Nepilngadīgajiem solārija pakalpojumus nesniegs

2019. gada 25. janvāris 00:00

Arī Latvijā turpmāk nepilngadīgajām personām solārija pakalpojumi netiks sniegti, kā tas notiek jau citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, kur kosmētisko iedegumu jaunieši, kuri jaunāki par 18 gadiem, nevar saņemt. Izmaiņas paredz Ministru kabineta 15. janvārī apstiprinātais noteikumu projekts “Higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai”. Tās stāsies spēkā 1. aprīlī.

Jābrīdina par kaitīgumu
Līdz šim Latvijā nepilngadīgās personas varēja iet uz solāriju ar ārsta vai cita medicīnas speciālista parakstītu izziņu vai rekomendāciju apmeklēt solāriju veselības uzlabošanai. Otrs variants – solāriju varēja apmeklēt pieaugušā vai pilngadīgā klātbūtnē, kas bieži vien nebija nepilngadīgā vecāks. Sabiedrībā bija zināms, ka pakalpojumu sniedzēji peļņas nolūkos nemaz nepārbauda dokumentus, lai noskaidrotu klienta vecumu.
Turpmāk kosmētiskā iedeguma pakalpojumu būs atļauts sniegt tikai pilngadīgām personām, neparedzot atsevišķus izņēmumus, kā tas bijis līdz šim.
Jaunieviestie noteikumi paredz stingrākas prasības ultravioletā starojuma iekārtām, pakalpojuma sniegšanas telpām un to uzturēšanai, darbinieku kvalifikācijai un apmācībai, kā arī ievieš līdz šim nebijušus ierobežojumus kosmētiskā iedeguma pakalpojuma reklāmai.
Veselības inspekcijas uzraudzībā ir 556 objekti, kas ikdienā sniedz solārija pakalpojumus. No tiem 111 ir solārija studijas, bet 445 vietās solārijs ir pieejams peldbaseinos, sporta klubos, veselības centros, skaistumkopšanas salonos un viesnīcās, ziņo “Lvportāls.lv”.
Solāriju gada laikā izmanto vērā ņemams skaits iedzīvotāju – aptuveni 21 procents. Latvijā veikts pētījums atklāj, ka nepilngadīgas personas pirmoreiz ultravioletā starojuma iekārtas izmanto vidēji 14,8 gadu vecumā. Turklāt tikai katram piektajam (16,6 %) skolēnam vecumā no 14 līdz 18 gadiem, izmantojot solārija pakalpojumu, tiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Noteikumi paredz aizliegt reklāmā norādīt uz kosmētiskā iedeguma ieguvumiem cilvēka veselībai, tajā skaitā D vitamīna sintēzi, izmantojot UV iekārtas. Pēdējo 30 gadu laikā nav gūti pierādījumi par ultravioletā starojuma iekārtām kā nozīmīgu D vitamīna avotu, turklāt tas neatsver ultravioletā starojuma iekārtu radīto risku attīstīties ļaundabīgam audzējam, tostarp melanomai.
Pakalpojuma reklāmā turpmāk būs jāiekļauj informācija, ka to sniedz tikai pilngadīgām personām un ka pārmērīga UV starojuma iekārtas lietošana ir kaitīga cilvēka veselībai. Turklāt jaunās prasības paredz, ka brīdinājuma teksta burtu izmēram jābūt tādam, lai informācija aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tam paredzētā laukuma.

Zināms jau sen
Saules gaisma kā profilakses un terapijas līdzeklis tiek izmantots jau vairākus gadsimtus. Senajā Romā pat iekārtoja speciālus laukumus – solārijus – un saules starojumu izmantoja norūdīšanas un fiziskās sagatavošanas pasākumos, raksta veselības un medicīnas jomu interneta portāli. Senie grieķi un ēģiptieši pielūdza Saules dievu, un jau senie ārsti zināja par saules dziedinošo spēku. 18. gadsimta beigās Eiropā tika rekomendēta gaisa un saules terapija ļaundabīgu audzēju, tuberkulozes, rahīta un depresijas gadījumos. Jau 19. gadsimta beigās tika konstatētas galvenās gaismas staru īpašības, piemēram, saules gaismai ir baktericīdas spējas, dažāda iedarbība ir ultravioletajiem stariem. Tad arī tika izveidota “mākslīgā saule” – ārstnieciskās ultravioletās gaismas avots.
Līdz ar gaismas terapijas pieejamību dažkārt notika arī pārmērības tajā, taču gadu gaitā tika attīstīta tehnoloģija un padziļinājās cilvēku zināšanas un gaismas terapiju sāka pielietot daudzu citu slimību profilaksē un ārstēšanā.
Latvijā solāriji pieejami no 1990. gadu beigām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepilngadīgajiem solārija pakalpojumus nesniegs

Kategorijas