Nedēļa vēsturē

2019. gada 12. februāris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz februāri pilnīgi citā laikmetā.

1992. gada 7. februārī Māstrihtā (Nīderlandē) 12 Eiropas Kopienas valstis parakstīja līgumu par Eiropas Savienības (ES) izveidi. Tas tapa pēc vairāku gadu diskusijām. Eiropas valstu savienība ieguva jaunas funkcijas, to skaitā iespēju veidot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, kā arī nostāju pret imigrāciju, narkotikām un terorismu. Līgums paredzēja, ka visu Kopienas valstu pilsoņi ir arī ES pilsoņi un tiem ir tiesības dzīvot un strādāt jebkurā savienības valstī. Dokuments nosprauda ceļu vienotas valūtas – eiro – izveidei.
Dānijas pilsoņi sākumā Māstrihtas līgumu noraidīja, Francijā tautas nobalsošanā atbalstītāju skaits bija tikai nedaudz lielāks par skeptiķu skaitu. Vācijā līgumu sākotnēji izskatīja konstitucionālā tiesa; kad tika rīkots referendums, vēlētāji to atbalstīja. Lielbritānijā līgumu nelika vērtēt pilsoņiem, to pieņēma parlaments. Līgums stājās spēkā 1993. gada novembrī. Kopš tā laika noslēgti vairāki citi līgumi un ES valstu skaits ir audzis.

1945. gada 9. februārī Austrumprūsijā arestēja Sarkanās armijas artilērijas kapteini Aleksandru Solžeņicinu, kurš vēstulē draugam bija pakritizējis Staļinu. Spriedums – astoņi gadi labošanas darbu nometnē. Solžeņicinam bija matemātiķa diploms, tāpēc lielāko ieslodzījuma daļu viņš pavadīja speciālās zinātnieku nometnēs, kur arī radīja savus pirmos literāros darbus. “Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē” (1962) – romāns par dzīvi Staļina nometnēs – atnesa gan slavu, gan oficiālu atzinību.
Pie varas nākot Brežņevam, Solžeņicins krita nežēlastībā, viņa darbi izplatījās nelegāli, pat rokrakstos. 1970. gadā Solžeņicinam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā, bet PSRS tika organizētas darba kolektīvu sapulces, kurās “sašutušie padomju cilvēki” nosodīja rakstnieku un viņa darbus. Protams, dzima anekdotes, piemēram, kādas kolhoznieces uzstāšanās: “Lasījusi neesmu, bet skaidri zinu, ka draņķis!” 1974. gadā rakstnieku izraidīja no PSRS, Krievijā viņš atgriezās 1994. gadā.

1816. gada 8. februārī Lielbritānijā, Aberdinšīras grāfistē (Skotijas ziemeļrietumos), aizturot viskija kontrabandistu grupu, pirmo reizi policijas akcijā izmantoja suni. Policistam Malkolmam Gilespi ļoti izlīdzēja bulterjers, kurš bija apmācīts mesties krūtīs bēgošiem zirgiem – zirgs uzbrukuma brīdī strauji saslienas pakaļkājās, un jātniekam ir maz izredžu noturēties tam mugurā. Sunim policijā gan “nodienēt” neizdevās pārāk ilgi – jau mazāk nekā pēc pusgada, 30. jūlijā, kārtējās operācijas laikā noziedznieki pirmo suni policistu nošāva.
Regulāra speciāli apmācītu suņu izmantošana policijas praksē pirmo reizi tika ieviesta Gentē (Beļģijā) 1899. gadā.

1840. gada 10. februārī Londonā precējās jaunā Anglijas karaliene Viktorija un viņas iecerētais – princis Alberts. Viktorija tautā bija ļoti populāra (tautas cieņa un mīlestība viņu pavadīja visu mūžu). Kāzās visvairāk sajūsmināja līgavas kleita – zīda, vairāk nekā piecus metrus gara, ar mežģīnēm un apelsīnkoka ziediņiem, bet galvenais – balta! Jaunais modes tonis gan Anglijā, gan citās valstīs bija noteikts.
Senajā Romā līgavas ģērba dzeltenu tērpu, Ēģiptē – košās krāsās, kas simbolizēja prieku. Viduslaikos līgavu zilās krāsas tērps solīja laimi, labklājību, uzticīgu vīru un auglību, turīgākās izvēlējās sudrabotus tērpus. 16.–17. gadsimtā par auglības simbolu uzskatīja gaiši zaļo un violeto krāsu, bet līgavas izraudzījās arī sarkanas, pat melnas kleitas. Īpašu kāzu tērpu gan varēja atļauties turīgas dāmas, pārējās vienkārši kāzās vilka savu labāko kleitu. Baltā krāsa kļuva populāra vēl viena iemesla dēļ – tā parādīja tērpa valkātāja statusu. Balts apģērbs grūti tīrāms – baltā kleita nozīmēja, ka līgava var atļauties īpašu kleitu vienam vienīgam notikumam.
Šodien līgavas baltai krāsai priekšroku dod ne visās zemēs. Indijā cieņā ir sarkans vai balts zīda tērps ar sarkaniem apšuvumiem vai kombinācijā ar dzeltenu, zaļu un baltu. Ķīnā visbiežāk kāzu kleitas izvēlās sarkanā – veiksmes krāsā. Dažās austrumu zemēs balta vispār ir sēru krāsa.

