Akmens pilsētas stāsts

2019. gada 5. februāris 00:00

Ja sanāk būt Horvātijā, noteikti jāapmeklē Diokletiāna pils, no kuras izveidojusies mūsdienās otra lielākā Horvātijas pilsēta Splita. Pils attēlota uz 500 kunu banknotes, 1979.gadā tā kopā ar Splitas vēsturisko centru iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tiek uzskatīta par vislabāk saglabājušos Romas impērijas laika pili. Pilī filmēta seriāla “Troņu spēle” ceturtā sezona.
Paši horvāti Splitu uzskata par unikālu pilsētu, kurā izpaužas visi iespējamie arhitektūras stili. Sākumā bijusi tikai pils ar augstām sienām, no kuras viss paplašinājies līdz mūsdienu pilsētas izmēriem. Diokletiāna pils atrodas senajā pilsētas daļā, kur ir kājāmgājēju zona un seno ieliņu labirinti.
Diokletiāns dzimis netālu no Splitas zemnieku ģimenē, taču spējis kļūt par imperatoru. Lai gan viņu atceras kā ļoti nežēlīgu tirānu, kurš vajāja kristiešus, tomēr Splitas iedzīvotāji viņam ir pateicīgi, ka viņš uzcēla šo pili. Mūsdienās pils piesaista tūristus no dažādām valstīm. Tagad pie pils sienām atrodas krastmala – Riva, taču agrāk jūra esot bijusi līdz pašai pils dienvidu sienai. No slēgtas galerijas ar 44 arkām Diokletiāns vērojis piebraucošos kuģus.
Pils celta 305.gadā. Viens no iemesliem, kāpēc pils uzcelta tieši šeit, ir tas, ka tur atrodas 388 sēravoti, bet imperators slimojis ar reimatismu. Mūsdienās sēravoti ir pārklāti, lai nejustu smaku. Otrs iemesls – līcis ir mierīgs, trešais – netālu esošā Bračas sala, kur jau tolaik ieguva akmeņus celtniecībai. Imperators valdīja 21 gadu. Kad viņš atstājis troni, viņu pēc gada lūguši atgriezties, bet imperators atbildējis: “Ja jūs zinātu, kādus kāpostus es audzēju savā dārzā, jūs mani nesauktu atpakaļ tronī.” Pēdējos dzīves gados Diokletiāns tiešām audzējis dārzeņus un miris pilī savā nāvē 73 gadu vecumā. Tas priekš imperatora bija ilgs mūžs, jo visi viņa priekšteči bija miruši vardarbīgā nāvē un nenodzīvoja līdz vecumam.
Pils patiesībā ir pilsēta-cietoksnis 30 000 kvadrātmetru platībā - ar torņiem, dievnamiem, termām, imperatora apartamentiem. Pēc romiešu laika likumiem pili šķērsoja divas perpendikulāras ielas. Diokletiāna laikā pilī bija modernas termas ar karstajiem un aukstajiem baseiniem, sērūdeņraža vannām un pērtuvēm. Bet viduslaikos viss tika sagrauts, jo skaitījās nehigiēniski. Apartamenti atradās otrajā stāvā, tāpēc bija arī gaisa dārzi. No četriem dievnamiem palikuši divi. Katedrāle, kur agrāk bijis imperatora mauzolejs, tagad ir Splitas galvenais dievnams. Otrs ir Jupitera dievnams.
7.gadsimtā bēgļiem tika atļauts apdzīvot pils dienvidu daļu. Horvātijā koks vienmēr ir bijis dārgs. Viduslaikos bija ļoti dārgi apkurināt 24 metrus augstās pils zāles, tāpēc imperatora apartamentu augšējais stāvs tika pārbūvēts. Bet pagrabi saglabājušies neskarti, to sienas vietām ir 80 centimetrus biezas, vietām - 3 metrus un stāv vairāk nekā 1700 gadus. Būvniecībā pārsvarā izmantots Bračas akmens, kura bloki izzāģēti uz salas. Tos lika vienu uz otra bez cementa. Bračas salas patronese bijusi skaistuma un mīlas dieviete Afrodīte, kura apveltījusi akmeni ar savām īpašībām. Bračas akmens skaitoties afrodiziaks un palīdzot atnest mājās mīlestību.
