Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada domē palielinās neatkarīgo deputātu skaits

Diāna Odumiņa

2019. gada 8. februāris 00:00

2903
Novada domē palielinās neatkarīgo deputātu skaits

Ir pagājis nedaudz vairāk par pusotru gadu pēc Gulbenes novada domes vēlēšanām (notika 2017.gada 3.jūnijā), un jau grūti kļuvis uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt tos deputātus, kuri ir distancējušies no partijām, kuras pārstāvēja sākumā.
Jaunākā informācija liecina - pārraut saites ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS) nolēmis vietējais deputāts Gunārs Ciglis. Līdz šim publiski viņš to nebija paziņojis, taču tagad šādu informāciju apstiprina “Dzirkstelei”. “Es esmu bezpartejiskais,” viņš saka. Esot uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos, “kā dažiem cilvēkiem apsolījis”. Plašākus komentārus šajā sakarā viņš nevēlas sniegt, taču atzīst – novadā ir bijis viens no vecākajiem LZS biedriem.

Partijai “Atmoda” pagaidām nepievienojas
Janvārī deputāte Larisa Cīrule (“No sirds Latvijai” Gulbenes nodaļas vadītāja) “Dzirkstelei” pavēstīja: no partijas esot distancējies deputāts Mārtiņš Bogdans, kurš bija novada domes priekšsēdētāja vietnieks, strādājot tandēmā ar Andri Vējiņu. “Viņš jau labu laiku nav mūsu partijas cilvēks,” par M.Bogdanu sacīja L.Cīrule. Taču jau drīz izvēles priekšā nonāca arī L.Cīrule un deputāts Anatolijs Savickis (arī ievēlēts no partijas “No sirds Latvijai”). “Mēs neesam vairs partijā “No sirds Latvijai”,” “Dzirkstelei” šonedēļ apliecināja L.Cīrule. Latvijā šāda partijas nosaukuma vairs nav. Tā nolemts 31.janvārī notikušajā partijas kopsapulcē. Novadnieces Ingunas Sudrabas dibinātā partija ir mainījusi nosaukumu un tagad saucas “Atmoda”, ir informācija par plāniem apvienoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kā arī vēl divām citām partijām. L.Cīrule informē, ka Gulbenes novada deputātiem šobrīd nav saistības ar “Atmodu”.
Oficiāli par izstāšanos no LZS iepriekš jau publiski bija paziņojuši divi vietējie deputāti. 
2018.gada 25.janvāra Gulbenes novada domes sēdē deputāte Guna Pūcīte atklāja, ka izstājas no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), kā iemeslu minot neveiksmīgi organizētu komandas darbu, bet deputāts A.Vējiņš par izstāšanos no LZS paziņoja pagājušā gada 27.septembra domes sēdē. Iepriekš viņš bija vadījis šīs partijas nodaļu, taču pērn marta sākumā savējie viņam izteica neuzticību, bet 29.marta domes sēdē viņš tika atbrīvots no pašvaldības vadītāja amata un tajā ievēlēja Normundu Audzišu (arī no LZS).
Pārmaiņas jau labu laiku iepriekš ir skārušas partiju “Vienotība” un no tās novada domē ievēlētos deputātus Andi Caunīti (tika vadījis “Vienotības” vietējo nodaļu), Intaru Liepiņu, Ievu Grīnšteini un Ilzi Mezīti (abas deputātes nekad nav bijušas “Vienotības” biedres). Pirms 13.Saeimas vēlēšanām “Vienotība” saplūda ar piecām citām politiskajām partijām un tapa “Jaunā Vienotība”. Deputātu četrotnei ar to nav sakara. A.Caunītis tagad ir biedrības “Sabiedrība Centriskai Politikai” reģionālās nodaļas vadītājs. Par pārējiem saviem kolēģiem, kuri bija domē ievēlēti no “Vienotības” saraksta, viņš saka: “Mēs četri esam stabili deputāti. Cenšamies atrast kopīgu valodu, runāt.”

