Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Lauksaimnieki prasa godīgus maksājumus

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2018. gada 28. decembris 15:04

186
Lauksaimnieki prasa godīgus maksājumus

Kad Eiropadomē Briselē pulcējās Eiropas Savienības valstu premjeri, lai kopīgi apspriestu Eiropas Savienības budžeta jautājumus, Baltijas valstu lauksaimnieki piketēja. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus, tāpēc trīs Baltijas valstu, kā arī Čehijas, Polijas un Slovēnijas lauksaimnieki protestē.

“Pamazām jau kaut ko panākt izdodas. Ja arī šoreiz neizdosies, jāsaimnieko mums ir tik un tā. Tiesa, neesam rēķinājuši, cik lieli tiešmaksājumi ir citās valstīs, turklāt ir jāņem vērā vēl citas nianses. Reāli tas neko nemaina, tāpēc nevajag sevi satraukt. Ja tikai čīkstēsim, tad nekā nebūs. Ir jāstrādā!” uzskata Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Augstkalni” saimniece Inese Berga. Tomēr viņa atzīst, ka, protams, ir apsveicami, ja ir cilvēki, kuri protestē, lai panāktu vienlīdzīgākus tiešmaksājumus.

Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem apmēram 68 % no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Sola pielikt 2 %. Tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77 % no vidējā rādītāja, kas tāpat ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” pārvaldnieks Stanislavs Gžibovskis šaubās, vai izdosies būtiski ietekmēt lēmumu par naudas pārdali tiešmaksājumiem, lai mazinātu nevienlīdzību. “Maksājumi nebūs vienlīdzīgi, nav vērts uz to cerēt. Diez vai Eiropadome ieklausīsies apmēram 200 piketētājos. Manuprāt, lielāks svars būtu vairāk piketētājiem. Taču jāņem vērā, ka ne visi var aizbraukt uz Briseli, jo tas brauciens arī maksā apmēram 400 eiro. Ne katrs var ziedot šādu summu un arī savu laiku,” spriež S.Gžibovskis.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka lēmums par Eiropas Savienības budžetu un līdzekļiem lauksaimniecības politikas īstenošanai tiks pieņemts nākamā gada laikā. “Visu šo laiku ir ļoti svarīgi atgādināt, ka vēl aizvien tiešmaksājumi nav pietiekami izlīdzināti. Tāpēc turpināsim prasīt līdzvērtīgus apstākļus kopējā lauksaimniecības produktu tirgū jaunajā kopējā lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021.-2027.gadam,” uzsver M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome jau iepriekš bija informējusi par piketu gan Eiropas Komisiju, gan Eiropas Padomes parlamentu, gan atbildīgos komisārus, gan masu saziņas līdzekļus. “Nosūtītajās vēstulēs atgādinājām par savām prasībām. Žurnālisti atspoguļoja piketu, kas ir svarīgi, lai informācija par piketu izskanētu iespējami plaši. Pie piketētājiem iznāca visu triju Baltijas valstu premjeri,” stāsta M.Dzelzkalēja-Burmistre.

No Latvijas uz Briseli bija devušies tikai 30 piketētāji, taču viņi pārstāvēja visus valsts reģionus. No Lietuvas bija 150, no Igaunijas – 10 piketētāji. Pēcpusdienā viņiem pievienojās čehi, poļi un slovēņi. “Ziemas periodā paredzama tikšanās trīs Baltijas valstu pārstāvjiem, lai izvērtētu piketa norisi un vienotos par nākamo. Līdz nākamā gada rudenim būs vēl vismaz pāris protesta akcijas,” informē M.Dzelzkalēja - Burmistre.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atgādina, ka pārtikas cenas Eiropas Savienībā neatšķiras, tādēļ nevienlīdzīgi maksājumi nodrošina arī nevienlīdzīgu konkurenci par labu vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Nevienlīdzības ietekme ir jūtama pamazām, bet īpaši tā izpaužas krīzes situācijās. Mūsu lauksaimnieki vairāk izjūt lauksaimniecības produkcijas cenu svārstības. Gados, kad nav augstas ražas un labas piena, gaļas iepirkuma cenas, tad jūtams, ka zemniekiem nav drošības spilvena – uzkrājumu. Mazāku tiešmaksājumu dēļ tos nav iespējams izveidot,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa salīdzina, ka Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, kuru lauksaimniekiem apmēram 40 procentus ienākumu veido tiešmaksājumi. Tie ir garantēti neatkarīgi no tā, kāda raža ir izaugusi un kāda ir lopkopības produktu iepirkuma cena. “Latvijā tiešmaksājumi veido tikai kādus “padsmit” procentus ienākumu, tāpēc krīzes situācijās daudz vairāk ir jūtama to ietekme,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Kategorijas

Kategorijas