Ugunsgrēku skaits samazinājies

Pagājušajā gadā izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem un ugunsgrēkiem ir samazinājies. Kopā ir saņemti 183 izsaukumi, un tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 2017.gadu. Par to “Dzirksteli” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļas komandieris Alvis Romāns.
Viņš uzsver, ka vairumu nelaimju varēja novērst, ja vien paši iedzīvotāji būtu atbildīgāki un piedomātu par drošības jautājumiem savā mājoklī – uzstādītu dūmu detektoru, parūpētos par apkures ierīču tīrību, nesmēķētu gultā.
A.Romāns stāsta, ka pagājušajā gadā Gulbenes novadā dzēsti 82 ugunsgrēki. Ir viens bojā gājušais. “Visā valstī ugunsgrēku skaits pērn ir palielinājies, bet Gulbenes novadā tieši pretēji – samazinājies,” uzsver A.Romāns. Gulbenes pusē tas saistāms ar preventīvo darbu, ko veic dienesta nodarbinātie, piemēram, skolās, uzņēmumos, organizācijās tiek skaidrots par ugunsdrošību.
“Mūsu uzdevums ir izskaidrot un likt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un organizācijām izprast, kāpēc ir tik būtiski rūpēties par ugunsdrošību ikdienā. Tas tāpat kā ar dūmu detektoriem - ne jau to vajag dienestam, tas ir nepieciešams katram pašam. Kopumā runājot, situācija ar dūmu detektoriem uzlabojas, īpaši jaunās ģimenēs ar bērniem piedomā par drošības lietām. Grūtāk ir ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir sajūta, ka visu mūžu taču bez tā ir iztikuši. Ar nākamo gadu dūmu detektors mājokļos būs obligāts,” atgādina dienesta pārstāve Sandra Vējiņa.
Uz pusi mazāk kūlas ugunsgrēku
A.Romāns stāsta, ka ir palielinājies maldinājumu skaits: 2017.gadā tika saņemti 15 šādi izsaukumi, bet 2018.gadā – 19. Taču tas esot vērtējams pozitīvi, jo tātad cilvēki ir vērīgi un ziņo. Sliktāk būtu, ja nezvanītu un būtu vienaldzīgi. Par maldinājumu netiek piemērotas administratīvās sankcijas, ja vien tas nav apzināts. “Piemēram, tālumā redzamas liesmas vai atblāzma. Cilvēks par to ziņo. Dodamies uz notikuma vietu, bet tur redzam, ka kontrolēti tiek dedzināts ugunskurs,” S.Vējiņa skaidro, ko nozīmē maldinājums.
Kūlas ugunsgrēku skaits ir samazinājies uz pusi: 2017.gadā Gulbenes novadā bija 63 kūlas ugunsgrēki, bet 2018.gadā – 27. Ņemot vērā to, ka pagājusī vasara bija salīdzinoši sausa, tas esot labs rādītājs. “Cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki,” saka A.Romāns. Savukārt S.Vējiņa papildina, ka par kūlas ugunsgrēkiem informācija tiek nodota arī Lauku atbalsta dienestam, kurš ierobežo atbalsta pasākumus. “Šādas soda sankcijas arī palīdz cīņā ar tiem, kas dedzina kūlu,” uzsver S.Vējiņa.
A.Romāns stāsta, ka pērn Gulbenes pusē bija arī meža ugunsgrēki, bet Valsts meža dienests, kuram arī ir savas ugunsdzēsības mašīnas, tika ar šiem ugunsgrēkiem patstāvīgi galā.
Pagājušā gada pavasarī daudz izsaukumu bijis, kad dūmvados deguši sodrēji, šosezon tādu izsaukumu ir ļoti maz – aptuveni reizi mēnesī.
Klasika ir kaķi
Ugunsdzēsēji glābēji devušies palīgā arī bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem. “Klasika ir kaķi. Bieži vien cilvēkiem savs kaķis ir kā bērns. Ja kaķis ir kokā, zvana un sauc glābējus,” stāsta A.Romāns. Savukārt S.Vējiņa skaidro, ka 112 zvanu centrā, kurš saņem šādu palīgā saucienu, izvērtē katru gadījumu. Ja kaķis ir tikko uzkāpis kokā, tad ugunsdzēsēji glābēji uzreiz nebrauc, bet, ja viņš tur atrodas jau vairākas dienas, tad, protams, dodas.
Tāpat tiek saņemti zvani arī par čūskām. Visbiežāk tie ir zalkši, kas ielīduši māju pagalmos, mašīnas motortelpā vai akā.
Pērn nav izpalikuši arī glābšanas darbi mežā, kad apmaldījās kāds sēņotājs vai ogotājs. Tādu notikumu neesot daudz, bet sezonas laikā reizi mēnesī noteikti ir.
Bieži jādodas arī palīgā mediķiem - atvērt durvis vai palīdzēt nonest kādu smagāku pacientu.
Ja ir nepieciešams Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji dodas palīgā arī uz kaimiņu novadiem. Katru mēnesi tie esot vidēji divi notikumi.
Vienmēr atvērti interesentiem
A.Romāns stāsta, ka pagājušajā gadā Gulbenes daļu apmeklēja 350 cilvēki. Tie galvenokārt ir bijuši skolēni, kā arī interesenti, kas, piemēram, Atvērto durvju dienā izmanto iespēju apmeklēt daļu.
“Nekad nevienam netiek atteikts, lai gūtu informāciju par mūsu darbu. Parādām tehniku, pastāstām par savu ikdienu, par savu profesiju un, protams, par drošības jautājumiem. Tagad gan mums Gulbenes daļā visas vakances ir aizpildītas. 2017.gadā mums trūka darbinieku, bet tagad viss ir nokomplektēts, kolektīvam pievienojās jauni cilvēki. Kopā mēs esam 32 darbinieki, personāla vidējais vecums – 35 gadi,” saka A.Romāns.
Par 2018.gadu
Izsaukumu skaits – 183.
Dzēsti – 82 ugunsgrēki.
Bojā gājušais – 1.
Maldinājumu skaits – 19.
Kūlas ugunsgrēki – 27.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"