1842. gada 13. februārī Krievijas cars Nikolajs I parakstīja rīkojumu par dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga–Maskava celtniecību. Pirmā Krievijas dzelzceļa līnija Pēterburga–Carskoje Selo jau piecus gadus sekmīgi darbojās, bet ideja ar dzelzceļu saistīt divas Krievijas galvaspilsētas izsauca karstas debates. Ministri secināja, ka “to būvēt ir nelietderīgi un neiespējami” kā izmaksu, tā arī trases nelīdzenuma dēļ. Cars palika pie sava, celtniecība sākās.
650 kilometru garā trase izbūvēta taisna, izņemot divus nelielus līkumus. Pēc leģendas cars trasi kartē iezīmējis ar lineāla palīdzību, bet zīmulis atdūries pret pirkstu, un kartē izveidojies līkums. Konstruktori to paklausīgi atveidojuši arī dabā.

2009. gada 12. februārī NASA paziņoja, ka virs Sibīrijas notikusi amerikāņu pavadoņa “Iridium 33” un savu laiku nokalpojušā krievu pavadoņa “Kosmos 2251” sadursme. ASV Gaisa kara spēku apakšvienība, kas novēro potenciāli bīstamus kosmiskos atkritumus, sadursmi nogulēja un orbītas apgabalu sāka pētīt tikai, kad kompānija “Iridium Satellite LLC” sūdzējās par nespēju nodibināt sakarus ar vienu no saviem pavadoņiem. Pavadoņa vietā novērotāji atklāja divus pamatīgus atlūzu spietus un konstatēja, ka pazudis arī vecais krievu pavadonis.
ASV pavadoņu masa bija 560 kilogramu, bet krievu – 950 kilogramu, sadursmes brīdī to savstarpējais ātrums sasniedza 40 000 kilometru stundā, tāpēc triecienā daļa vielas sadega, bet atlikušās 600–1000 atlūzas, protams, apdraudēja citus objektus orbītā – ir pavadoņi, kuriem var nākties lauzties cauri atlūzu mākonim. Kosmosā pat vissīkākie priekšmeti ir bīstami – 1983. gadā kosmiskā kuģa “Chalenger” priekšējā stiklā 2,4 milimetrus dziļu iedobi izsita ar četriem kilometriem sekundē lidojošs krāsas gabaliņš, kura diametrs nepārsniedza 0,5 milimetrus. Ja stiklu caursistu, astronauti ietu bojā vienā mirklī. Savukārt Indonēzijas sakaru pavadoni sabojāja sasaluša urīna un fekāliju klucis, kas orbītā ceļoja kopš pirmo kosmisko staciju laikiem.

1847. gada 11. februārī Mailainas ciematiņā Ohaio štatā (ASV) kā septītais bērns ģimenē piedzima Tomass Alva Edisons. Mazulis nāca pasaulē ar neproporcionāli lielu galvu, bija slimīgs, septiņu gadu vecumā saslima ar skarlatīnu, puisēnam pasliktinājās dzirde. Kad skolotājs zēnu nosauca par muļķi, jo uz jautājumu “Cik ir 1+1?” viņš atbildēja: “Ja salej divas glāzes ūdens, sanāk viena glāze, tikai ar divreiz lielāku saturu”, māte saprata, ka ar skolu nekas labs nesanāks. Skolā Tomass mācījās trīs mēnešus, tālāk izglītojās mājās.
10 gadu vecumā Tomass aizrāvās ar ķīmijas eksperimentiem un pagrabā iekārtoja laboratoriju, 13 gadu vecumā pilsētas laukumā pārdeva pašu dārzā audzētos ābolus, vilcienā tirgoja konfektes, tabaku un avīzes; lai izmantotu brīvos brīžus, bagāžas vagonā iekārtoja laboratoriju. 15 gadu vecumā nopirka nelielu iespiedmašīnu un izdeva avīzi, ko pārdeva pasažieriem. Brīvo laiku pavadīja bibliotēkā: “Sāku no zemākā plaukta un lasīju pēc kārtas visu, kas bija atrodams.” Jaunībā attīstījies biznesmeņa talants, ļāva Edisonam vēlāk vadīt 14 uzņēmumus, arī slaveno “General Electric”. No 16 gadu vecuma piecus gadus viņš nostrādāja par telegrāfistu un konstruēja ierīci, kas telegrammas pārraida automātiski – tas ļāva nakts dežūrās nosnausties un brīvos brīžos lasīt un eksperimentēt. Kādu nakti Tomasam izlija sērskābe, tā izsūcās cauri grīdai un pilēja uz bosa galda. Viņu atlaida.
Edisons saņēmis 2332 izgudrojumu patentus visā pasaulē. (Viņš arī ieteica atbildēt telefona zvanam ar “Hallo!”.) Izgudrojumu sarakstā ir skaņas ierakstu ierīce fonogrāfs, elektriskā kvēlspuldze, arī elektriskais krēsls. Viņš bija ģēnijs, bet panākumi nāca neatlaidīgā darbā. Reiz Edisons ar palīgu nosēdēja 45 stundas, lai izveidotu oglekļa kvēldiegu savai pirmajai elektriskajai spuldzei (abi pārbaudīja 6000 dažādu augu, pārsvarā niedru, šķiedras). Būdams 70 gadu vecs, Edisons reiz no laboratorijas neiznāca 168 stundas.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas