Nedēļa vēsturē

2018. gada 11. decembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz decembri pilnīgi citā laikmetā.

1768. gada 6. decembrī Edinburgā iznāca “Encyclopedia Britannica” pirmā burtnīca. Britānijas enciklopēdija jeb “Pēc jauna plāna sastādīta mākslu un zinātņu vārdnīca” iznāca gandrīz katru nedēļu atsevišķu brošūru veidā (tās saturēja plašas esejas par dažādiem tematiem) līdz 1771. gadam. Nekad neeksistējušās Skotu džentlmeņu biedrības vārdā iespieda pavisam 100 šādu burtnīcu: 2400 lappuses teksta, 160 ilustrācijas. Sakārtotas pēc tēmām alfabēta secībā, tās vēlāk apkopoja solīdā triju sējumu izdevumā, kuru, par spīti augstajai cenai – 12 sterliņu mārciņas –, bez aizķeršanās izpārdeva to laiku Anglijai solīdā trīs tūkstošu eksemplāru lielā tirāžā. Projekta ideja piederēja grāmatu tirgotājam Kolinam Makfarkaram un gravierim Endrjū Bellam, kuri bija iecerējuši “Britāniku” kā pretsvaru “nepieļaujami brīvdomīgajai” franču apgaismotāju Dalambēra un Didro “Enciklopēdijai”. Divarpus gadsimtu laikā izdevums nepārtraukti papildinājās.
Sākot ar 1901. gadu, finansiālu apsvērumu dēļ enciklopēdiju izdod ASV. 1926. gadā iznāca 13. izdevums, starp kura autoriem bija arī Alberts Einšteins un viens no boļševiku oktobra bruņotā apvērsuma organizatoriem Ļevs Trockis, kurš par 106 dolāru honorāru uzrakstīja sadaļu par Ļeņinu.
Tagad “Britānikas” 32 sējumos apkopotas 32 640 lapaspuses.

1769. gada 7. decembrī cariene Katrīna II nodibināja “Svētā lielmocekļa un uzvaras nesēja Georgija kara ordeni”. Tam bija četras pakāpes, un to piešķīra par kaujas laukā parādīto varonību. Šajā datumā Krievu pareizticīgā baznīca atzīmē “Georgija brīnumaino uzvaru pār pūķi”. Imperatore publicēja ukazu par ordeņa dibināšanu un pie reizes sev piešķīra pašu pirmo augstākās pakāpes ordeni. Līdz oktobra apvērsumam augstākās pakāpes ordeni piešķīra 25 reizes, galvenokārt Krievijas sabiedroto cīņā pret Napoleonu valstu vadītājiem un viņu armiju virspavēlniekiem. Zemāko pakāpju ordeņi bija krusta veidā (“Jura krusti”).
Padomju vara cariskās Krievijas apbalvojumus likvidēja, bet, kad armijā tika veidotas gvardes vienības, to atšķirības zīmes lentei bija tāds pats krāsu sakārtojums kā “Georgijam” – melnas un oranžas svītras. Ordeni kā Krievijas Federācijas augstāko militāro apbalvojumu atjaunoja 2000. gadā ar prezidenta Vladimira Putina dekrētu. Mūsdienās oranži melno krāsu salikumu krievi nereti uzskata par savas nacionālās identitātes simbolu.
1990. gada 9. decembrī pirmajās vēlēšanās pēc komunistiskās iekārtas sabrukuma Polijā otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā, iegūstot apmēram 75 procentus vēlētāju balsu, uzvaru guva 47 gadus vecais Lehs Valensa. Jaunais Polijas prezidents bija dzimis zemnieku ģimenē, strādājis par elektriķi Gdaņskas Ļeņina vārdā nosauktajā kuģu būves rūpnīcā. Jau 1981. gadā viņš vadīja pirmo Austrumeiropā antikomunistisko Polijas arodbiedrību “Solidaritāte” (“Solidarność”), pēc diviem gadiem kļuva par Nobela miera prēmijas laureātu.
Savas prezidentūras laikā L.Valensa tomēr nespēja parādīt pietiekami augstu valsts vadīšanai nepieciešamo kompetenci un kādreizējo popularitāti zaudēja. 1995. gada kārtējās prezidenta vēlēšanās viņš zaudēja 51,7 procentus vēlētāju balsu ieguvušajam sociālistam, pagātnē redzamam komjaunatnes un komunistiskās partijas funkcionāram Aleksandram Kvasņevskim.

