Šī gada īpašā vārda nesēji dabā

2019. gada 25. janvāris 00:00

Sākoties jaunam gadam, daudzas biedrības nosaukušas īpašā godā ceļamās Latvijas dabas sugas.

Kukainis – malārijas ods
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par “Gada kukaini 2019” izvēlējusies malārijas odu. Kā informē biedrībā, akcijas “Gada kukainis” mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst uzmanību klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu un to pārnesto slimību ierosinātāju ienākšanu Latvijā.
Malārijas odi ir pazīstami visā pasaulē kā asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem, bet mazāk zināms, ka tie ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri – ūdeņu attīrītāji. Pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri – zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.
Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas. Malārijas ods esot kā četru Latvijā zināmo tuvu radniecīgo malārijas odu sugu (tās var atšķirt tikai speciālisti) simbols. Galvenās atšķirīgās pazīmes ir tēviņu kopulācijas orgāna morfoloģijā. Savukārt mātītes ir grūtāk atšķiramas, jāskatās zvīņu izvietojums un to krāsojums. Tomēr sugas visdrošāk atšķirt, izmantojot genoma analīzi.
LEB aicina, sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam “www.dabasdati.lv”, tiesa, nepieciešama ļoti augstas izšķirtspējas bilde, lai noteiktu sugu. Ja tiešām atrasts malārijas ods, speciālists sazināšoties ar foto autoru.

Bezmugurkaulnieks – mārīšzirneklis
LEB par 2019. gada bezmugurkaulnieku izraudzījusies indīgo mārīšzirnekli. Par gada bezmugurkaulnieku tas izvēlēts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis zirneklis pirmo un pagaidām vienīgo (datēto) reizi konstatēts Latvijā 2014. gadā Garkalnē, tādēļ būtu svarīgi uzzināt par tā izplatību Latvijā. Kā otrs iemesls bijusi vēlme uzsvērt kukaiņu un zirnekļu atšķirības. Lai gan abi pieder posmkāju tipam, tiem esot dažas ļoti atšķirīgas pazīmes. Piemēram, kukaiņiem ir sešas kājas, bet zirnekļiem – astoņas, kukaiņiem ķermeni veido trīs daļas, bet zirneklim – divas. Tāpat arī lielākajai daļai kukaiņu ir spārni, bet zirnekļiem tādu nav. Treškārt, pieņemts uzskatīt, ka zirnekļi ir ar neizteiksmīgu ķermeņa krāsojumu, necili un viegli saplūst ar apkārtējo vidi, taču mārīšzirneklis izceļas.
Atšķirībā no vairuma Latvijā sastopamo zirnekļu mārīšzirneklis ir indīgs – viņa kodums var izraisīt niezi, sāpes, paātrinātu sirdsdarbību un drudzim līdzīgu stāvokli. Iepriekš minētie simptomi gan izzūd divu stundu laikā, taču vairākas dienas saglabājas koduma vietas jutīgums. Kodums dzīvībai apdraudējumu nerada.
Mazā izmēra dēļ mārīšzirnekļi ir grūti pamanāmi, tādēļ LEB aicina iedzīvotājus būt vērīgiem, pastaigājoties pa virsājiem un priežu mežiem. Rokās zirnekli ņemt nav ieteicams, taču to drīkst iemūžināt fotogrāfijās, vēlāk par to ziņojot vietnē “www.dabasdati.lv”.

Augs – mazais zvagulis
Latvijas Botāniķu biedrība par 2019. gada augu izvēlējusies mazo zvaguli, kura izplatība Latvijā dabisko pļavu un ganību platību sarukuma dēļ ir samazinājusies, liecina biedrības paziņojums dabas novērojumu vietnē “dabasdati.lv”.
Zvaguļi ir nelieli augi ar dzelteniem ziediņiem, pēc kuru noziedēšanas izveidojas plakanas sēklu pogaļas, kurās nogatavojušās sēklas žvadz pat pēc neliela pieskāriena. Zvaguļi aug dabiskās pļavās un ganībās, nereti sastopami arī skrajās mežmalās, ceļmalās un atmatās. Dažkārt veidojas bagātīgas zvaguļu audzes. Šie augi zied visu vasaru – no maija beigām līdz septembrim.
Sarūkot dabisko pļavu platībām un daudzveidībai, visā Eiropā kopš 70. gadiem zinātnieki pēta, kā atjaunot un izveidot dabiskās pļavas vietās, kur tās uzartas vai pārveidotas sētos zālājos. Dabas vērotāji šovasar aicināti ziņot par mazo zvaguļu atradnēm.

Putns – mežirbe
Latvijas Ornitologu biedrība par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi. Kopš 2005. gadā sākta ligzdojošo putnu uzskaite, secināts, ka mežirbes populācija ir samazinājusies par aptuveni 80 procentiem. Pērn arī sākta mežirbes aizsardzības plāna īstenošana.
Gada putna akcijas galvenais uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību, ka šāds putns eksistē, kā arī nepieciešamību to aizstāvēt. Tāpat cilvēki īpaši aicināti ziņot par šī putna novērojumiem.
Dzīvotne – veci vai dabiski boreāli meži
Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2019. gada dzīvotni izvēlējies vecus vai dabiski boreālos mežus.
Tie ir pārsvarā priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār. Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecumu kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, kā arī putniem.
Mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti – tie kopumā aizņem tikai 0,5 procentus no Latvijas teritorijas vai procentu no visiem Latvijas mežiem.
Latvijā un arī citviet pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidu platību kļūst mazāk, un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī izdzīvošanas iespējas.
Viens no veidiem, kā netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem – mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem u.c. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. LDF uzskata, ka nepieciešams uzlabot kompensāciju sistēmu, nodrošinot īpašniekiem iespēju saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem, un plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.

Koks – Krimas liepa
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2019. gada koku izvēlējusies Krimas liepu. Tika izvirzīti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais skābardis.
Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. LDB nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā.
Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts kopš 1838. gada. Īpašā koka pazīme ir vidēji lielās un spīdīgās lapas, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Zied jūlija beigās – augusta sākumā, ziedi ir salīdzinoši lieli, ar intensīvu smaržu. Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju.
Kopumā viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau kopš 19. gadsimta beigām. Vairāk izplatīta Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Kaut arī tai piemīt laba ziemcietība, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Tā kā Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus. Sākot ar 1,9 metru stumbra apkārtmēru, tiem ir īpaši aizsargājamu koku (dižkoku) statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 metru stumbra apkārtmēru.

Dzīvnieks – alnis
Latvijas Dabas muzejā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniekam Jānim Ozoliņam un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājam Valteram Lūsim, īpašā pasākumā tika atklāts “Gada dzīvnieks 2019”. Tituls piešķirts Latvijas lielākajam dzīvniekam – alnim.
Alnis ir pārnadzis, pieder briežu dzimtai un ir lielākais Latvijā savvaļā sastopamais dzīvnieks. Lielais aļņu tēviņu lepnums – ragi – aug no aprīļa līdz jūlijam, augustā tos attīra no ādas, bet no oktobra beigām līdz decembrim, pēc riesta, tos nomet. Aļņu govīm mazuļi dzimst maijā, un mātes dzīvo kopā ar tiem. Piedzimstot mazuļiem, iepriekšējā gada teļi māti atstāj un, meklējot jaunu dzīvesvietu, sāk klejot. Latvijā aļņu dabiskie ienaidnieki ir vilki.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šī gada īpašā vārda nesēji dabā

Kategorijas