Kam pienākas mantojums?

2019. gada 11. janvāris 00:00

“Kam pienākas mantojums, ja mirušais ir bijis precējies, viņam ir bērni, māte un precējies brālis? Testaments un mantojuma līgums dzīves laikā nav uzrakstīts.”

Mantot un atstāt mantojumu var trīs veidos – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.
Likumā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras. Pirmajā šķirā ir mirušā cilvēka bērni un mazbērni, otrajā – vecāki, brāļi un māsas un viņu bērni. Trešās šķiras mantinieki ir pusbrāļi un pusmāsas, bet ceturtās – vecvecāki, brālēni un māsīcas. Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.
Laulātais mantojuma tiesībās ir ārpuskārtas un vienlīdzīgs ar tiešajiem radiniekiem. Tātad šajā gadījumā pusi mantas saņem atraitnis vai atraitne, bet otru pusi – bērni. Mirušā māte un brālis nesaņem mantojumu, jo viņi pēc likuma atrodas “šķiru zemāk”. Turklāt svainība kā radniecība nenoteic tiesības mantot mantu ieprecētā radinieka nāves gadījumā.
Nav izslēgts gadījums, ka laulātais vai bērni no mantojuma atsakās. Tad mantojums vai tā daļa “pārnesas” uz nākamo šķiru.
Ja mirušais dzīves laikā būtu dzīvojis no laulātā šķirti, bet laulība nebūtu oficiāli šķirta, joprojām laulātais skaitās atraitnis un var pretendēt uz mantu. Turklāt, ja mirušais ilgus gadus būtu dzīvojis kopā ar dzīvesbiedru, bet nebūtu oficiāli precējušies, tad otrajai pusei mantojums nepienākas.
Savukārt, ja cilvēks ir miris, bet nav bijis precējies un nav bērnu, arī adoptēto, tad mantojuma tiesības piešķiramas otrās šķiras mantiniekiem – mirušā vecākiem, brāļiem un māsām un viņu bērniem. Zemāko šķiru radinieki nevar dabūt mantojumu, ja uz to piesakās un to ieguvuši augstākās šķiras mantinieki.
Lai nenokavētu mantojuma termiņus, kas var būt dažāda garuma, jādodas pie zvērināta notāra un jāatver mantojuma lieta.
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 tūkstošus mantojuma lietu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kam pienākas mantojums?

Kategorijas