2017. gada 10. decembrī visai neaptēstu laupītāju banda kādā Anglijas ciemā ar automašīnu ietriecās 500 gadu senā mājā, kas bija pārveidota par pārtikas veikaliņu, cerot no tā nolaupīt bankomātu. Tas viņiem neizdevās, toties noziegums palīdzēja arheologiem atrast kaut ko krietni vien vērtīgāku. Kā rakstīts Kolčesteras Arheoloģiskā fonda paziņojumā, vietējo arheologu grupa izrakumus 1520. gadā celtajā mājā sāka, cerot palīdzēt nostiprināt pamatīgi iedragātos ēkas pamatus. Vēsturnieki zināja, ka ēkā, iespējams, dzīvojusi bagātu tirgotāju ģimene. Izrakumos uzgāja sena pavarda vietu, kā arī iekšējo lieveni, ko datēja ar 14. gadsimtu, tātad vēl pirms pašas ēkas celtniecības. Atrada arī vairākus artefaktus no Tjūdoru dinastijas laikiem (1485–1603), piemēram, zem mājas sākotnējās ieejas apraktu katla statīvu, iespējams, lai atbaidītu ļaunos garus.

1688. gada 11. decembrī gāztais Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis Jēkabs (Džeimss) II Stjuarts bēga uz Franciju.
Karaļa mūžā bija gan kāpumi, gan kritumi. Kā karaļa dēls viņš sešu gadu vecumā kļuva par Jorkas hercogu. Pilsoņu kara laikā viņa tēvu gāza no troņa, Jēkabu ar brāļiem ieslodzīja. Pēc Stjuartu atgriešanās tronī viņš vēl saņēma Skotijas Olbanas grāfa titulu, komandēja Anglijas karaspēku un floti, vairākās jūras kaujās sakāva savu galveno konkurentu jūrā – Holandi. Viņam par godu Jaunajā pasaulē holandiešiem atņemtā Jaunās Amsterdamas kolonija tika pārdēvēta par Jauno Jorku – Ņujorku. Kara flotē Džeimss II ieviesa savu izgudrojumu – signalizēšanu ar karodziņiem. Bija divas reizes precējies, 15 likumīgi un septiņi atzīti ārlaulības bērni.
Bēgot neveiksmīgais karalis Temzā iemeta lielo Anglijas valsts zīmogu, lai neviens to nevarētu iegūt un likumīgi sēsties tronī. Pilnīgi neticami zīmogs nonāca zvejnieka tīklos, to izvilka no upes un nodeva Orānijas Vilhelmam, kurš sāka valdīt Anglijā kā karalis Vilhelms III. Gāztais karalis mēģināja atgūt titulu ar militāra spēku, bet tika sakauts un pēc 13 gadiem Parīzē mira.

1703. gada 8. decembrī starp pulksten 23 un pusnakti dienvidrietumu Anglijai uzbruka tā sauktā Lielā vētra – pati spēcīgāka Britānijas vēsturē. Rimties tā sāka tikai rīta pusē ap pulksten 7. Bojā gāja trešā daļa karalistes tirdzniecības kuģu, pilnīgi tika sagrauta Edistonas bāka 14 kilometru attālumā no Kornvolas piekrastes. Vētras epicentrs virzījās uz austrumiem ar 70 kilometru stundā ātrumu.
Vispamatīgāk šo dabas katastrofu savā pirmajā grāmatā “Vētra” (izdota 1704. gadā) aprakstīja nākamais “Robinsona Krūzo” autors Daniels Defo, turklāt izmantojot pilnīgi novatorisku paņēmienu. Literāts avīzēs publicēja aicinājumu aculieciniekiem paziņot viņam visu zināmo un novēroto par drausmīgo viesuļvētru. Noskaidrojās, ka par tās upuriem kļuvuši ap 8000 cilvēku, ar saknēm izrauti tūkstošiem koku, sagrautas tūkstošiem māju. Tā Britānijā dzima dokumentālās reportāžas žanrs.

1901. gada 12.decembrī itāļu inženieris Guljelmo Markoni pirmo reizi vēsturē realizēja radiosakarus pāri Atlantijas okeānam starp Eiropu un Ameriku. G.Markoni būtu grūti nosaukt par zinātnieku, taču viņš brīnišķīgi prata attīstīt citu idejas, tās īstenot praktiski. Izmantojot Heinriha Herca atklātos elektromagnētiskos viļņus, viņš tos sāka izmantot informācijas pārraidei. 1895. gadā konstruēja izstarojošo un uztverošo ierīci un pārraidīja signālu divu kilometru attālumā, bet 1899. gadā – no Anglijas uz Franciju.
1901.gadā, atrodoties Sentdžonsas pilsētā Ņūfaundlendas salā pie Amerikas krastiem, G.Markoni uztvēra signālu, kas bija raidīts no Poldju pilsētiņas Kornvolas pussalā Lielbritānijā, – trīs īsus impulsus, Morzes ābeces burtu “S”. Uztvērēja antena bija uzstādīta 150 metru augsta pakalna virsotnē. Signāls pienāca, neņemot vērā milzīgo attālumu un Zemes virsmas izliekumu. Tas, ka radio spēja bez kādiem vadiem nodot informāciju 3500 kilometru attālumā, liecināja, ka komunikāciju pasaulē notikusi revolūcija.
1909. gadā G.Markoni saņēma Nobela prēmiju fizikā par pētījumiem bezdrāts telegrāfa (radio) attīstībā.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas