Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz veciem lauriem nesēž

Inita Savicka

2018. gada 14. decembris 00:00

5256
Uz veciem lauriem nesēž

Ir arī tādi, kas nav mainījuši attieksmi, kāda bija deviņdesmitajos gados. “Laiki mainās, un klienti arī. Metodēm, kā runāt ar klientu, kā risināt konfliktsituācijas, ir jābūt pielaidīgākām. Arī mums paretam, bet rodas mazas strīdus situācijas. Tajā brīdī jācenšas tā, lai abas puses ir apmierinātas. Mums gan nav bijuši lieli bojājumi. Bet, piemēram, kāzās, kur daudz viesu, kāds kaut ko nozog, kāds salauž, bet jaunais pāris ne pie kā jau nav vainīgs, tomēr tas ir uz viņu pleciem. Cenšamies mierīgā ceļā to atrisināt. Šajā biznesā vissvarīgākais ir klients. Par nozagtiem dvieļiem vairs nepārdzīvojam. Tagad to uztveram kā šī biznesa pašsaprotamu lietu. Likt kameras visās vietās? Tas nav vajadzīgs, ar to jārēķinās, ka tas tā ir, bija un būs,” saka Guntis Miķelsons un piebilst, ka Gulbenes novadā atpūtas vietu ir pietiekami daudz un izvēle klientiem ir pietiekami liela. To pietrūkst lielajos pasākumos, proti, kad ir rallijs “Sarma” vai “Alūksne”, kad ir futbola vai basketbola turnīri.

Apkārtējo skepse  nesagrāva
“Dīķsalās” G.Miķelsons saimnieko jau 12 gadus. “Sākumā daži ģimenes locekļi un paziņas noraka tūrisma biznesu un dažas no manām idejām. Bija cilvēki, kas pateica, ka būs bankrots un nekas labs nebūs. Latviešiem tas, starp citu, ir raksturīgs. Bet mani tas nesagrāva. Apdedzināsies vienu, otru, trešo reizi, bet kaut kad jau sanāks. Tūrisms ir pozitīva lieta, jo cilvēki brauc atpūsties. Un atpūta ir svētki. Ballītes bija un būs. Varbūt krīzes gados tās nebūs tik vērienīgas, bet bez svētkiem nevar dzīvot. Zelta frāze - svētku nekad nevar būt par daudz,” saka G.Miķelsons.
“Dīķsalu” stāsts aizsākās 2006.gadā, kad tika nolemts šajā vietā uzcelt pirtiņu, kur atpūsties ģimenei un draugiem, taču pirts iznākusi diezgan liela un tās celtniecībā ieguldīts daudz līdzekļu, tādēļ nolemts vismaz daļu naudas mēģināt atpelnīt, šo vietu pārveidojot par viesu namu un piedāvājot iespēju šeit atpūsties ikvienam. “12 gadu laikā mēs nevienu nedēļu neesam apstājušies, lai attīstītos, remontētu, uzlabotu. Visus 12 gadus nav bijusi neviena nedēļa, kad nebūtu kaut kas darīts. Vasarās - vairāk un lielākos apjomos, bet arī ziemā visu laiku ir rosība,” stāsta G.Miķelsons.

