Baltā strīpiņa

2019. gada 8. janvāris 12:38

Nevar aizmirst, nevar piedot, nevar izskaidrot, nevar saprast. Šie visi vārdi šobrīd no daudzām mutēm tiek attiecināt uz novadniekiem – tā saucamajiem čekas aģentiem, kuru vārdi ir publiskoti un tiek piesaukti no mutes mutē. Man sāp, ja tiek dzēlīgo durstīti tie, kuri “Dzirkstelei” piekrituši pastāstīt, kāpēc viņi ir čekas maisos. Godīgi sakot, liekas, ka vietējā laikraksta nosaukto “aģentu” piesaukšana uz visas padomjlaiku nodevību pilnās vēstures fona, ir, piedodiet, smieklīga. Tik vien ir kā “sasmērējušies” vai tikuši “sasmērēti” ar čekas zīmogu, bet vai tiešām bijuši kaitnieki?! Par šo tēmu sarunā ar “Dzirksteli” čekas maisos joprojām esošais (kaut jau deviņdesmitajos gados tiesā ticis reabilitēts) Nikolajs Brīvība saka – ir sajūta, ka atkal starp savējiem tiem meklēti “tautas ienaidnieki”. Un tas ir Staļina laiku termins, metodes. Staļins mūsos mūžam dzīvs? Ak, šausmas! Visskaļākie nosodītāji un runātāji ir tie, kuri parasti vēlas būt anonīmi un kuri, iespējams, no šīs situācijas “taisa politiku”. Bet ar klusu atvieglojuma sajūtu, nopūtu un lielākoties bez publiskas izpaušanās notiekošo vēro tie, kuri padomju gados ir visvairāk cietuši no represijām, pazemojumiem, vajāšanas. Lai pieminu savas darbabiedrenes mammu, kura pārcietusi nosūtīšanu uz Gulagu (padomju koncentrācijas nometni). Tāpat vēl kādu simtgadnieku – labas paziņas tēti -, kurš arī bijis Gulagā. Nu nav viņos žults. Ir tikai miers, viedums, mīlestība. Un pavisam nesen es pa telefonu laimīgu Jauno gadu vēlēju kādai 90 gadus vecai radiniecei Rīgā – trīs bērnu mammai, trīs mazbērnu vecmāmiņai. Viņa savā dzīvē apprecējās vēlu, kad bija sagaidījusi mājās no Sibīrijas atgriežamies savu mīļoto cilvēku. Vīrs jau pirms vairākiem gadiem atdots mūžībai. Atraitne dzīvo ar atmiņām, ar domām par pēctečiem un par mīļo Latviju. Viņa man teica: “Mūsu karogā ir maza balta strīpiņa. Taču tā ir pati galvenā! Kaut vairāk starp mums, latviešiem, Latvijā dzīvojošajiem, būtu sapratnes, iecietības, saticības un miera! Nemiers posta, miers baro! Cik daudz patiesības ir šajos Kārļa Skalbes reiz sacītajos vārdos.” Laiks iet. Mēs vēl esam šeit. Cienīsim katram doto iespēju veidot savu likteni, kaut reizēm ne tik taisnu, kā gribētos!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Baltā strīpiņa

Kategorijas