Lauksaimnieki iepazīst kaimiņu novadus

2010. gada 5. augusts 11:13

2103

Pieredzes apmaiņas braucieni ir ļoti pieprasīti
Jūlijā 50 cilvēki no dažādām Gulbenes novada lauku saimniecībām devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Burtnieku, Rūjienas un Mazsalacas novada saimniecībām. Braucienu organizēja Gulbenes lauksaimnieku biedrība, iesaistoties Valsts Lauku tīkla pasākumu kompleksā.

"Brauciena mērķis bija gūt jaunas idejas netradicionālai saimniekošanai laukos. Interesentiem bija iespēja iepazīties ar dažādām saimniecībām," stāsta Gulbenes Lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne. Eksotiski putni, dzīvnieki un dārzs

Brauciena dalībniekus savā zemnieku saimniecībā "Vildēni" laipni sagaidīja Aivars Pabriks, kurš dalījās pieredzē, kā pašu vaļasprieks kļuvis par tūrisma apskates objektu, kā dažādas eksotisko putnu un dzīvnieku sugas vilināt vilina ļaudis iegriezties "Vildēnos", kas atrodas ceļa malā. Stāstot par savu pieredzi strausu audzēšanā, A.Pabriks atzina, ka šī putna gaļas pārdošana Latvijā nav guvusi cerēto atsaucību. Diskusijās par lauku tūrisma iespējām un attīstību Latvijā "Vildēnu" saimnieks izteicās pozitīvi, tikai esot nepieciešama vēlme strādāt un radoša pieeja. "Diemžēl tūrismam Latvijā ir tikai sezonāla nozīme," saka A.Pabriks.

"Tālāk mūsu ceļš veda uz Burtniekiem, kur atrodas Zentas Skrastiņas daudzu gadu garumā veidotais daiļdārzs. Ikvienu pārsteidza augu dažādība un krāšņums. Par katru no tiem saimniece stāstīja ar mīlestību, apliecinot arī plašas zināšanas. Mūs pārsteidza viņas ārkārtīgi lielā pieredze. Ekskursijas dalībnieki pēc daiļdārza apmeklējuma atzina, ka ir ieguvuši interesantu pieredzi, kā jāierīko stādījumi, kā jāizvēlas vieta augiem, kā tie kopjami," stāsta M.Motivāne.

Šinšillas un aitu vilna

Tomsonu ģimenes uzņēmuma nosaukums SIA "Rūjienas šinšillas" norāda, ka saimnieki nodarbojas ar netradicionālo dzīvnieku audzēšanu. Šos kažokzvērus Latvijā audzē nesen, lai gan to kažoku vērtīgās īpašības ir zināmas jau gadsimtiem ilgi un izstrādājumi no šinšillu ādām vienmēr ir bijuši augsto aprindu cilvēku iecienīts apģērbs. Brauciena dalībniekus saimnieki labprāt iepazīstināja ar šinšillu audzēšanas īpatnībām, kā arī ar ieguvumiem, zaudējumiem un iespējām pārdot šinšillu ādas. Tika uzsvērts, ka veiksmīgas saimniekošanas galvenais nosacījums ir un paliek produkcijas kvalitāte, bet, lai to sasniegtu, nepieciešamas zināšanas, darbs un nauda.

"Ķoņu dzirnavās, kas celtas pirms 180 gadiem un atrodas 7 kilometrus no Rūjienas un 5 kilometrus no Igaunijas robežas Rūjas upes krastā, vērojām, kā tiek sagatavota neapstrādāta aitu vilna, kā top dzija, adītas zeķes un darinātas vilnas segas. Dzirnavās vēl aizvien maļ miltus un cep maizi pēc sentēvu metodēm, bet izmantojot modernu tehnoloģiju palīdzību. Amatniecība šeit iet roku rokā ar tūrismu, tādējādi nodrošinot saimnieku izdzīvošanas iespējas," stāsta M.Motivāne.

Ķoņu dzirnavas ir lielisks piemērs tam, kā iespējams saimniekot, liekot lietā radošu pieeju, izmantojot alternatīvu enerģiju, rakstot projektus, domājot, kā pašiem ražot produkciju ar pievienoto vērtību.

Vīngliemežu aploks

Ekskursijas izskaņā piedāvāta iespēja iepazīties ar Mazsalacas novada zemnieku saimniecību "Dzintari", kur audzē vīngliemežus.

"Saimnieks izrādīja vīngliemežu aploku un pastāstīja par viņu dzīvesveidu, barības bāzi un audzēšanas īpatnībām. Tika atklāti šā biznesa plusi un mīnusi, tādējādi liekot aizdomāties par popularitāti izpelnījušos vīngliemežu audzēšanu Latvijā," stāsta M.Motivāne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lauksaimnieki iepazīst kaimiņu novadus

Kategorijas