Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zivju paradīze – Topezers Karēlijā

Evita Brokāne

2010. gada 31. jūlijs 15:00

2196
Zivju paradīze – Topezers Karēlijā

Karēlijā bauda neskartās dabas skaistumu un varenību
Kaislīgi makšķernieki ar lielāko prieku izbauda katru iespēju doties makšķerēt arvien jaunās vietās. Daži pat dodas vairāk nekā 1000 kilometru tālā ceļā, lai baudītu makšķerēšanas priekus svešā zemē. Vairāk foto šeit.

Četri gulbenieši - Dmitrijs Briedis, Svetlana un Andrejs Petuhovi un Arnis Baldonis - kopā ar paziņām no Rīgas pirms mēneša baudīja makšķerēšanas priekus tālajā Karēlijā.  

"15 cilvēku liela kompānija ar mašīnām devāmies uz Topezeru Karēlijā. Mūsu paziņas jau ir ceļotāji ar stāžu. Līdz mūsu galamērķim bija 1600 kilometri, kurus pieveicām diennakts laikā. Vienīgi Vientuļu robežkontroles punktā nācās nīkt vairākas stundas, jo dabūjām izkraut no mašīnas it visu, kas bija paņemts līdzi. Atpakaļ gan braucām caur Narvu, tur viss notika daudz ātrāk," stāsta D.Briedis.

 

Noķertās zivis neviens neskaita

Kad ceļotāji nonākuši pie Topezera, vietējie iedzīvotāji, kas uz to tieši arī ir specializējušies, ar baržu aizveda viņus uz 40 kilometrus attālo salu.

 

"Topezers ir ļoti milzīgs - tas ir 95 kilometrus garš un 35 kilometrus plats, tajā ir apmēram 140 salas. Cilvēku tur tikpat kā nav, daba ir pilnīgi neskarta, ūdens - caurspīdīgs kā stikls. Mēs atradāmies 40 kilometrus no polārā loka. Naktīs tumsa tur nemaz neiestājās. Visu laiku bija gaišs, naktīs tikai nebija saules. Makšķerēt varējām tikai nakts laikā, jo pa dienu ūdens bija tik dzidrs, ka zivis mūs varēja redzēt tikpat labi kā mēs tās," stāsta D.Briedis.

 

Protams, zivju daudzuma un dažādības ziņā tur ir īsta paradīze.

 

"Tur ir apmēram 60 sugu zivis - līdakas, asari, palijas, alatas, kumžas jeb foreles un citas. Turklāt visas zivis ir tiešām lielas. Vietējie stāstīja, ka dažas pat mēdz būt līdz 20 kilogramiem smagas. Un tiešām - tērauda pavadas rāva pušu, ka nemetas," stāsta D.Briedis.

 

Viņš atklāj, ka zivis arī ļoti labi ķērušās.

 

"Brīžiem pat bija tā, ka brauci ar laivu pa ezeru, spinings karājās pāri laivas malai un vizulis sitās pa ūdens virsmu - zivis taču pašas lēca klāt. Spīdīgie un modernie makšķerēšanas piederumi, kas mums šeit veikalos ir nopērkami, tur vienkārši bija lieki, tur viss vajadzīgs pēc iespējas vienkāršāks," stāsta makšķernieks.

 

Noķerto zivju skaitu un kilogramus tur neviens neesot skaitījis.

 

"Patiesību sakot, visu līdzpaņemto ēdienu vedām pēc tam mājās, jo tur galvenokārt ēdām tikai dažādus zivju ēdienus. Ēdām, piemēram, mazsālītu līdaku - pēc garšas tā līdzinājās lasim. Mājās gan zivis nevedām - neriskējām to darīt karstā laika dēļ. Tas mums arī nebija svarīgākais, daudz svarīgāk mums bija aizbraukt turp, visu izpētīt, lai arī nākamgad varētu tur atkal braukt."

 

Varens piedzīvojums

Ceļotāji dzīvojuši teltīs, turpat bijusi arī neliela zvejnieku mājele, taču viņi to neesot izmantojuši.

 

"Tur ļoti strauji mainās laika apstākļi. Tikai 1.jūnijā ezerā izgāja ledus, bet mēs jau bijām klāt 16.jūnijā. Pirmajā dienā ūdens temperatūra bija plus 15 grādi, nākamajā dienā vējš samainījās un ūdens temperatūra atdzisa līdz plus 9 grādiem, taču tik un tā mēs peldējāmies katru dienu, jo mazgāties taču kaut kur vajadzēja. Gaisa temperatūra gan bija apmēram plus 28 grādi," stāsta D.Briedis.

 

Uz salas, kur nebija ne elektrības, ne tīkla pārklājuma, kur apkārt bija tikai priežu mežs, auga mellenes un brūklenes un kaut kur apkārt staigāja arī lāči, kompānija no Latvijas nodzīvojusi nedēļu.

 

"Tas bija varens piedzīvojums, izbaudījām īstus ekspedīcijas apstākļus. Nākamgad noteikti brauksim atkal!" saka D.Briedis.