Bezkontakta kartes izmanto visā Latvijā
Latvijas pircēji un tirgotāji novērtē bezkontakta norēķinu priekšrocības, un tehnoloģijas akceptēšanas ātrums pārsniedz gaidīto — liecina jaunākais Mastercard un Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvas kampaņas “Piik un gatavs” ietvaros, kura Latvijā tiek īstenota no janvāra līdz martam.
Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir gatava pārejai uz bezkontakta norēķiniem un uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu — liecina Mastercard un Asociācijas veikts jauns pētījums, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Bezkontakta kartes izmanto visā Latvijā
Mastercard un Asociācijas pētījums rāda, ka bezkontakta kartes visvairāk ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un tās apkārtnē. 56 % rīdzinieku un 55 % Pierīgas iedzīvotāju ir bezkontakta karte. Arī Kurzemē un Latgalē iedzīvotāji iecīnījuši bezkontakta kartes — 53 % ir karte, kas aprīkota ar šo tehnoloģiju. Vidzemē bezkontakta karte ir 45 % iedzīvotāju.
Bezkontakta maksājumi ir ērti, ātri un droši
Pircējiem un tirgotājiem bezkontakta norēķini ir ne tikai ērtāki un ātrāki, bet arī tikpat droši kā PIN koda aizsargātie maksājumi. Mastercard dati rāda, ka pieaug izpratne par bezkontakta karšu drošību. Kopumā Eiropā bažas par bezkontakta norēķinu drošību samazinājušās par 24 %, tostarp lielākais uzticības pieaugums vērojams Nīderlandē (bažas kritušās par 41 %), Spānijā (33 %) un Lielbritānijā (31 %).
“Kad Mastercard 2003. gadā ieviesa bezkontakta tehnoloģiju, mēs bijām pirmie pasaulē. Tieši tāpat kā tagad — mūsu mērķis bija nodrošināt ērtu, ātru un drošu maksājumu risinājumu. Pozitīva klientu pieredze ir mūsu darbības un sniegto pakalpojumu vadmotīvs, un mēs redzam sadarbību kā veidu to sasniegt. Šajā informatīvajā kampaņā mūsu galvenie sadarbības partneri ir Maxima, Narvesen un Rimi. Mastercard priecājas piedalīties šīs kampaņas, kas aizsākta Latvijā, īstenošanā,” saka Pēters Olbings (Peter Olbing), Mastercard Biznesa attīstības vadītājs.
Latvijā gatavība maksājumiem ar valkājamām tehnoloģijām — augsta
Augošā bezkontakta karšu popularitāte liecina par Latvijas iedzīvotāju gatavību nākamajam bezkontakta norēķinu solim — valkājamām maksājumu tehnoloģijām (mobilajiem telefoniem, pulksteņiem, aprocēm, uzlīmēm u. c.). Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 63 % bezkontakta karšu lietotāju tuvākajā nākotnē gatavi ikdienā norēķināties ar telefonu vai citu ierīci. Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Zviedrijas, ir atvērti jaunajām tehnoloģijām, pārsniedzot vidējos rādītājus Eiropā.
“Pāreja uz bezkontakta karšu norēķiniem šobrīd ir Latvijā plašāk vērojamā pircēju paradumu maiņa. Bezkontakta kartes kļūst par normu, līdzīgi kā nepieciešamība pēc ātrgaitas interneta. Jaunās tehnoloģijas adaptācijas ātrums Latvijā ir vērtējams kā augsts un pārsniedz gaidīto — straujā attīstība notiek mūsu acu priekšā. Klienti un pircēji novērtē “piik un gatavs” maksājumu priekšrocības,” aicinot tirgotājus iesaistīties un pievienoties, uzsvēra Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
Drošības nolūkā bezkontakta kartēm Latvijā ir ieviests viena maksājuma 25 eiro limits — tas nozīmē, ka līdz šai summai karšu pieņemšanas ierīcē nav jāievada PIN kods. Tomēr PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 25 eiro. Starptautisko karšu organizāciju Mastercard un VISA prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.
“Bezkontakta karšu maksājumu drošība, kā jebkurā IT jomā, sastāv no vairākiem drošības pasākumu posmiem — karšu pieņemšanas iekārta, kartes maksājuma pieteikums, darījuma apstrāde, kartes maksājuma vispārējais process, kā arī kartes lietotāja zināšanas. Lielākās karšu organizācijas, finanšu institūcijas un ražotāji (PCI — Payment Card Industry) maksājumu karšu nozarē turpina attīstīt labāko prakšu, standartu un procedūru prasības, kas jāievēro visiem maksājumu karšu vides dalībniekiem, karšu pieņemšanas iekārtu piedāvātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, bankām un tirgotājiem. Atbilstība PCI noteikumiem un visu pasākumu izmantošana kopā veido drošības vidi, kura nodrošina to, ka visi iesaistītie — karšu turētāji, tirgotāji, bankas un karšu organizācijas — var ērti, operatīvi un droši veikt ikdienas darbības,” saka Alars Alumā (Alar Alumaa), Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs.
Fakti par bezkontakta norēķiniem Latvijā
51 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta karte.
Gandrīz 40 % Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto bezkontakta karti ikdienas pirkumiem.
Latvijā ir izsniegti vairāk nekā 800 tūkstoši bezkontakta karšu. Vērojams 71 % pieaugums, ja salīdzinām ar 2017. gada 4. ceturkšņa datiem.
Jau vairāk nekā 57 % karšu pieņemšanas ierīču Latvijā ir ar bezkontakta funkciju.
Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu.
Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotājus var iedalīt četrās lielās grupās attieksmē pret jaunāko tehnoloģiju ieviešanu savā ikdienā:
tehnoloģiju fani (5 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 74 % no šīs kategorijas ir bezkontakta karte;
pirmie ieviesēji (5 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 88 % ir bezkontakta karte;
racionālisti (78 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 50 % ir bezkontakta karte;
tradicionālisti (12 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 40 % ir bezkontakta karte.
41 % Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi nākamajam solim un jau tuvākajā nākotnē maksātu ar telefonu vai citu valkājamo maksājumu tehnoloģiju.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"