OIK spēles miljonu vērtībā

2019. gada 25. janvāris 00:00

1418

Saeima nobalsojusi, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) elektroenerģijai ir atceļama līdz 31.martam. Daļa jaunievēlēto deputātu uzskata, ka tas ir būtiskākais jaunās valdības uzdevums. Diemžēl maz runāts par to, ka, OIK atceļot tik strauji, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar uzņēmējiem un investoriem, jo tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Turklāt valsts soda naudas maksās no nodokļu maksātāju kabatām. Vai pie tā ir vainīgi tikai atjaunojamo energoresursu ražotāji, par to saruna ar SIA “Grantiņi 1” īpašnieku Aldi Stūrišku.
“Tagad ir tāds laiks, kāds bija, kad pie varas nāca boļševiki. Cilvēki, kuri ir godprātīgi strādājuši un attīstījuši savu biznesu, pēkšņi ir kļuvuši par noziedzniekiem. Ir ļoti viegli sakacināt cilvēkus, norādot uz it kā kliedzošu problēmu, lai pēc tam politiķi to atrisinātu un spodrinātu savus uzplečus. Pieļauju arī, ka šobrīd notiek pavisam cita spēle – tiek gatavota elektrības tirgus pārdale. Lai tas būtu iespējams un ienāktu citi spēlētāji, acīmredzot vajag nospiest uz ceļiem tos, kas ražo elektrību, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tā ir mana versija, jo citādi grūti izskaidrot šādus nepārdomātus lēmumus,” saka A.Stūriška.
- Varbūt maksa par OIK ir par lielu un tāpēc tā rada protestus?
- Tas ir iespējams, bet diemžēl neviens necenšas iedziļināties, ko elektrības ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem dod tautsaimniecībai. Kliedz tikai, ka ir dārga elektrība. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka nebūt nav tā, ka zaļās enerģijas ražotāji saņem milzu naudu par neko. Piemēram, koģenerācijas stacijas izmanto šķeldu. Tas nozīmē, ka cilvēki zāģē krūmus vai mežu un pārpalikumus ved uz staciju, lai ražotu elektrību un siltumu. Tātad tiek ieguldīts darbs, radītas darbavietas... Turklāt vajadzētu ņemt vērā, ka OIK veidojas no vairākām daļām, kurā atjaunojamie energoresursi ir tikai viena trešā daļa. Divas trešdaļas aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām, tātad galvenokārt “Latvenergo”, kas no iedzīvotājiem gūst milzu peļņu. No tās daļa tiek atmaksāta valsts budžetā. Tātad tā patiesībā ir shēma, kā no iedzīvotājiem saņemt papildu nodokli. Turklāt dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, tāpēc tā nebūtu jāatbalsta. Ja būtu godīga sistēma un iedzīvotāji maksātu tikai zaļajai enerģijai, tad būtu jāmaksā par divām trešdaļām mazāk nekā šobrīd.
- OIK saņem arī mazo HES īpašnieki, kāds esat pats.
- Atjaunojamie energoresursi ietver ūdens, vēja, saules, biomasas un šķeldas jeb malkas koģenerācijas stacijās ražoto enerģiju. Ja tam visam tiek pārvilkta svītra... Manuprāt, nekas tāpēc nebeigsies, taču šķelda netiks vesta uz vietējām koģenerācijas stacijām, bet sūtīta ar kuģiem uz Skandināvijas valstīm. Tur tiks ražota elektrība, ko pārdos Latvijai. Stipri jāšaubās, ka tā tiks pārdota lētāk, jo pagājušajā gadā biržā elektrības cena ir augusi par 100 procentiem - iepriekš bija 2-3 centi, tagad ir 5-6 centi par kilovatstundu. Tas mums, elektrības ražotājiem, rada atvieglojuma sajūtu, jo redzam, ka drīz elektrību pārdosim par biržas tirgus cenu. Tā acīmredzot nebūs zemāka par to, ko mums tagad maksā. Tas, protams, ir laika jautājums, bet tendence ir tāda.
- Pirms kategoriskā lēmuma par OIK atcelšanu bija runas, ka tā vietā varētu būt cita veida atbalsta maksājumi, jo tādi ir visās valstīs zaļās enerģijas ražotājiem.
- Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs atjaunojamā elektroenerģija tiek atbalstīta. Kādā veidā tas tiek darīts, izvēlas katra valsts. Nav saprotams, kāpēc Latvijā tagad tiek karots ar uzņēmējiem. Esmu dzirdējis apgalvojumus, ka tiks radīti tik neciešami apstākļi, lai paši atteiktos no zaļās enerģijas ražošanas. Nu labi, politiķi pāršāva pār strīpu, nosakot par lielu OIK maksājumu, bet tad vajag kļūdu labot civilizēti. Negribu žēloties, bet ir ieguldīti milzu līdzekļi, lai radītu hidroelektrostacijas. Līdzekļu atmaksāšanās laiks ir līdz 20 gadiem, tāpēc pēc pašreizējās kārtības 10 gadus var saņemt atbalstu 100 procentu apmērā un 10 gadus 80 procentu apmērā, bet pēc tam jādomā par pamatīgiem ieguldījumiem stacijas atjaunošanai un remontiem. Tiesa, tagad ir jaunas tehnoloģijas, sevišķi vēja enerģijas izmantošanā, kuras ar biržas elektrības cenām varētu strādāt bez valsts atbalsta. Ir visādi mehānismi, kā valsts varētu atbalstīt zaļās enerģijas ražotājus, bet tie ir rūpīgi jāpārdomā.
- Vai OIK pārtraukšana marta beigās radīs uzņēmēju tiesu procesus pret valsti?
- Noteikti būs tiesu procesi, jo uzņēmējiem tas ir briesmīgi. Jau kopš 2014.gada ir apstājusies atjaunojamo energoresursu attīstība – neviens neceļ neko jaunu. Tas nemaz nav iespējams, jo bankas šim biznesam ir uzgriezušas muguru. Mani kolēģi gribēja būvēt zivju audzētavu blakus hidroelektrostacijai, lai varētu izmantot pašu saražoto elektroenerģiju. Taču banka atteica kredītu, jo neviens negrib dot atbalstu tik riskantam pasākumam, ja nav skaidrības, kas notiks ar šāda veida elektrības ražotnēm. Tagad šī nozare stagnē. Politiķiem kopā ar speciālistiem būtu jādomā, kā no šīs situācijas gudri iziet.
- Acīmredzot OIK lielums daudziem bija vilinājums ne tikai attīstīt šo biznesu, bet arī nodarboties ar krāpniecību.
- Blēži ir un būs vienmēr. Tie ir vienkārši jāizskauž. Problēma ir obligātā iepirkuma sistēmas pārvaldība un kontroles trūkums, kā rezultātā tika īstenota negodīga prakse, padarot sistēmu finansiāli neefektīvu. Tomēr nevar dažu blēžu dēļ secināt, ka visa nozare ir tāda.
- Cik lielu peļņas daļu biznesā dod OIK?
- Nenoliedzami, tas ir jūtams. Tiesa, ir bijis arī mazāks maksājums. Trīs gadus maksājām subsidētās elektroenerģijas nodokli 10 procentu apmērā. Mēs nodokļus maksājām valstij, bet tāpēc jau elektroenerģijas patērētājiem netika samazināta OIK maksājumu daļa. Ar šo gadu mums subsidētās elektroenerģijas nodoklis vairs nav jāmaksā un saņemam pilnu OIK maksājumu. 2017.gads nozarei bija ļoti labs, bet pērn – slikts, jo valdīja sausums. Tomēr tas nav būtiski, jo bizness ir jāvērtē ilgtermiņā – vismaz piecu gadu periodā.
- Kas notiks, ja tiks atcelta OIK?
- Daudzi zaļo enerģiju ražojošie uzņēmumi bankrotēs, ja tiem nebūs vēl kādas citas ražošanas nozares. Droši vien tie mēģinās lēti pārdot savas ražotnes. Pircēji noteikti būs, jo tukša vieta nepaliek. Zinu, ka daudzi gatavojas savas ražošanas iekārtas pārvest uz ārzemēm. Būvnieki jau būvē objektus citās valstīs. Acīmredzot valstī palielināsies vajadzība pirkt energoresursus, bet energoresursu neatkarība ir viens no galvenajiem valsts stūrakmeņiem. Mums ir milzīgi daudz izejvielu, tāpēc šķeldas koģenerācijas stacijās Latvijā spējam saražot daudz elektroenerģijas. Ja tās tiks aizvērtas, šī niša pāries uz Skandināviju. Tur tiks saražota elektroenerģija, ko pārdot mums atpakaļ. Tas ir apburtais loks – aizvedīsim izejvielas un pirksim nosacīti lēto enerģiju. Visticamāk, tā kļūs dārgāka.
- Latvija ir zaļa valsts, kura līdz šim tikusi atzinīgi vērtēta par atjaunojamajiem energoresursiem.
- Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka varam iekulties lielās nepatikšanās, ja valstī netiks sasniegts Eiropas Savienībā noteiktais līmenis. Par to vajadzēs maksāt milzīgas soda naudas! Turklāt gan vietējie, gan ārvalstu investori ir zaudējuši uzticību mūsu valstij un solījumiem. Nekad nevar zināt, vai atkal kāds populists kaut ko neizdomās.

Uzziņai

◆ Aldim Stūriškam pieder Lācīšu HES Rankas pagastā, Karvas HES Alūksnes novada Alsviķu pagastā un vēja stacija Rankas pagastā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

OIK spēles miljonu vērtībā

Kategorijas