Nesiltināto māju Beļavā neglābj pat modernizēta apkure

2019. gada 1. februāris 00:00

Ar prezentāciju par Beļavas pagasta apkures sistēmas pārbūves (ekspluatācijā nodeva pagājušā gada beigās) energoefektivitāti 23.janvārī Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē uzstājās pašvaldības speciālists Sandis Kalniņš. Viņš sniedza plašu informāciju pēc vietējā deputāta Intara Liepiņa pieprasījuma.
Runa ir par pagājušajā gadā pārbūvēto apkures sistēmu, kuru izmanto viena daudzdzīvokļu māja, veikals, pagasta pārvaldes ēka (siltināta) un tautas nams (siltināts). Siltinātajām ēkām pietiek ar zemas temperatūras nodrošināšanu apkures sistēmā, ko nevar sacīt par nesiltinātajām ēkām. “Protams, ir jāņem vērā ēku iekšējo siltumtīklu stāvoklis,” sacīja S.Kalniņš.
Šā projekta rezultātus uzrauga un pastāvīgi kontrolē pašvaldības speciālisti, kā arī sadarbības partneri Rīgas Tehniskajā universitātē. S.Kalniņš pastāstīja, kā darbojas Beļavas apkures 199 kilovatu jaudas apkures katla attālinātā vadība un visu datu nolasīšana, fiksējot ienākošo un izejošo temperatūru katrai apsildāmajai ēkai.
Tika arī uz ekrāna demonstrēti siltuma noplūdes mērījumu uzņēmumi no 18 dzīvokļu mājas Vienības ielā 5, kuras iedzīvotāji bija sašutuši un sūdzējās par aukstumu sakarā ar to, ka 9.janvāra rītā jaunais apkures katls automātiski bija pārtraucis darboties uz divām stundām. S.Kalniņš dalījās ar secinājumiem, ka minētajā ēkā siltumapgādes iekšējā sistēmā spiediens ir pietiekams, arī siltumnesēja temperatūra un plūsmas ātrums ēkas kontūrā ir tāds, lai nodrošinātu kontrolierī uzstādīto iekštelpu temperatūru. Tas nozīmē, ja telpās notiek strauja atdzišana, ja ir grūtības piesildīt ēku, tā nav energoefektīva, tai ir lieli siltuma zudumi. Izpēte liecina – ēkā ir patvaļīgi pārveidoti iekšējie siltumtīkli, līdz ar to nav vienmērīgas siltuma sadales pa dzīvokļiem.
S.Kalniņš mājas iedzīvotājiem ir sagatavojis vairākus priekšlikumus. Viens no tiem – atslēgt vai samazināt temperatūru radiatoros kāpņu telpās. Otrs – uzstādīt kāpņu telpām divas aizveramas durvis. Trešais, vienkāršākais, ieteikumus – nomainīt dzīvokļos logus.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis pauda, ka apkure Beļavā ir dārga, taču no pašu iedzīvotāju izvēles ir atkarīgs, vai viņi taupa siltumu vai netaupa.
Jau vēstīts - realizējot šo projektu, viena megavatstunda no 1.janvāra izmaksā 63,26 eiro bez PVN (apstiprināts 2018.gada 30.augusta Gulbenes novada domes sēdē). Un iedzīvotāji norēķināsies pēc skaitītāja - par patērēto siltumu, nevis konstanti 1,77 eiro bez PVN par vienu kvadrātmetru.
Apkures sistēmu Beļavā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pēc pašvaldības pasūtījuma pārbūvēja SIA “Rubate”, bet attālinātās datu nolasīšanas sistēmu izveidoja SIA “Ultran”.

UzziņaiApkures sistēmas pārbūves izmaksas Beļavā:
◆ projektēšana – 5705,15 eiro;
◆ būvniecība – 17 6618,59 eiro;
◆ būvuzraudzība – 968 eiro;
◆ attālinātās nolasīšanas sistēma – 21657,79 eiro.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nesiltināto māju Beļavā neglābj pat modernizēta apkure

Kategorijas