Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Jauns palīgs ārkārtas situācijās: ko darīt, ja cilvēkam ar cukura diabētu paliek slikti?

Līga Ratniece, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
Veselība

2019. gada 4. janvāris 11:51

208
Jauns palīgs ārkārtas situācijās: ko darīt, ja cilvēkam ar cukura diabētu paliek slikti?

Ir izveidots jauns informatīvais materiāls, kas uzlabos sabiedrības zināšanas par palīdzības sniegšanu cilvēkam ar cukura diabētu akūtās situācijās, kad pašsajūta pasliktinājusies pēkšņas cukura līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās gadījumā. Materiālā apkopotā informācija izklāstīta piecu soļu veidā, un ietver darbības, kas līdzcilvēkiem jāveic, ja diabēta pacientam palicis slikti. Cukura diabēta pacienti ir aicināti palīdzības bukletu izdrukāt un turēt līdzcilvēkiem viegli sasniedzamā vietā.


Jauna materiāla nepieciešamību spilgti apliecina šī gada pavasarī veiktā socioloģiskā aptauja*. Tās rezultāti parāda to, ka 51% aptaujāto nepazītu simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cilvēkam ar cukura diabētu. Vēl sliktākas zināšanas ir gados jauniem cilvēkiem. 57% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem nesaprastu, ka cilvēkam ir slikti, jo pazeminājies cukura līmenis asinīs. 77% cilvēku šajā vecuma grupā nezinātu, kā rīkoties, ja cilvēks ar cukura diabētu zaudē samaņu. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas norāda par saslimšanu ar cukura diabētu un kam būtu jāatrodas pie cukura diabēta pacienta, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.


“Cukura diabēta pacientam ar hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju pirms samaņas zuduma parasti ir virkne simptomu, kas kalpo kā signāls rīcībai. Līdzcilvēkiem ir jābūt zinošiem un vērīgiem, jo pacients šiem simptomiem var nepievērst uzmanību, skaidrot tos ar vispārēju nogurumu. Ar gadiem, attīstoties diabētiskai polineiropātijai, šie simptomi var mazināties. Lai palīdzētu diabēta pacientam pirms viņš nonācis bezsamaņā, nav vajadzīgas īpašas zināšanas medicīnā, tāpēc ir svarīgi, lai ne vien pats cukura diabēta pacients, bet arī apkārt esošie cilvēki varētu sniegt pirmo palīdzību,” šāda materiāla izveides nepieciešamību skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.


Līdzīgās domās par jaunizveidotā materiāla nozīmīgumu ir arī Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endrokrinoloģe Indra Štelmane: “Es domāju, ka cilvēkiem vispār būtu jāzina, kā palīdzēt apkārtējiem ārkārtas situācijās. Šajā ziņā pat nav svarīgi – cilvēkam ir cukura diabēts vai nav. Mums jāzina, kā palīdzēt ikvienam, kam šī palīdzība ir vajadzīga. Taču, ja cilvēkam ar cukura diabētu netiek sniegta pirmā palīdzība pazemināta glikozes līmeņa laikā, viņam var iestāties bezsamaņa, tāpēc šāda informatīvā materiāla izveide ir īpaši svarīga.”


Jaunizveidotais materiāls būs pieejams ikvienam interesentam pdf formātā mājaslapās diabēts.lv un diabētapacientiem.lv. Uz kartiņas atrodama ārstniecības speciālistu izstrādāta pamācība, kā rīkoties, ja cilvēkam ar cukura diabētu palicis slikti.


Lai izglītotu iedzīvotājus par cukura diabēta simptomiem un ārstēšanu, ir izstrādāta mājaslapa diabetapacientiem.lv, kurā apkopota viegli uztverama un pārskatāma informācija, kā arī veidlapas, kas palīdzēs sagatavoties vizītei pie ārsta. Noderīga informācija cilvēkiem ar cukura diabētu un aktualitātes par dažādiem pasākumiem atrodamas arī mājaslapā diabets.lv.


*Aptauja veikta Latvijas Diabēta federācijas un mājaslapas diabetapacientiem.lv izstrādātāju sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.


Kategorijas

Kategorijas