Pašvaldības tirgus paviljons Bērzu ielā var arī netapt

2019. gada 15. janvāris 00:00

1694

Pašvaldības tirgus paviljons Bērzu ielā var arī netapt

Iespējams, ka tiks atcelts 27.decembra Gulbenes novada domes sēdes lēmums par par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz ēkām Gulbenē, Bērzu ielā 17a un 17b, ar kopējo platību 414,6 kvadrātmetri.
Izmantojot savas tiesības, pašvaldībai būtu iespēja ēkas nopirkt par nieka 4000 eiro. Taču izrādās, ka tādējādi tiktu nodarīts pāri vietējai uzņēmējai Renātei Šeflerei, kas jau 26 gadus tirgo apģērbus, apavus un citas rūpniecības preces. R.Šeflere apgalvo - jau ir samaksājusi naudu par minētajām ēkām Bērzu ielā. Ja pašvaldība tagad izmantos savas pirmpirkuma tiesības, R.Šeflere paliek neapskaužamā situācijā. “Es tās ēkas jau esmu nopirkusi,” viņa saka “Dzirkstelei”.

Lūdz deputātus būt iejūtīgiem
3.janvārī R.Šeflere devās uz novada domes deputātu slēgto tikšanos, lai runātu par savu problēmu un lūgtu palīdzību. R.Šeflerei bijis darījums ar pārdošanā esošo ēku sākotnējo īpašnieku – maskavieti. Taču vēlāk izrādījās, ka ēkas nav vis uz viņa vārda, bet ir pārrakstītas uz divām juridiskajām personām, kuras saplūdušas vienā uzņēmumā - SIA “Immo Realty” - pēc pērn 6.novembri notikušās reorganizācijas. Šā uzņēmuma pamatkapitāls saskaņā ar “Lursoft” datiem ir 142 800 eiro. Firma pieder diviem Lielbritānijā un vienam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, bet kā patiesie labuma guvēji ir norādīti 49 gadus vecā Elita Ernestīne Kazaine un 26 gadus vecais Kristians Kazainis.
R.Šeflere risina sarunas, lai jaunie īpašnieki izmainīto situāciju fiksētu zemesgrāmatā un lai pašvaldība ļautu notikt darījumam starp R.Šefleri un SIA “Immo Realty”. Viņas iecere, iegūstot ēkas Bērzu ielā, ir remontēt tās un pārcelties uz turieni ar savu preci. Iespējams, zem viena jumta varētu atrasties vēl citi Gulbenes mazie tirgotāji.

Aicinās nepamest nelaimē gulbenieti
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei” atzīst, ka patiešām varētu tikt pārskatīts jau pieņemtais lēmums par pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz ēkām Bērzu ielā 17a un 17b. “Tur ir dažādas sarežģītības juridiskās nianses saistībā ar īpašniekiem. Gulbeniete, kura vēlējās iegādāties nekustamo īpašumu, lai tur izveidotu tirdzniecības vietu, ir nokļūdījusies saistībā ar dokumentu notariālu nokārtošanu, ar likumu izpratni. Mēs šo jautājumu izrunājām. Pilnīgi iespējams, ka tiks virzīts jautājums, lai tiktu atsauktas pašvaldības pirmpirkuma tiesības uz šo īpašumu. Sieviete, kura ir Gulbenes uzņēmēja, pilsētā strādā jau sen. Mums vajadzētu dot viņai prioritāti,” saka N.Audzišs.
Tajā pašā laikā domes priekšsēdētājs neatmet domu par pašvaldības tirgus paviljona nepieciešamību Gulbenē. “Tas jautājums vienmēr ir bijis aktuāls un līdz galam nav sakārtots. Daudzi zemnieki un arī mājražotāji ir sūdzējušies, ka viņi Gulbenes privātajā tirgū netiek iekšā, jo tur ir ierobežojumi. Stāsta, ka tur esot tirgotāju komanda, bet pārējie nemaz ar līdzīgu produkciju konkurenci nevar sastādīt. Man divi cilvēki lūdza palīdzību un pauda šādu neapmierinātību. Viens no viņiem gribēja tirgot maizi, otrs – žāvētu gaļu. Bet, tā kā līdzīga produkcija privātajā tirgū jau ir, viņiem bijis atteikts,” stāsta N.Audzišs.
Ja tikšot izlemts veidot pašvaldības tirgus paviljonu, būšot rūpīgi jāizvērtē, lai nekādā gadījumā tas neradītu zaudējumus. N.Audzišs pieļauj, ka pašvaldības tirgus paviljona apsaimniekošanā būtu iespējami vairāki varianti: vai nu pašvaldība apsaimnieko, vai nodot šīs tiesības kādai no savām kapitālsabiedrībām, vai arī paraksta vienošanos “ar kādu privāto”.

