Darbā mobings? Jāfiksē pierādīšanai!

2019. gada 5. februāris 00:00

1020

Vai darba ņēmējs, kas jūtas psiholoģiski terorizēts (apzīmē ar svešvārdiem “mobings”, “bosings”), sevis aizstāvības nolūkā ir vai nav tiesīgs darba sarunas ar vadītāju ierakstīt vai nofilmēt, par to iepriekš nebrīdinot? Tehniski nav problēmu to izdarīt, jo šodien gandrīz katram pieder daudzfunkcionāls viedtālrunis.
Šī tēma kļuvusi aktuāla saistībā ar publiskoto audioierakstu, kurā atklājas komunikācijas stils starp Gulbenes novada domes deputātu Mārtiņu Bogdanu un pašvaldības iestādes vadītāju Ivetu Kovtuņenko. “Dzirksteles” portāla lietotāji savos komentāros raksta, ka bezdarbnieku kursos ir dzirdējuši jurista ieteikumus ierakstīt darba sarunu, ja jūt diskriminējošu vai pazemojošu attieksmi no potenciālā vai esošā darba devēja.
Izrādās – šis Latvijā nebūt nav pirmais un vienīgais gadījums, kad darba ņēmējs ieraksta sarunu ar priekšnieku sevis aizstāvēšanas nolūkā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) “Dzirkstelei” pastāstīja, ka līdzīgos gadījumos ir lūgtas un darba ņēmējiem ir tikušas sniegtas gan juridiskas konsultācijas, gan atbalsts. Bijis ne viens vien gadījums, kad darbinieks slepus ierakstījis sarunu ar darba devēju. Ne reizi vien arī LBAS pārstāvji esot ieteikuši: “Ja jums nav citu variantu, ierakstiet sarunu!”
Ierakstus ieteikts iesniegt un atbalstu meklēt Tiesībsarga birojā vai tiesā, taču nepubliskot šāda veida materiālus. LBAS praksē bijuši vairāki gadījumi, kad darba ņēmēju un darba devēju sarunu audioieraksti tikuši iesniegti tiesai un ņemti vērā tiesvedības procesā. Ne reizi neesot bijis tā, ka tiesa pateiktu – sarunas audioieraksts nav derīgs. Un tas, neņemot vērā to, ka Civilprocesa likumā ir teikts - tiesā ir izmantojami tikai likumīgi iegūti pierādīšanas līdzekļi. Taču Darba likuma 41.pants paredz, ka “darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu”. Lai darbinieks varētu aizstāvēt savas likumīgās tiesības un intereses, reizēm viņam nav pieejams neviens cits saprātīgs risinājums, kā vien ieraksta veikšana, lai fiksētu faktus. Ir loģiski, ka pirms ieraksta veikšanas darba devēju iepriekš brīdināt nav iespējams, jo tādā gadījumā diskrimināciju vai mobingu nemaz nebūtu iespējams fiksēt. Šādām lietām nonākot tiesā, tiek noteikts tā saucamās apgrieztās pierādīšanas pienākums. Ja darbinieks norāda uz kādiem, viņaprāt, neciešamiem apstākļiem, atbildētajam ir jāspēj atspēkot darbinieka izteiktos iebildumus.
Tiesībsarga biroja ziņojumā Saeimai ir informācija, ka jau pirms četriem gadiem Valsts darba inspekcijai ir sniedzis viedokli par darbinieka un darba devēja sarunu slepus ierakstīšanu, lai ierakstu lietotu savu tiesību aizsardzībai mobinga pierādīšanai. Tiesībsarga biroja secinājums toreiz bija, ka šāda prakse atsevišķos gadījumos un pie konkrētiem apstākļiem būtu attaisnojama. Tomēr tika arī norādīts, ka būtu jāvērtē, kādos apstākļos ierakstīšana notikusi, kādiem nolūkiem, vai pastāvēja cits veids, kā pierādīt pārkāpumu, vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana.

Vēlreiz par Gulbenes novada pašvaldības amatpersonu konfliktu

Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle:
- Konkrētajā situācijā pieļauju, ka sarunas ieraksta mērķis bija pierādījumu iegūšana par iespējamu likumpārkāpumu, proti, spiedienu tūrisma iestādes vadītāju parakstīt vienošanos par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu datu subjekts, veicot datu apstrādi, ir jāinformē par to, ka viņa dati tiek apstrādāti, arī par to, ka tiek veikts audioieraksts. Vienlaikus regula paredz izņēmumu, kad datu subjektu var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus. Piemēram, persona, zinot, ka saruna tiks ierakstīta, var uzvesties pilnīgi citādi, un pierādījumi netiks iegūti.
Persona, protams, varētu mainīt savas uzvedības stilu, ja uzzinātu par audioieraksta veikšanu vai vispār nepiekristu šāda ieraksta veikšanai. Iegūtie pierādījumi var kalpot tikai par pierādījumu iestādē vai iespējamā tiesiskā procesā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darbā mobings? Jāfiksē pierādīšanai!

Kategorijas