Dievnams “karājas” gaisā

2010. gada 1. augusts 12:06

1806

Varbūt tai jākļūst par pašvaldības īpašumu?
Jaungulbenes luterāņu baznīcas jumtam pirms kāda laika lielo vēja brāzmu laikā uzgāzti tuvumā augošā ozola zari. Jaunnedēļas sākumā jumtu no tiem atbrīvos. Par to parūpēsies Jaungulbenes pagasta pārvalde, lai gan baznīca tai nepieder. "Svēts īpašums, bet karājas starp debesīm un zemi," nedaudz jokojot saka Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs.

Sarežģīta vēsture "SIA "RCI - Gulbene" ir apsolījusi pacēlāju, lai mēs tos varētu nozāģēt. Nav citas izvēles, lai gan mēģināju rast iespēju zarus nozāģēt par brīvu. Ceru, ka zari nebūs nodarījuši kaitējumu baznīcas jumtam, jo tad tā salabošanai nāksies ķerties pie pašvaldības līdzekļiem. Arī par pacēlāju maksāsim no pagasta pārvaldes naudas," saka A. Vasiļjevs.

Izrādās, ka baznīcas vēsture ir pietiekami sarežģīta. "Savulaik baznīca atradās uz Jaungulbenes pilij piederošās zemes. Deviņdesmitajos gados, kad sākās zemju privatizācija, zeme, uz kuras atradās dzīvojamā māja un arī baznīca, nonāca Vārdaunes kundzes īpašumā, bet nekas netika dokumentāli nokārtots. Pēc kāda laika kundze pārdeva savu māju bez baznīcas. Dievnams tā arī palika, "karājoties gaisā". Ne luterāņu draudzei bija īpašuma tiesības uz baznīcu, ne pašvaldībai," stāsta Jaungulbenes pagasta pārvaldes sekretāre Velta Āboliņa. Kad vajadzējis pašvaldības teritorijā apzināt brīvās zemes platības, zeme, uz kuras šodien atrodas baznīca, novirzīta kā valstij piederoša.

Notur aizlūgumu

Savulaik Jaungulbenes baznīca varējusi lepoties ar savu draudzi, kas dievkalpojumos pulcējusies reizi mēnesī. Īpaši aktīvs bijis draudzes vecākais Ēvalds Mežulis. Šodien ir tikai neliela lūgšanu grupa "Gados vecajiem draudzes locekļiem vairs nav pa spēkam atnākt uz baznīcu, bet jaunajiem garīgās lietas ne īpaši saista. Savulaik palīdzēju draudzes vecākajai, bet šodien nav ne vecākā, ne draudzes," stāsta jaungulbeniete Valija Upīte.

Arī dievkalpojumi baznīcā gandrīz nenotiekot. To, ka Jaungulbenē ar ticību saistītās tradīcijas neiedzīvojas, apliecina arī V. Āboliņa.

"Iespējams, tāpēc Jaungulbenē arī notiek dažādi traģiski gadījumi, kad cilvēki pakaras, nodzeras, nomirst pusmūžā. Tāpēc es un Margarita Rudjaka, kura ir luterāne, nolēmām, ka ir jānotur aizlūgums par Jaungulbeni un tās ļaudīm, un vērsāmies pie mācītāja. Izvietojām paziņojumus. Uz baznīcu atnāca aptuveni 15 cilvēki. To vadīja Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Māris Sarma," stāsta V. Upīte. Viņa uzskata, ka baznīcai vajadzētu būt luterāņu konfesijas īpašumam.

Uztaisījuši kā konfekti

Jaungulbenes baznīca celta laikā no 1893. līdz 1904.gadam. 1990.gadā dievnams atjaunots un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Septiņus gadus Jaungulbenes luterāņu baznīcas draudzē kalpojis mācītājs Harijs Grigols. 1999.gada pavasarī par draudzes un baznīcai labvēlīgu ziedotāju līdzekļiem iesvētītas logu vitrāžas. Nedaudz vēlāk baznīcas tornī pacelts jauns 210 kilogramu smags bronzas zvans, kas izmaksājis 300 latu. 200 latus sarūpējuši Vācijas pilsētas Zīgenas iedzīvotāji, bet 100 lati ir Jaungulbenes baznīcas draudzes ziedojums. Savulaik ar pašvaldības gādību un līdzekļiem mazā Jaungulbenes baznīca "uztaisīta" kā konfekte, bet tagad dievnams palicis bez saimnieka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dievnams “karājas” gaisā

Kategorijas