Pirktspēja Gulbenē nosaka piedāvājumu
“Šī viena vakara tirdziņa ceturtdiena Gulbenē parāda to, ka tikai un vienīgi viena šāda tirgus diena nedēļā Gulbenē ir spējīga sevi attaisnot, jo pirktspēja tiešām ir gaužām bēdīga. To arī tirgotāji paši saka. Un tāpēc arī vakara tirdziņam janvāra pirmajā ceturtdienā bija brīvdiena, jo arī tirgotāji saprot, ka cilvēki uz svētkiem jau ir iztērējuši naudu,” “Dzirkstelei” saka SIA “Kalmes 5” pārstāve Iveta Adamoviča.
Tajā pašā laikā viņa novēl izdošanos, ja tomēr deputāti lems, ka Gulbenē ir jābūt pašvaldības tirgus paviljonam. “Visu cieņu – lai mēģina!” vēl I.Adamoviča. Tomēr viņa mudina ņemt vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju nepietiekamos ienākumus pretstatā augstajām komunālo pakalpojumu maksām, kā arī acīmredzami jūtamo iedzīvotāju skaita sarukumu pilsēta un novadā. I.Adamoviča saka – tādam pašvaldības tirgus paviljonam, kas darbotos ikdienā, viņa rentablu nākotni neredz.
Paviljons nenozīmē tikai telpas tirgum. I.Adamoviča vērš uzmanību, ka jāievēro arī sanitārās prasības un daudz kas cits.
Runājot par SIA “Kalmes 5” tirgu, viņa saka – neviens tirgotājs mērķtiecīgi tīšām projām raidīts netiek. Vietu ir tik, cik ir, un vēl esot jādomā par sortimenta dažādību. Tie arī esot vienīgie argumenti, kuri jāņem vērā. I.Adamoviča norāda, ka tie daži tirgotāji, kuri ikdienā savu produkciju pārdod pie “Betas”, ceturtdienās tirgojas uzņēmuma “Kalmes 5” organizētajā vakara tirdziņā.

Uzziņai
Vai kaimiņiem ir pašvaldības tirgus paviljons?

◆ Alūksnē – nav. “Vieni uzņēmēji Alūksnē organizē tirgu kā tādu, arī lielos mēneša tirgus, vēl citi uzņēmēji - vakara tirdziņu trešdienās. Pašvaldība palīdz ar reklāmu, ja vajag, meklējam telpas vai nodrošinām ielu slēgšanu lielā tirgus dienās. Esam apmierināti, ka pašvaldība vairs ar tirgus organizēšanu nenodarbojas,” “Dzirkstelei” stāsta Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.
◆ Balvos – nav. “Reizi mēnesī (otrajā sestdienā) mums notiek lauku labumu Zaļais tirdziņš pie kultūras nama. Balvos ir privātais tirgus paviljons, kur pašlaik notiek pārmaiņas. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai šī uzņēmējdarbība notiktu un lai pilsētā tomēr būtu tirgus telpās,” “Dzirkstelei” saka Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Imanta Serdāne.
◆ Madonā – nav. “Vienīgais – mēs organizējam reizi mēnesī (otrajā sestdienā) tirgu Madonas centrā, Saieta laukumā. Tā ir ielu tirdzniecība, par ko pašvaldība iekasē maksu,” “Dzirkstelei” saka Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts. Tradicionāli katru gadu Ziemassvētkos Madonas Saieta laukumā vairākas dienas pēc kārtas notiek pašvaldības organizētais Ziemassvētku sajūtu tirdziņš.

Tirgus Gulbenē – šābrīža situācija
◆ Pašvaldība Gulbenē jau vairākus gadus pēc kārtas reizi mēnesī (trešajā sestdienā) organizē Zaļo tirdziņu, kurā pārdot savu produkciju ir aicināti zemnieki, mājražotāji, amatnieki.
◆ Aizvadītajos Ziemassvētkos pirmoreiz vairākas dienas pēc kārtas Gulbenes centrālajā skvērā notika kultūras programma un tirgošanās baltajā teltī, ko organizēja pašvaldība.
◆ Pilsētā ir arī ierādīta vieta uz pašvaldības zemes iepretim veikalam “Beta”, kur izvietotas nojumes un atļauts tirgoties ar pašu audzēto, ražoto, taču tirgošanās ziemā tur nenotiek.
◆ Zem veikala “Beta” ārējās nojumes ikdienā stāv atsevišķi tirgotāji, kuriem šo iespēju dod “Beta”. Tirgotājiem dota iespēja pārdot savu preci arī “Betas” telpās.
◆ Pašvaldība Gulbenē organizēt tirgu ir uzticējusi SIA “Kalmes 5” (dibināta 1996.gadā), kas to dara privātīpašumā Rīgas ielā. Saskaņā ar “Lursoft” datiem firma pieder četriem īpašniekiem, visvairāk - 45 procenti - kapitāldaļu pieder gulbenietei Līgai Adamovčai. SIA “Kalmes 5” privātajā teritorijā Gulbenē vairākas reizes gadā organizē lielo tirgu, kā arī dod iespēju tirgoties ikdienā. Salīdzinoši nesen ieviests jauninājums – lauku labumu vakara tirdziņš ceturtdienās.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldības tirgus paviljons Bērzu ielā var arī netapt

Kategorijas