Domē koalīcija ir mainījusies līdz ar vadību
Nesen G.Pūcīte interneta vietnē “Facebook.com” publiski paudusi viedokli, ka novada domi šobrīd vada divi Normundi – Audzišs (LZS) un Mazūrs (“Reģionu alianse”). Viņa arī “Dzirkstelei” pauž izbrīnu, kāpēc N.Mazūrs jau pagājušā gada martā nav pieteicies kļūt par domes priekšsēdētāju, ļaujot šo krēslu ieņemt N.Audzišam. Šajā sakarā A.Caunītis, kurš N.Audziša vadītajā novada domē ir priekšsēdētāja vietnieks, saka: “Notiek normāls process. Priekšsēdētājs vada novada domi. N.Mazūrs cenšas vadīt, organizēt un turēt kopā koalīcijas kolektīvu, jo viņš to ir uzņēmies.”
“Zem domes dokumentiem taču stāv otra Normunda – Audziša - paraksts. Tas nozīmē, ka N.Mazūrs var savu viedokli virzīt, bet galavārds ir priekšsēdētājam,” saka G.Ciglis.
Pats N.Mazūrs “Dzirkstelei” atgādina, ka novada domē koalīcijas sastāvs mainījās pirms nepilna gada līdz ar izmaiņām domes vadībā. Jāatceras, ka pēc 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām Gulbenes novada domē nonāca četru partiju 17 deputāti. A.Vējiņa vadītajā domē bija LZS un “No sirds Latvijai” deviņu deputātu koalīcija. Pēc deviņiem mēnešiem notika “apvērsums”, A.Vējiņa vietā stājoties N.Audzišam, citāds kļuva arī koalīcijas sastāvs. LZS nomainīja partnerus, dodot priekšroku “Reģionu aliansei” un “Vienotībai”.
“Kādam taču ir jābūt aktīvam!” “Dzirkstelei” par N.Mazūru kā par deputātu saka kolēģis Stanislavs Gžibovskis (LZS). Viņa pārliecība - domē deputātu darbs norit normāli. “Ir atsevišķi deputāti, kuriem nekas nav labi, viss ir slikti,” saka S.Gžibovskis un piebilst – galvenais, ka “viss notiek demokrātiski, katrs jautājums tiek apspriests”. To, ka vairāki domes deputāti ir distancējušies no partijām, S.Gžibovskis neuztver traģiski. Viņš uzskata - tā vai citādi vēlētāji ir balsojuši par personībām, nevis par partijām. Opozīcija nespējot nobremzēt lēmumu pieņemšanu.
G.Ciglis turpretim uzskata, ka tāda organizēta opozīcijas darba šobrīd novada domē nemaz nav. Esot tikai viedokļu izteikšana. Par opozīciju nopietni, viņaprāt, varētu runāt tad, ja tā nāktu uz domi ar saviem priekšlikumiem, saviem izstrādātajiem dokumentiem. Šobrīd opozīcijas deputāti vienīgi  noraugās, kā tiek pieņemti, viņuprāt, netālredzīgi lēmumi.
“Darbs novada domē ir kļuvis emocionālāks,”  “Dzirkstelei” atzīst deputāte Edīte Kanaviņa (“Reģionu alianse”). Vairāk izskanot individuāli viedokļi, jo neatkarīgie deputāti, iespējams, sēžu starplaikos mazāk daloties ar kolēģiem savās domās. “Jāpieņem situācija, kāda tā ir,” uzskata E.Kanaviņa. “Mēs, “Reģionu alianses” deputāti, pirms esam devušies uz domes sēdēm, vienmēr esam savā starpā pārrunājusi visus jautājumus un vienojušies par viedokli, ko pēc tam pārstāvam domē,” saka E.Kanaviņa. 
Par informētību un uzvedības kultūru sēdēs
G.Pūcītei ir sajūta, ka koalīcijas sanāksmēs faktiski jau viss tiek izlemts pirms domes sēdes. Līdz ar to pārējie deputāti jūtoties kā “balsošanas mašīnas”.  Viņai ir aizdomas, ka no deputātiem, kuri nav koalīcijas sastāvā, informācija, iespējams, pat “tiek slēpta un noklusēta”. “Par to, ka visi deputāti vienādi laikus nesaņem informāciju, es bubinu no pirmās dienas, kad kļuvu deputāte,” saka G.Pūcīte.
N.Mazūrs iebilst: “Nevienam deputātam šobrīd nav liegts intensīvi strādāt jebkurā jautājumā. Katrs individuāli var nākt un interesēties jau iepriekš par jebko! Nezinu, kādi uzaicinājumi vajadzīgi un kurš jūtas aizvainots vai nostumts. Kā tas var būt?!” N.Mazūrs uzskata, ka visi tiek informēti, visiem vienādi tiek izsūtīti izskatāmie jautājumi. Uzskatāms piemērs – 5.februārī notikusi iepriekš izsludinātā sanāksme par izglītības nākotni novadā. Informēti par šo sanāksmi bijuši visi, bet ieradušies tikai 6 no 17 deputātiem. Pēc N.Mazūra domām, daudzi kolēģi izvairās no jautājumu savlaicīgas apspriešanas, bet mīl publiski uzstāties atklātās sēdēs, lai speciāli paustu nepatiku pret konkrētām personālijām. Tad arī atklājoties, ka kāds no deputātiem nav pietiekami informēts, nav iedziļinājies, nesaprot. Tad bieži vien asi vārdi tiekot veltīti pašvaldības administrācijai.
Šajā sakarā G.Ciglim ir citāds viedoklis: “Ar šiem strīdiem mēs dodam signālu novada pašvaldības administrācijas darbiniekiem. Mums ir grūti pieņemt lēmumus, redzot administrācijas darbinieku kļūdas, izpratnes trūkumu jautājumos. Vajadzētu, lai tā sazobe starp lēmējvaru un izpildvaru būtu stipri labāka.”
G.Pūcīte “Dzirkstelei” pauž sašutumu par kolēģa S.Gžibovska publisko uzvedību 31.janvāra domes sēdē, kur deputāts paziņojis, ka ies strādāt sporta komisijas izpētes darba grupā, lai kādam aizbāztu muti.
A.Caunītis saka: “Pēdējo 31.janvāra domes sēdi vispār negribas pārāk daudz komentēt. Sēdes beigas kājās piecēlās un labi pateica deputāte Ieva Grīnšteine, ka šī sēde parādīja deputātu kultūras un intelekta līmeni. Ja mēs kaut ko kritizējam, ir jābūt argumentācijai un pamatojumam. A.Vējiņš, kurš vēl nesen pats saņēma domes priekšsēdētāja algu, laikam ir aizmirsis, kāda tā bija.”