Dejo ar attieksmi

2018. gada 28. decembris 00:00

400

20 dejas trīs stundu garajā koncertā ar attieksmi izdejoja “Zelta Rūsiņš”, uz skatuves bija sapulcināti gan esošie, gan bijušie dejotāji, no sirds publikai dejoja 31 “Zelta Rūsiņa” dalībnieks. Bija tādi rekordisti, kas koncertā izdejoja pat 18 dejas.
Koncertu kuplināja arī viesi - vidējās paaudzes deju kopa “Apinītis”, kā arī mūsu novadnieks pianists Rihards Plešanovs un “Alūksnes duets”, kā var nosaukt “Zelta Rūsiņa” dejotāja Mārtiņa Bogdanova un Nacionālā teātra aktiera Raimonda Celma muzikālo tandēmu, jo viņus abus vieno dzimtā Alūksne.
Koncertu vadīja Gulbenes Tautas teātra asprātīgākā aktrise un “Zelta Rūsiņa” draugs - Anita Birzniece, kura atklāja “Zelta Rūsiņa” panākumu atslēgu. Un tā ir attieksme pret to, ko dari uz skatuves. “Kas tas ir, kas dzen un liek brīvdienās pulcēties mēģinājumos? Ir taču vēl studijas, darbs, ģimenes. Tā īsti atbildes nav, bet ir kopēja nostādne. Ingars Andževs saka: “Mēs esam draugi, un tā ir kvalitatīva atpūta visiem kopā.” Gundega Ķikuste: “Atbildīgos brīžos atdodam sevi simtprocentīgi.” Iespējams, tieši tādēļ, ka viņi ir ne tikai dejotāji, bet arī draugi, kuri priecājas par kopā būšanu ne tikai mēģinājumos un koncertos, bet arī svinot svētkus, ir tāda attieksme, kas mums, skatītājiem, liek priecāties un būt lepniem, ka “Zelta Rūsiņš” ir mūsējais,” uzsvēra A.Birzniece. Un viņai tikai jāpiekrīt.
“Zelta Rūsiņa” sirds - vadītāja Edīte Ķikuste uzsver, ka desmit gadi deju kolektīvam ir pietiekami ilgs laiks, lai sevi apliecinātu, sasniedzot diezgan augstu līmeni.
“To, ka izdevies kaut ko sasniegt, apliecināja skatītāji, kas aplaudēja pieceļoties. Nav noliedzams, ka esam starp labākajiem deju kolektīviem. Ne velti uz Deju svētku laukuma esam pirmajās rindās, jo B grupas deju kolektīvu skatēs iegūstam augstāko pakāpi. Turklāt ir dejas, par kurām žūrija devusi maksimāli iespējamo vērtējumu. Tāda ir “Cīrulīti, mazputniņi”, “Kungi mani karā sūta”. Kopš kolektīva dzimšanas nemainīga ir dejotāju attieksme, tāpēc koncerta nosaukumā tā ir uzsvērta. Ja dara, tad dara no sirds un līdz galam. Protams, nedaudz mainījies ir dejotāju sastāvs – kāds paiet malā, kāds nāk klāt. Taču, kamēr paliek kodols – kādi pieci dejotāji ir kolektīvā visus šos gadus, attieksme saglabājas tāda pati. Tiesa, deju repertuārs mainās, tas kļūst arvien sarežģītāks. Mūsu repertuārā ir grūti izdejojamas dejas, bet tikai ar tādām var noturēt augstu latiņu. Tomēr sirdij tuvas un mīļas man arvien ir dejas, kas iekļautas klasisko tautas deju repertuārā: “Aiz ezera augsti kalni”, “Pie Daugavas”, kā arī puišu deja “Es izjāju prūšu zemi” un “Kungi mani karā sūta”. Repertuārā arvien paturam kādu no šīm dejām, palaikam atjaunojot tās, kas ļoti patīk gan pašiem, gan skatītājiem. Desmitgades koncertā bija deja “Oga saldā, oga sūrā”, kas tikusi atjaunota jau kādas trīs reizes. Vismaz septiņus gadus esam dejojuši ciklu “No tevis kaut kur tālumā”, kurā iekļautās dejas ir mīļas publikai.”
Kolektīva vadītāja jubilejas reizē bija izvirzījusi arī “Zelta Rūsiņa Lepnumus”. Tie ir jaunie un daudzsološie dejotāji Nadīna Medne un Hārdijs Nogobods, dejotāji ar stāžu Renāte Šķendere, Edmunds Rags, Arta un Artis Luguži, kas “Zelta Rūsiņā” dejo 7, 8 gadus, Dina Markova un Gundega Ķikuste (9 gadus), Gints Grodnis un Ingars Andževs (10 gadus). Par abiem puišiem Edīte teica, ka varbūt ir arī kādu reizi dusmojusies uz viņiem, bet ir bezgala lepna, ka viņai ir tādi dejotāji.
Lai “Zelta Rūsiņš” sasniegtu šādus panākumus, visa pamatā ir smags darbs un ilgas stundas mēģinājumos, bet, kā zināms, gadās, ka no mēģinājumiem sadejojas arī dzīvē. Un “Zelta Rūsiņā” ir jau šādi trīs pāri dzīvē: Artis un Gunta Ivanovi, Arta un Artis Luguži, Māris Avots un Linda Ieleja. Edīte viņiem vēlēja veiksmīgu ceļu draudzībā, mīlestībā un dejošanā.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dejo ar attieksmi

Kategorijas