Fizisks darbs uz nepilnu slodzi pašvaldībā izplatīts

2019. gada 22. janvāris 00:00

2326

Fizisks darbs uz nepilnu slodzi pašvaldībā izplatīts

Pat apkopējai, kura novada pašvaldības iestādē strādā mazāk par pusslodzi, ikgadējā vērtēšanā ir jāaizpilda pašnovērtējuma anketa. Kādam tas liekas smieklīgi, citam – apgrūtinoši vai pat aizskaroši.
“Esmu 19 gadus nostrādājusi sociālajā darbā. Kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā painteresējos, kāda ir mana uzkrātā vecuma pensija, uzzināju, ka tie ir vien 69 eiro mēnesī,” “Dzirkstelei” stāsta novada iedzīvotāja, kura vēlas būt anonīma.
Šī joma nav vienīgā, kurā pašvaldībā nodarbinātajiem ir nepilna slodze. Tāda ir arī SIA “Gulbenes autobuss” šoferiem.
Tas nav lielais vairākums, tomēr novada pašvaldībā ir tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi - “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika. Šiem darbiniekiem ir jāstrādā mazāk stundu nekā tiem, kam ir pilna slodze. Piemēram, sporta darba organizatori pagastos neviens nestrādājot pilnu slodzi: kāds - pusslodzi, kāds - 0,4 slodzes. “Ja darba apjoms nav tik liels kā pilnai slodzei, ko tad darīt?!” vaicā G.Švika. Viņa norāda, ka nepilno slodžu darbiniekiem ir iespēja pārējā laikā strādāt vēl kaut kur citur un tā nopelnīt papildus.

Pašvērtējumam – 3 veidu anketas
Guna Švika saka – darbinieku vērtēšana, kas ietver arī pašvērtējumu, novadā notiek jau sen. “Līdz šim visi paši sev lika atzīmi, tagad pietiek, ja darbinieks kaut vienu teikumu pats par sevi ieraksta. Tagad neprasām, lai paši sev liktu atzīmi. Prasām, lai katrā anketas ailē ieraksta, ko cilvēks ir gada laikā darījis. Ierakstiem ir jābūt īsiem. Gari “romāni” nav vajadzīgi,” stāsta G.Švika. Viņa akcentē, ka daudziem joprojām esot grūti pieņemt pašnovērtēšanu kā tādu.
Salīdzinot ar valsts iestādēm novada pašvaldībā prasības ikgadējā darbinieku vērtēšanā esot salīdzinoši mazāk komplicētas. Ne tikai Gulbenes novada pašvaldībā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās darbinieku vērtēšana esot obligāta, taču vienotu metožu šajā procesā neesot. “Nekur nav noteikts, ka metodei darbinieku vērtēšanā būtu jābūt vienādai. Īstenībā tas ir slikti. Katra pašvaldība cenšas pati izstrādāt savu metodi,” skaidro G.Švika. Viņa ir lietas kursā, ka atsevišķās pašvaldībās darbinieku pašvērtējuma anketas esot pat garākas nekā Gulbenes novadā.
G.Švika stāsta, ka Gulbenes novada pašvaldībā darbinieku vērtēšanā tiek izmantotas trīs veidu anketas – fiziskā darba veicējiem, intelektuālā darba veicējiem un visiem pārējiem, kā arī vadītājiem, kuriem jāaizpilda visgarākā un vissarežģītākā anketa. Iestāžu vadītāju ikgadējo vērtēšanu veic pašvaldībā izveidotā vērtēšanas komisija, bet visus pārējos vērtē tiešais iestādes vadītājs, kurš veic pārrunas ar katru darbinieku un pēc tam ieliek atzīmi. Parakstās abi divi – gan vērtētājs, gan tas, kurš vērtēts.

