Sapņa piepildījums

2019. gada 8. janvāris 12:22

2072

Sestdien brīnišķīgā ziemas vakarā Litenē notika grāmatas “100 ēdieni Latvijai Litenē” prezentācija. Litenes tautas nama vadītāja Maija Leimane teica, ka ceļš uz šo vakaru bijis caur ērkšķiem, bet nonācis pie skaista iznākuma.
Grāmatā ir apkopotas 100 dažādu ēdienu receptes, kuras dažādos pasākumos visa gada garumā Litenē piedāvājušas: Diāna Skopāne, Ērika Dukure, Ginta Ozoliņa, Iveta Cigle, Dace Dzērve, Laura Rutka, Inta Pužule, Maija Leimane un Astrīda Dzērve.

Vai Litene būs tikai vietvārds?
Grāmatas idejas autore un koordinatore Astrīda uzsvēra, ka viss izdevies, kā bija iecerēts, un galvenais ir tas, ka pēc gadu desmitiem cilvēki redzēs, ka Litenē kaut kas ir bijis, ka šeit ir bijusi ļoti apdzīvota vieta ar kultūras bagātībām. “Kad bija skola, 1.septembrī mums mijās gadskārtas. Atverot skolotāju istabas durvis, mans teiciens bija: atkal viens mūža gads pagājis. Tagad, kad skolas nav, ir jāpiemērojas tam gadu gājienam, kāds jau dzīvē visiem paredzēts. Pirms gada šajā pašā laikā janvāra sākumā visi ļaudis runāja un sāka gatavoties Latvijas lielajai jubilejai. Domāju, ka kaut kas mums arī būtu jādara. Pirms kādiem piecdesmit gadiem, kad es cauri centram gāju vai braucu no rīta uz skolu, rūca traktori, rūca mašīnas, bērnu bija pilns ceļš, cilvēki gāja uz darbu, vārdu sakot, dzīve kūsāt kūsāja. Šodien es varu no mājas līdz skolai aizbraukt un nesatikt nevienu cilvēku, pat neviena mašīna nebrauc, varbūt pāris cilvēki stāv pieturā, pirms deviņiem gaidot Rīgas autobusu. Tas arī ir viss. Un tad es domāju: kā būs pēc gadiem piecdesmit? Varbūt, ka Litene būs tikai vietvārds...” viņa sacīja.
Pagasta pārvaldes vārdā paldies skolotājai Astrīdai teica lietvede Ilze Paidere. Viņa apsveica ar sapņa piepildīšanos, novēlot, lai grāmata nav ceļa nobeigums, bet sākums jauniem sapņiem, mērķiem un izaicinājumiem. Viņa Astrīdai pasniedza Pateicību par latviskās virtuves garšu popularizēšanu Litenes pagasta kultūras pasākumos visa gada garumā. Mīļu apsveikumu bija sagatavojušas mazmeitas Sanija un Paula. Bija gan dzejas lasījumi, gan mūzikas priekšnesumi, gan dejas.
Visas recepšu autores saņēma skaistus izšūtus priekšautus un cepures un, protams, arī grāmatu.
“Ne jau varbūt galvenās šeit ir receptes, lai gan ļoti daudz ko labu arī es iemācījos no meitenēm. Bet galvenais, ka tas viss notika caur pasākumiem, caur kultūras dzīvi, caur kultūrvēsturisko mantojumu. Mēs tiksimies Litenes līču pļavās pēc 100 gadiem...” teica Astrīda.
Maija Leimane piebilda: “Mēs esam tik laimīgas, ka mums ir meitas un ka mums būs meitām gan grāmatas, gan priekšauts. Jau esam sarunājušas, ka šogad Meteņos atkal cepsim pankūkas.”

Daudz gudrību iegūst cita no citas
Arī recepšu autores uzsvēra, ka galvenā šajā grāmatas radīšanas procesā bijusi būšana kopā. Un kāpēc gan receptes turēt pie sevis: lai jau visi gatavo! Daudz gudrību ieguvušas cita no citas. Kaut kas jau bijis aizmirsts, piemēram, padomju laiku saldais - putukrējums ar vafelēm. “Mums jau tikai tā ēdiena daļa. Tie, kas dara, tie dara visu: dejo, spēlē teātri,” saka Maija un piebilst, ka šīs meitenes nekad neatteiks. Litenietes lepojas, ka viņām dzīve ir bagāta, un uzsver, ka ēdiens jau ir otršķirīgs, jo galvenais jau ir cilvēki. Sīki bijis izdomāts, ar ko 11 pasākumos visa gada garumā cienās. Visas kā viens apgalvoja, ka no cilvēkiem saņēmušas tikai pozitīvas atsauksmes. Vienīgais mīnuss tas, ka fotogrāfijas varēja būt kvalitatīvākas, jo bildējušas ar to, kas tajā mirklī bijis pie rokas. Taču, domājot pozitīvi, grāmatā tās nav samākslotas. Astrīda piebilst, ka visgrūtāk gājis ar izdevēju. Grāmata 100 eksemplāros ir iespiesta Lietuvā, jo tur iznācis lētāk. Iespējams, tāpēc iezagušās arī dažas kļūdas.
Grāmatā apkoptas 100 receptes: saldo ēdienu, kūku, silto ēdienu, zupu, pīrāgu, plātsmaižu un kliņģeru, pankūku un salātu receptes. “Tas viss ir izdarāms, jo viss ir izdarīts,” saka Astrīda.
Grāmatas beigās ir arī ģimeņu receptes, piemēram, Ērikas Dukures ģimenē iecienītais ķirbju krēms ar dzērveņu mērci, ko gatavojusi jau viņas vecmāmiņa, kā arī Astrīdas torte, ko viņa vedusi Roberto Meloni, kad viņš koncertējis pavasarī Alūksnē. “Viņš bija ļoti pārsteigts. Viņš pēc tam vienos naktī man atsūtīja bildi un pateicību. Tagad Roberto mani bieži piemin savā kulinārijas raidījumā “La Dolce Vita”. Es vakarā vienmēr paskatos viņa raidījumu. Viņš tāds vienkāršs puisis, kurš ciena ģimeni, mammu,” saka Astrīda.
Lai gan meitenes Astrīdu mīļi dēvē par “kūkotāju”, pašai viņai tomēr vairāk garšo gaļas ēdieni, piemēram, “viltotās irbītes”, pildīta karbonāde. “Mīlu paēst,” smejas Astrīda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sapņa piepildījums

Kategorijas