Konflikta publiskošana – mācība visiem

2019. gada 18. janvāris 00:00

3271

Publiski izskanējušais konflikts starp vietējo deputātu Mārtiņu Bogdanu un aģentūras “Gulbenes novada kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktori Ivetu Kovtuņenko sabiedrībā raisījis diskusiju, izceļot dažādus aspektus. Tomēr ir vajadzīgs skaidrojums, lai nošķirtu privātu konfliktu un izdalītu bažas vai problēmas, kas nodarbina ne tikai šos divus cilvēkus vien. Tāpēc “Dzirkstele” ir aicinājusi uz sarunu novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu.
- Par ko tad īsti ir runa šajā divu valsts amatpersonu darba sarunas audioierakstā? Kas bija noticis?
- Ja tagad jau ar laika distanci paskatāmies uz šo situāciju ar vēsu prātu, tur ir divu cilvēku iekšējais konflikts. Kad šis konflikts ir izveidojies vienam pret otru, tas ir viņu pašu ziņā. No domes priekšsēdētāja skatpunkta raugoties, varu pavisam noteikti uzsvērt – Mārtiņa nostāja nesakrīt ar pašvaldības oficiālo nostāju. Audioieraksts atklāj viņa paša konfliktu. Pašvaldībai tāda konflikta ar Ivetu nav. Nav nekādas vētras, plosīšanās, tiekšanās vai, nedod Dievs, spiediena, lai panāktu Ivetas aiziešanu no amata! Mārtiņš pārkāpa robežu. Iespējams, viņā ir uzslāņojies viedoklis vēl no tā laika, kad strādāja par novada domes priekšsēdētāja vietnieku. Bet tā ir viņa paša izpratne. Nedomāju, ka viņam jelkad ir bijis pamats un tiesības runāt ar Ivetu paša izraudzītajā veidā un teikt tādus skarbus vārdus. Viņš, protams, var uzdot jautājumus, paust domas, neaizskarot personību. Cilvēki ir jāciena! Tas mums ikvienam visu laiku ir jāatceras, lai vai par kādām problēmām mēs savā starpā runātu.
- Mārtiņš bija kaut ko pārpratis, sabiezinājis krāsas? Kaut kādas iekšējās diskusijas domē taču gan jau bija.
- Es nezinu, ar ko viņam ir bijušas diskusijas un kā viņā izveidojies tāds viedoklis, taču es tur neesmu bijis iesaistīts. Tādu viedokli, kādu Mārtiņš pauž audioierakstā, es personīgi iepriekš nebiju nekur dzirdējis. Runājot par Ivetu kā pašvaldības iestādes vadītāju, jāsaka, ka viņa ir spējīga paveikt daudz labu darbu. Taču šajā intensitātē viņa reizēm kaut ko izlaiž no sava redzesloka. Ejot lielās aktivitātēs, tas tā mēdz notikt, un tur ir riska moments.
Mārtiņa konflikts ar Ivetu notika brīdī, kad bija sarunāts – es tikšos ar tūrisma aģentūras vadītāju un mēs izrunāsim darba jautājumus. Taču Iveta saslima. Mana saruna ar viņu nav notikusi joprojām, bet tai būs jānotiek. Vēlējos kopā ar Ivetu izanalizēt 2018.gada pašvaldības budžeta daļu, kas bija atvēlēta tūrismam, lai saprastu, kur mums bija ieņēmumi, kur zaudējumi. Lai varētu izvērtēt, kur esam un kur neesam sasnieguši plānotos rezultātus. Ja kaut kas nav izdevies, jāanalizē iemesli, jo tas nav tikai Ivetas darbs un lēmumi. Tie ir domes deputātu lēmumi un izvēle tērēt budžeta naudu tam vai citam projektam, aktivitātei. Tā būtu bijusi darba saruna, gatavojoties 2019.gada budžeta veidošanai pašvaldībā un plānojot savus mērķus tūrisma nozarē. Nekādi “uzbraucieni” Ivetas adresē no manas puses netika gatavoti. Tas nav manā stilā! Runājot par pašvaldības budžetu, caurskatām visas jomas. Ne jau tikai tūrisma nozari.
- Vai pašvaldības budžetam šogad ir jāsavelk josta?
- Ja tā būtu, tas nozīmētu, ka ir pavisam slikti. Drīzāk runa ir par to, lai mēs izvērtētu tīri cilvēcisku tendenci tērēt aizvien vairāk. Tendence pārtērēt ir vērojama ar katru gadu vairāk! Pašvaldībā ir daudz nozaru, daudz savu iestāžu. Ja katra iestāde šāgada izdevumus plāno palielināt kaut vai par 10 procentiem, tās jau ir ārprātīgas summas! Ir visam jāpieiet ar saimniecisku aci. Ar reālu skatījumu! Paldies novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļai, kuras speciālisti šo skatījumu realizē kā labi ķirurgi. Nogriež kaut kur - tas, protams, sāp, bet pēc tam izrādās, ka vajadzēja nogriezt, ka tas ir pareizi! Mums pašvaldībā naudas plūsma visu laiku ir jāanalizē. Un ir jānosaka savas prioritātes. Un tā ir jābūt visa novada pašvaldības skatījumā. Mums ir jāredz: ja iedzīvotāji vēlas un akceptē, tad ir jēga. Pretējā gadījumā – ne. Tā arī tūrisma nozarē šobrīd skatāmies (bez Ivetas, jo viņa slimo), kur varbūt ir bijuši kādi lieki pārtēriņi.