Bez piekrišanas nepilnu slodžu nav
Novada deputāts, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” saka: “Nepilnās darba slodzes pašvaldībā – tas īsti labi nav. Un reizēm uz tām nepilnajām slodzēm darbiniekus ir grūti atrast. Bet tā ir tāda specifika. Ja cilvēks tādam darbam piekrīt, tā ir abpusēja vienošanās. Nedrīkst uzspiest - tad tad nav īsti pareizi. Bet, ja cilvēks piekrīt strādāt nepilnu slodzi, tad tas arī notiek. Arī SIA “Gulbenes autobuss” ir nepilnās slodzes. Piemēram, skolēnu autobusam no rīta ir jāizvadā bērni. Šoferis pa dienu nevar savākt tās astoņas darba stundas. Papildu darbu arī nevar strādāt. Ja sāk rakstīt klāt kaut kādus remontus, reāli tas jau ir pierakstījums. Tad ir labāk to autobusu turēt vienā, otrā, trešā pagastā. Tad vismaz šoferis var paspēt pa dienu savus mājas darbus apdarīt, nevis sēž mašīnā un gaida reisu.”
Nepilno darba slodžu situācija pašvaldībā ir pētīta un apzināta jau 2017.gadā, kad valstī bija ieplānotas pārmaiņas saistībā ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tika prognozēts, ka tūlīt jau arī par tiem, kuri strādā nepilnu slodzi, sociālais nodoklis būs jāmaksā pilnā apmērā – kā par pilnu slodzi. Toreiz Gulbenes novada pašvaldība esot iztērējusi diezgan daudz naudas, lai konsultētos ar ekspertiem un domātu, kā rīkoties tālāk. Prognozes nepiepildījās, piesolītā jaunā kārtība valstī spēkā tā arī nestājās, tomēr situācija novada pašvaldībā kļuvusi skaidra.
“Aina izskatījās krietni labāka, nekā varēja sākotnēji šķist. Bija darbinieki, kuri pusslodzi strādā vienā pašvaldības iestādē, bet struktūrvienībā – vēl otru pusslodzi. Tā darbiniekam kopumā iznāca pilna slodze,” “Dzirkstelei” stāsta novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone.
Atklājies, ka 2017.gadā novada pašvaldībā nemaz neesot bijis daudz tādu darbinieku, kuri strādā nepilnu slodzi vai summētajā darba laikā (ar noteiktu stundas tarifa likmi). “No pagastu pārvalžu vadītājiem kā darba devējiem uzzinājām, ka nepilnās slodzes vairāk skāra tieši fiziskā darba veicējus – sētniekus, apkopējus, remontstrādniekus. Pārvalžu vadītāji pamatoja, ka viena liela daļa darbinieku ir ar to mierā, jo pilnu slodzi pat nevarētu strādāt. Daudzi ir nodarbināti paši savā saimniecībā un ir apmierināti ar noteiktu darba dienas ilgumu. Strādāt pilnu slodzi viņi realitātē nav pat ieinteresēti,” skaidro L.Reinsone. Tomēr viņa pieļauj - ja situāciju pašvaldībā analizētu šogad, iespējams, tā būtu jau citāda. “Varbūt kāds tagad vēlētos strādāt vairāk nekā nepilnu slodzi, bet mēs to nespējam nodrošināt,” viņa atzīst.

Deputāti: jārēķinās ar realitāti!
Deputāte Guna Pūcīte saka, ka par šo tēmu pašvaldībā jau ir diskutēts, strādājot tā saucamajai optimizācijas darba grupai, kura izvērtēja darba apjomu pagastu pārvaldēs. Bijusi runa par to, ka labāk lai viens cilvēks strādā pilnu slodzi, nekā trīs cilvēki veic šo darbu, katrs strādājot nepilnu slodzi. “Pašvaldība ir viens no lielākajiem darba devējiem Gulbenes novadā. Šeit tās nepilnās slodzes, kas vēl turklāt mēdz būt mazākas par pusslodzi, es neatbalstu. To es saku kā cilvēks, nevis kā deputāte,” uzsver G.Pūcīte. Viņa uzskata, ka pašvaldībā ir jābūt konkurētspējīgai darba samaksai. Turklāt konkurence uz amatiem pašvaldībā ir. Arī uz apkopēja darba vietu.
Deputāte Ilze Mezīte uzskata - tā ir objektīva realitāte, ka novadā samazinās veicamo darbu apjoms vairākās profesijās. Tāpēc arī loģiski tiek piedāvāts strādāt nepilnu slodzi. “Labāk ir iedot kādam darbu uz pusslodzi, nekā nevienam nedot tādu iespēju. Ja nevajag darbinieku uz pilnu slodzi, tad nevajag! Nav jau cita risinājuma. Un tas nav attiecināms tikai uz apkopēja darbu vien, bet arī uz citiem darbiem,” saka I.Mezīte. Tajā pašā laikā viņa neuzskata, ka nepilnu slodzi strādājošajiem nebūtu vajadzīga ikgadējā vērtēšana. “Katram to vajag! Tas dod iespēju domāt, ko var uzlabot savā darbā. Tas palīdz veidot kritisko domāšanu arī attiecībā uz sevi, nevis tikai pret citiem,” secina I.Mezīte.
Arī deputāts Guntis Princovs domā, ka pašvērtējums katru gadu ir jāveic katram pašvaldībā strādājošajam. Viņš velk paralēles ar savu pedagoga darbu Gulbenes 2.vidusskolā un saka: “Man ir jāredz virzieni, kuros vēl jāpilnveidojas. Jāsaredz, kas vēl jādara, lai to sasniegtu un darbā kļūtu arvien labāks speciālists.” Runājot par nepilnas slodzes darbu, G.Princovs saredz divas iespējas – saglabāt esošo modeli vai atlaist daļu darbinieku un tādējādi visiem nodrošināt pilnas slodzes. “Nepilna slodze ļauj nopelnīt vismaz kaut cik iztikai. Ja šādu nepilno slodžu nebūs, kāds, kas strādās pilnu slodzi, dzīvos ar pilnu vēderu, bet cits vispār paliks bez darba un neēdis,” saka G.Princovs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Fizisks darbs uz nepilnu slodzi pašvaldībā izplatīts

Kategorijas