Pagraba velvēs vietām var redzēt atveres. Vietējiem par to esot kauns. Izrādās, viduslaikos cilvēki, ilgi nedomājot, kanalizāciju un ūdensvadu izjauca un izveidoja grīdā caurumus, pa kuriem visu meta lejā pagrabos. Tas viss notika tūkstošiem gadu! Horvātijā vasarā ir karsts un sauss. Nav brīnums, ka tur plosījās mēris. 1960.gadā pagrabus sāka tīrīt, tīrīja 40 gadus, pat ar otiņām. Visas sienas apstrādāja ar dažādiem ķīmiskajiem līdzekļiem, lai būtu droši, ka mēris vairs nevienu neapdraud.
Par Splitas simbolu kļuvis 57 metrus augstais zvanu tornis, kas būvēts no 13. līdz 16.gadsimtam. Tas neiederas nevienā arhitektūras stilā. Jau no pirmā stāva tas ir mežģīņots, ar arkām un kolonnām. Interesanti ka kāzu tortes tiek veidotas torņa formā. Kāzas sākas vakarā deviņos ar horvātu himnu, tad skan lūgšana “Mūsu tēvs” un tikai pēc tam sveic jaunlaulātos. Visu nakti ēd un danco, bet ap četriem no rīta uz ratiņiem izstumj kāzu torti. Neviens viesis nedrīkst aiziet no svinībām, kamēr nav nogaršojis gabaliņu. Jaunlaulātie abi reizē griež torti un skatās, uz kuru pusi kritīs gabaliņš, lai zinātu, kas būs pirmais – puika vai meitene.
Mūsdienās galvenās pils ielas ir sašaurinātas, piemēram, kādā bankas ēkā iekšpusē ir kolonna. Bet vispār viduslaikos ielas bija ļoti šauras, lai visiem pietiktu vietas. Turklāt tad vasarā nav tik karsti, bet ziemā ir aizsegs no vējiem, kas Horvātijā mēdzot būt pat 150 metri sekundē. Pati šaurākā iela pilī ir Svētā Ivana iela, bet visi to zinot kā ielu “Pagaidi, kamēr paiešu garām”. Reiz kāda maza auguma sieviete gājusi pa šo ieliņu, kad pēkšņi priekšā uzradies liela auguma dalmācietis un aizmugurē – otrs. Abi virs viņas galvas sākuši lamāties, vicinājuši rokas, līdz viens izvilcis revolveri. Tad sieviete drebošā balsī teikusi: “Lūdzu, pagaidiet, kamēr es paiešu garām!” Izrādījies, ka tā bijusi izjokošana humora raidījumam.
Pils laukumā viduslaikos vakarā izlaida cūkas ar zvaniņiem, kas nozīmēja, ka tās ir valsts dienestā. No rīta tās atkal sadzina novietnē. Izrādās, cūkas savāca atkritumus, bet gide smejas - nav zināms, kurš aizvāca aiz cūkām. Vietām pilī var pamanīt kolonnas un sfinksas, kas atvestas no Ēģiptes karagājiena, pārsvarā no Luksoras. Virs ieejas vārtiem ir akmens pārsedze, kur akmeņi turas cits pie cita tikai ar saviem izvirzījumiem.
Pie pils atrodas 9 metrus augsta skulptūra arhibīskapam, kurš cīnījās par to, lai dievkalpojumi notiktu horvātu valodā. Kara laikā tā sazāģēta, bet pēc tam uzstādīta no jauna. Ja dižajam vīram paberzē kājas lielo pirkstu un ievēlas vēlēšanos, tā piepildās. Bet, lai to pārbaudītu, jābrauc uz Splitu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Akmens pilsētas stāsts

Kategorijas