- Netiek gaidīts, lai tūrisma aģentūras pašreizējā vadītāja pārtrauktu darba attiecības ar pašvaldību?
- Es personīgi audioierakstā pirmoreiz uzzināju, ka kāds vēlas Ivetas aiziešanu no amata un varētu mēģināt aizmuguriski savākt deputātu balsis, lai tas notiktu. Tādu sarunu ar mani nav bijis. Es arī tādu aizmugurisku sarunāšanu neatbalstu. Tas ir nepieņemami. Lai arī konflikts starp Ivetu un Mārtiņu ir ieguvis publisku skanējumu, šī nav nelabojama situācija. Abi šie cilvēki ir izturējuši milzīgu spriedzi, ir izpelnījušies daudz un dažādus komentārus, kurus internetā var izlasīt ikviens. Tā ir bijusi viela pārdomām. Labākais, ko viņi abi varētu tagad darīt, ir izrunāties vēlreiz savā starpā un izlīgt. Gan vienam, gan otram būtu jāatzīst, kur ir pieļāvuši kļūdas, kur ir pārkāptas profesionālās vai cilvēciskās pilnvaras. Domāju, ka viņiem ir vajadzīga savstarpēja piedošana. Pašvaldība arī nevar palikt malā. Gadījums tiks izanalizēts mūsu ētikas komisijā. Ir noteikta diena un stunda, kad gaidām šajā sēdē Mārtiņu. Es arī piedalīšos, jo audioierakstā esmu pieminēts. Iveta ir pateikusi, ka nepiedalīsies sēdē. Ir viņai tādas tiesības. Taču, kad viņa atgriezīsies darbā pēc slimošanas, sarunai vajadzēs notikt. Šis konflikts jebkura gadījumā būtu jānoslēdz ar pozitīvu attieksmi.
- Kāpēc jūsu reakcija nesekoja jau decembrī, kad Iveta jūs informēja par konfliktsituāciju?
- Tajā brīdī to uztvēru kā pārpratumu divu cilvēku starpā, kas norims, kad abi konfliktā iesaistītie būs nomierinājušies. Pats atrados atvaļinājumā. Par notikušo man pavēstīja Iveta. Viņas un Mārtiņa konflikta ierakstu nebiju dzirdējis. Sapratu, ka ir noticis nesmukums - neprasme normāli veidot attiecības. Nepatīkami bija arī uzzināt, ka šo divu cilvēku saruna ir ierakstīta, kas arī ir nepieņemami. Iveta man īsziņās jautāja, vai tiešām Mārtiņš ir gājis runāt ar viņu manā uzdevumā. Atbildēju, ka tās ir muļķības! Mārtiņš torīt, kad vēlāk notika šis konflikts, bija mani informējis, ka ies runāt ar tūrisma aģentūras vadītāju. Es viņam nevarēju to aizliegt darīt.
- Vai ir kādi aspekti, kuru dēļ varam tomēr saskatīt ieguvumus no šā konflikta publiskošanas?
- Dzīvē mums katram ir jājūtas pateicīgam gan par labo, gan par slikto pieredzi. Negribas jau teikt paldies par slikto, bet izpratne nāks ar laiku. Jebkura situācija, arī pati nepatīkamākā, dzīvē tiek dota, lai mēs katrs no tā kaut ko iemācītos, izvērtētu un izdarītu secinājumus, lai mēs mainītos. Attīstība ir iespējama, tikai gūstot pieredzi un diemžēl reizēm arī kļūdoties. Te mēs pārliecināmies, ka darba attiecībās šodien nav pieļaujams mobings, bosings un nekādas citas psiholoģiskā terora metodes. Redzot šīs kļūdas, ikviens gudri var ielūkoties pats sevī, lai izvērtētu, vai reizēm pašam ir gadījies pieļaut kaut ko tamlīdzīgu savā uzvedībā. Nedomāju arī, ka laba metode ir ierakstīt sarunas, cilvēkam to nezinot, lai pēc tam izmantotu to saviem mērķiem. Tie visi ir jautājumi, par kuriem ir jādomā, par kuriem ir jārunā.
- Tomēr daudzi tagad saka, ka novada pašvaldībā atbrīvojas no nevēlamajiem kadriem un ka scenārijs atkārtojas...
- Nē, tā nav sistēma! Par to esmu pārliecināts. Lai arī pats vēl neesmu amatā tik ilgi, lai līdz galam izjustu pašvaldības administrāciju, pašvaldības iestādes kā vienotu veselumu, tomēr situācija man kļūst arvien izgaismotāka. Es vēlos, lai te valdītu normāla darba vide. Varu salīdzināt, kā tas līdz šim man ir bijis uzņēmējdarbībā. Tur vienmēr katru darbinieku vērtē pēc viņa reālā ieguldījuma un atbilstības uzticētajiem pienākumiem. Redzot kāda darbinieka neatbilstību, jānotiek sarunai pēc būtības, kas ir izdevies darbā un kur ir vajadzīgi uzlabojumi. Ja pietrūkst izpratnes vai zināšanu, jārosina izglītoties. Ja progresa nav, pēc kāda laika var nākties atgriezties pie sarunas, tikai jau par vienošanos darba attiecību pārtraukšanai. Tomēr gribu uzsvērt – tas nav Ivetas gadījums! Tāda veida saruna ar viņu no manas puses netika plānota.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konflikta publiskošana – mācība visiem

Kategorijas