Pils Karaīmu ielā

Lietuvas pilsēta Traķi ir slavena ar skaisto Traķu salas pili, kas atrodas Galves ezerā.
Pils celtniecību uz lielākās no trim ezera salām 14.gadsimtā sācis Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, kurš tajā pavadījis mūža nogali. Tolaik ezera ūdens līmenis esot bijis divus metrus augstāks un pašreizējās salas vietā bijusi trīs mazu saliņu grupa. Viņa dēls Vītauts Dižais pili nostiprinājis un modernizējis. Pils būvniecība pabeigta 1409.gadā. No 1392. līdz 1430.gadam Traķi bijuši Lietuvas dižkunigaitijas faktiskā galvaspilsēta. 1430.gadā Vītauts Dižais šajā pilī miris.
Iecienīts tūrisma objekts
16.gadsimtā, zaudējot militārās un dzīvojamās funkcijas, pils loma samazinājās. No 17.gadsimta pils pamazām sākusi sabrukt. Tikai 20.gadsimta 30.gados sākās īsti restaurācijas darbi, kas noslēdzās 1961.gadā, bet kopš 1962.gada pilī atrodas vēstures muzejs. Mūsdienās Traķu pils ir atguvusi vēsturisko daiļumu un kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu. Pilī notiek dažādi pasākumi, piemēram, Seno amatu dienas, izstādes, konferences, mūzikas festivāli, izrādes, izglītojošas programmas bērniem un pieaugušajiem, vēstures vakari. Traķu pili apmeklē oficiālas ārvalstu delegācijas. Katru gadu Vītauta nāves dienā – 27. oktobrī - Traķu pilī notiek kunigaiša godināšana vēstures vakaros. Lielajā zālē tiek pieminēts cienījamu vecumu sasniegušais Lietuvas dižkunigaitis, notiek dzīvās mūzikas koncerts.
Arī muzejs Traķu pilī ir diezgan iespaidīgs un mūsdienīgi iekārtots, kāpjot pa šaurām kāpnēm uz augšu un leju, var nokļūt dažādās ekspozīciju zālēs. Visur valda senatnes elpa, bet tajā pašā laikā tas ir interaktīvs un moderns stāsts par vēsturi. Savukārt zālēs var apskatīt dažādu priekšmetu kolekcijas, piemēram, mēbeles, pulksteņus, rotaslietas, ieročus, monētas, traukus un citas lietas. Muzeja fondos kopā esot gandrīz 400 tūkstoši eksponātu.
Traķu pilij apkārt ir ezers, kas vēl vairāk izceļ tās skaistumu. Ezerā var ieraudzīt dažādus peldlīdzekļus un ūdens braucamrīkus. Var doties braucienā ar kādu no tiem un aplūkot pili no ūdens.
Atvedis no Krimas karagājiena
Par karaīmiem ir īpašs stāsts. Interesanti, ka Traķu pils atrodas Karaīmu ielā. Ja godīgi, līdz šim par karaīmiem neko nebiju dzirdējusi. Lietuvas karaīmu reliģiskā kopiena ir viena no deviņām valstī atzītajām tradicionālajām reliģiskajām kopienām. Karaīmu ticība izveidojusies 8.gadsimtā Mezopotāmijā (pašreizējās Irākas teritorijā). Nosaukums radies no vārda “kara”, kas nozīmē “lasīt, studēt Svētos Rakstus”. Karaīmu ticības pamatā ir Vecā Derība bez vēlākiem tās papildinājumiem un komentāriem. Galvenais princips, skaidrojot un saprotot Svētos Rakstus, ir individualitāte, brīvība un neatkarība no autoritātēm.
Vītauts Dižais 1389.gadā esot atvedis 383 karaīmu ģimenes no Krimas karagājiena. Vītautam iepatikusies karaīmu drosme un kaujas prasmes, savukārt karaīmi Vītautu Dižo saukuši par Vatat Bij, kas nozīmē “karalis, kas sagrauj ienaidniekus”. Atvestie karaīmi sargājuši Vītauta rezidenci. Visi, kas gribēja nokļūt Traķu pilī, gāja pa Karaīmu ielu, bet vēlāk – pāri tiltam, tā nodrošinot Vītautam aizsardzību no uzbrucējiem vai ļaundariem.
1967.gadā Traķu vēstures muzejā tika atklāta pirmā karaīmu izstāde. Vēsturiskie karaīmu koka namiņi ir košās krāsās un ar trīs logiem uz ielas pusi. Stāsta, ka viens logs esot paredzēts Dievam, otrs – pašam (dzimtenei), trešais - Vītautam, kurš tautai ierādījis jauno mājvietu. Taču tiek apgalvots arī, ka patiesībā tomēr runa ir par bagātību, jo par nodevu kunigaitim varējis izpirkt logus. Tad nu mazāk turīgajiem bija pa vienam vai diviem logiem uz ielas pusi, bet bagātākajiem – trīs.
Ielu, kur atrodas karaīmu mājiņas, arī mūsdienās sauc par Karaīmu ielu. Un karaīmi tur dzīvojot joprojām, bet, ja dzīvojot citur, arī tad savas mājiņas nepārdodot. Karaīmi esot laulājušies tikai savā starpā, un tikai tādu pēcnācēju varējis uzskatīt par īstu karaīmu, kuram abi vecāki bijuši karaīmi. Protams, tagad šīs tradīcijas vairs neesot tik stingras, tomēr arī mūsdienās karaīmi neatbalsta jauktas laulības, tāpēc esot izveidoti speciāli iepazīšanās portāli karaīmiem visā pasaulē. Noteikti jānogaršo karaīmu tradicionālie pīrādziņi kibini, kas var būt pildīti ar visu ko – gaļu, kāpostiem, biezpienu, pat ar šokolādi, jo karaīmi bija klejotāji un iecepa pīrādziņos to, ko tobrīd varēja dabūt. Bet esot jāpērk īstie pīrādziņi no pašiem karaīmiem un jāēd svaigi un karsti, lai izbaudītu to patieso garšu.
Traķos ir arī viena no Lietuvā retajām koka kenesām (karaīmu lūgšanu nams), kas būvēta 14.gadsimta beigās. Kvadrātveidīgā vienstāva ēka daudzreiz cietusi ugunsgrēkos un karos. Astoņu malu kupola formas griesti ir zilā krāsā, altāris atrodas dienvidu pusē un arī mirušos tradicionāli apglabā ar galvu uz dienvidiem. Namā ir divas telpas: galvenā telpa ir vīriešu daļa, bet uz četrām kolonnām balstītais balkons ir sieviešu daļa. Kenesā vīrieši un sievietes lūdzas atsevišķi un visiem jāvalkā galvassega.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"