Dizainu un interjera elementus veido pats
Viņš neslēpj, ka “Dīķsalās” pietiek neizdarītu lietu, bet pēdējos divos gados tas saistās ar liela projekta realizāciju - paplašināti esošie zivju dīķi, sasniedzot kopējo dīķu platību gandrīz trīs hektāri. Projekta gaitā tika izrakts dīķis ar aptuveno platību divi hektāri. Jaunajos dīķos mākslīgi tika izveidotas piecas salas. Uz četrām no šīm salām tika uzbūvētas mājiņas.
Doma par šādiem namiņiem uz saliņām G.Miķelsonam briedusi jau sen. Viņš stāsta, ka sākumā bija doma būvēt šādus namiņus pazemē ar ūdeņiem un kalniem, bet šādas idejas realizācija izrādījusies pārāk sarežģīta, tāpēc tā pārstrādāta. “Daudz kur ir namiņi, bet mēs vēlējāmies kaut ko citādāku, lai tie ir īpaši, tāpēc izveidojām salas un būvējām tos uz salām. Desmit gadus strādājot, sapratām, ko visvairāk pieprasa klients. Uz šejieni brauc atpūsties ģimenes, tādēļ šie namiņi ir zelta vidusceļš četriem cilvēkiem, jo tie ir četrvietīgi. Vasarā mēs varētu vēl 20 šādus namiņus izīrēt. Pieprasījums tiem ir ļoti liels,” stāsta G.Miķelsons, kurš dizainu atpūtas namiņiem ir veidojis pats. Arī daudz kas no interjera elementiem, kas darināti no koka, ir viņa paša roku darbs. G.Miķelsons ir ieguvis maģistra grādu ekonomikā, bet pirms tam apguvis galdnieka arodu. “Man pat patīk strādāt ar koku. Izslēdz datoru, televizoru. Zāģis rokās, un aiziet!” saka uzņēmējs.
Viņš stāsta, ka būvniecības gaitā saskāries ar dažādiem šķēršļiem. 2017.gada ziema ilgi neatkāpās, pēc rakšanas darbiem tikai maijā varēja nolīdzināt zemi. Savukārt 2017.gada rudenī bija milzīgas lietavas, kas radīja apgrūtinājumus veikt infrastruktūras izbūves darbus. Tā kā ēkas atrodas uz salām, tieši infrastruktūras - visu komunikāciju - izbūve līdz ēkām bija īpaši sarežģīta.
Bet tas vēl nav viss. Tā kā būvniecība kļuvusi tik smaga no valsts aparāta puses, milzīga birokrātija, pārbaudes cita pēc citas, tad pagaidām uz lielajām būvniecības lietām “Dīķsalās” iestāsies pauze, lai gan ideju nākotnei G.Miķelsonam netrūkst.
“Nākamais, visticamāk, būs atpūtas gads. Sakārtosim infrastruktūru. Bet kaut kādu projektu gan jau rakstīsim un mēģināsim realizēt arī turpmāk. Ideju ir daudz, bet ļoti negribas atklāties niansēs. Ir plāni gan teritorijas attīstības ziņā, gan aktivitāšu paplašināšanā, jo kopumā te ir aptuveni 40 hektāri teritorijas,” stāsta G.Miķelsons un piebilst, ka pēdējos divos gados “Dīķsalās” ieguldīti aptuveni 150 000 eiro. 63 000 eiro ir bijis Eiropas atbalsts, ko guvis, startējot “Satekas” projektā. “Visu, ko nopelnām, te arī ieguldām,” saka G.Miķelsons.
“Dīķsalās” tiek nodrošināts darbs trim vietējiem novada iedzīvotājiem, nākamgad būs nepieciešams vēl viens darbinieks.

Vismazāk vietējo
“Dīķsalu” saimniekam ikdienas dzīve jau kopš 16 gadu vecuma norit Rīgā. Uz šejieni viņš brauc nedēļas nogalēs. “Kāpēc es varēju attīstītie šeit? Tāpēc, ka man ir uzņēmumi Rīgā. Ja es dzīvotu un pelnītu šeit tikai ar tūrismu, es nevarētu tā attīstīties. Tagad gan jau ir sasniegts tāds līmenis, ka esam lieli un varētu. Bet tas starts, kad bija tikai pirts māja, kuru izīrējām, un mēnesī apgrozījums bija 500 eiro, tad kāda attīstība var būt!” saka G.Miķelsons.
Pēdējo gadu laikā “Dīķsalās” apgrozās aptuveni 6000 klientu. No tiem aptuveni 20 procenti ir vietējie, 30 procenti – no kaimiņu novadiem, pārējie – no tālajiem novadiem un arī ārzemnieki. Katru gadu “Dīķsalās” kāzas svin 15 pāri. “Kāzinieki dzīvo ārzemēs, bet kāzas svin šeit. Puse ir no ārzemēm. Pēdējie divi gadi bijuši labvēlīgi tādā ziņā, ka Gulbenē notiek būvdarbi, tāpēc te dzīvo strādnieki. Viņi aizpilda darbdienas,” stāsta G.Miķelsons.
Viņš priecājas, ka “Dīķsalas” atrodas labā vietā, kaut gan sākumā domājuši, ka tas būs mīnuss, esot nost no visiem. Taču tagad pārliecinājušies, ka tas tomēr ir pluss, jo cilvēkiem patīk būt prom no visa un vienkārši baudīt atpūtu brīvā dabā.
Vaicājot par konkurenci Gulbenes novadā, G.Miķelsons uzskata, ka tā mūsu novadā nav liela, bet tajā pašā laikā atzīst, ka katrs konkurents arī ir konkurents. “Konkurence ir veselīga, jo tikai tāpēc notiek attīstība,” uzsver G.Miķelsons.